Neskatoties uz sankcijām, Krievijas režīma pārstāvjus joprojām ar godu pieņem starptautiskos forumos 0
Neraugoties uz starptautiskajām sankcijām un publisku nosodījumu par karu Ukrainā, Krievija joprojām tiek uzņemta atsevišķos augsta līmeņa starptautiskos pasākumos. Piemēram, tā saglabā dalību Pasaules Veselības organizācijā (PVO) un aktīvi piedalās dažādās konferencēs. Tostarp Ženēvā nesen viesojās arī sankcionētie Krievijas politiķi, kuriem tika piešķirtas īpašas atļaujas. Kritiķi norāda, ka šādas darbības veicina Vladimira Putina režīma normalizēšanu, uzsvērts DELFI.lt rakstā.
Šī gada 16. jūnijā PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge apmeklēja Maskavu un tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Tikšanās izraisīja tikai ierobežotu starptautisku reakciju. Ukrainas politiķi nosodīja vizīti kā morāli un politiski nepieņemamu, uzsverot, ka tā grauj PVO reputāciju un dod propagandisku signālu par Krievijas atzīšanu starptautiskajā sabiedrībā.
Arī Igaunijas sociālo lietu ministre Karmena Jollere un Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže pauda kritiku. B. Braže norādīja, ka Krievija turpina uzbrukt Ukrainas civiliedzīvotājiem un slimnīcām, tostarp bērnu onkoloģijas centriem, un ka PVO to ignorē.
Krievijas delegācija piedalījās arī PVO konferencē COP10 par tabakas kontroli Panamā, kur notika sarunas ar ES pārstāvjiem. Nākamā COP11 konference plānota Ženēvā 2025. gada novembrī, taču par Krievijas dalību vēl nav oficiālas informācijas.
Sankcionēti Krievijas politiķi Ženēvā
Delfi.lt norāda, ka 2025. gada jūlijā Krievijas parlamentārā delegācija, kuru vadīja Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko, piedalījās Pasaules parlamentu vadītāju konferencē Ženēvā. Delegācijā bija vismaz pieci sankcionēti augsta līmeņa politiķi. Šveice, lai gan parasti ievēro ES sankcijas, šoreiz pieļāva izņēmumu.
- Matvijenko, kas atbalstījusi Krievijas militārās operācijas Ukrainā 2014. un 2022. gadā, tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām figūrām Krievijas politikā. Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs norādīja, ka V. Matvijenko būtu jātiesā Hāgā, nevis jāuzņem starptautiskās konferencēs.
Brisele 2014. gadā noteica sankcijas V. Matvijenko kopā ar citām Krievijas amatpersonām, un vēlāk to pašu izdarīja arī Šveice. Un tomēr arī viņai 2016. gadā tika atļauts ieceļot Šveicē. Šī Krievijas politiķes ciešās saites ar Putinu aizsākās, kad viņi kopā strādāja Sanktpēterburgā. Viņa ir arī Krievijas Drošības padomes locekle. V. Matvijenko tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām un pieredzējušākajām personām Krievijas politikā.
Satraukums par “acu pievēršanu”
Krievijas opozīcijas pārstāvji, tostarp Rustems Adagamovs un Mihails Hodorkovskis, asi kritizēja Krievijas delegācijas uzņemšanu. Viņi norādīja, ka šāda rīcība veicina Putina režīma normalizēšanu un grauj Eiropas nostāju pret agresoru. Antikorupcijas fonds (FBK), kuru vada Alekseja Navaļnija atbalstītāji, uzsvēra, ka delegācijā bija arī citi sankcionēti politiķi, piemēram, Pjotrs Tolstojs un Leonids Sluckis.
Opozīcija norāda, ka Eiropas valstis, tostarp Šveice un Itālija, pieļauj šo politiķu ierašanos un tranzītu, kas ir pretrunā ar sankciju politiku. Žurnālists Andrejs Lošaks, kurš dzīvo emigrācijā Parīzē, pauda vilšanos, ka šāda rīcība nerada pietiekamu sabiedrības reakciju, pat no Šveicē dzīvojošajiem Ukrainas bēgļiem.
Krievijas opozīcijas pārstāvis Mihails Hodorkovskis ziņu aģentūrai Swissinfo pauž, ka: “Nedrīkst pieļaut Putina režīma uzsāktā kara normalizēšanu Eiropā. Manuprāt, tikšanās ar augsta ranga režīma pārstāvjiem ir pieņemama tikai tad, ja tās ir saistītas ar sarunām par kara izbeigšanu.” M. Hodorkovskis norāda, ka viņš atbalsta kultūras, izglītības un personiska līmeņa attiecības ar Krievijas sabiedrību, bet “režīma personu simboliska pieņemšana strādā tikai Putina labā”.
Politologs Linas Kojala Delfi.lt norāda, ka starptautiskā līmenī Krievija nav izolēta. Tā joprojām piedalās dažādos sadarbības formātos, īpaši Āzijā. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas valstis saskaņotu savas stratēģijas. Rietumi sniedz militāru atbalstu Ukrainai, bet Krievija turpina darboties citos reģionos. Vienots Eiropas skatījums varētu stiprināt dialogu un mazināt spriedzi.
