Foto: Karīna Miezāja

Arī skapim un dīvānam var būt deviņas dzīvības. Lietotu mēbeļu ilgtspējīga mūža noslēpumi 1

Madara Briede, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Ja mēbeles nosmērētas, apskādētas vai kā citādi bojātas, nav gudri tās iemest atkritumos vai ugunī. Mēbeļu lietotājs ir atbildīgs izvēlēties videi draudzīgākus ceļus – nomainīt pārvalkus, atjaunot lakojumu vai saskrūvēt vaļīgās skrūves utt.

LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 74
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 129
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 140
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Ja darbi sarežģītāki vai pašam nav iemaņu, var dot mēbeles arī kādam meistaram. Un tikai tad, ja tās neatgriezeniski bojātas, nogādāt atkritumu šķirošanas laukumā. Savukārt, ja mēbeles kļuvušas liekas, jāmeklē iespējas, kā ļaut tām turpināt dzīvi jau pie cita īpašnieka.

Lietotu mēbeļu tirdzniecība notikusi kopš seniem laikiem – no tirdziņiem senākos laikos līdz pat pārdošanai internetā mūslaikos. Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele gan ir pārliecināta, ka to veicina ne tik daudz ražotājs, tirgotājs vai likumdošana, kā paša pircēja domāšana, prasības un pirktspēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī citi mēbeļu aprites ekonomikas koncepta elementi Latvijā jau fun­kcionē, piemēram, otrreizēji pārstrādātu materiālu izmantošana mēbeļu ražošanā (metāla detaļas, plastikāts, koksnes plātnes, tekstils u.tml.), detaļu un furnitūras maiņas nodrošināšana, mēbeļu labošana un restaurācija.

Tāpat mēbeļu ražotāji sakārto ražotnes, vidi, energoefektivitāti, iegulda digitalizācijā, kā dēļ tiek optimizēti procesi, precīzāk uzskaitot materiālus un darba laiku, kā arī iegūst dažādus sertifikātus, tostarp ISO 14001, kas tieši saistīts ar vides novērtējumu. Atbildība pret resursu atjaunošanu ir arī legāli iegūtas, kā arī ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos audzētas koksnes iegāde. To visu darot mērķtiecīgi, tiek samazināta kopējā ekoloģiskā pēda, jo aprites ekonomika ir tikai viena daļa no ilgtspējas. Lielā mērā gan tā ir uzņēmumu vadības izdarība un vēlme.

 

Pārstrādāt vai atjaunot – atkarīgs no izmaksām

“Ražotāji domā par produktu garāku mūžu un labprāt ražo mēbeles, kas der kā mantojums nākamai paaudzei. Tādas mēbeles arī šobrīd ir nopērkamas, tomēr liela ietekme ir pirktspējai, kam attiecīgi tiek pakārtota mēbeļu materiālu un furnitūras izvēle, kvalitāte un cena. Gribētos motivēt vietējos iedzīvotājus izvēlēties augstākas kvalitātes mēbeles un plānot pirkumu kā ilgtermiņa investīciju savā un vides lab­būtībā,” norāda asociācijas izpilddirektore.

Viņa gan uzskata, ka Latvijai nav jāskrien pa priekšu pārējai Eiropai. Citu valstu pieredze rādot, ka mēbeļu atkārtota nonākšana tirgū veiksmīgāk fun­kcionē, ja ir gana liels tirgus, kā arī tad, ja produkti jau sākotnēji ir bijuši ļoti kvalitatīvi, pārdomāti, pat dizaina priekšmeti, līdz ar ko arī dārgāki. Lētas mēbeles no samērā zemas kvalitātes materiāliem (joprojām atbilstošiem funkcijai, standartiem un klienta maksātspējai) ir jēgpilni pārstrādāt, iespējams, arī atjaunot, ja mēbeles ir vairumā.

Mēbeles ar augstāku vērtību ir vērts labi kopt, uzturēt, pēc nepieciešamības labot estētiskus, arī tehniskus defektus un uzticēt to veikt ražotājam (garantijas laikā) vai meistaram, kas šādus pakalpojumus piedāvā. Taču meistara zināšanas un darbs, kā arī materiāli veido izmaksas. Tas var būt samērā dārgi un pieņemami vien tad, ja mēbele ir pietiekami vērtīga lietotājam. Vienkārši sakot – mēbeļu atjaunošana der, ja to izdarīt nav dārgāk kā nopirkt jaunas. Būtu nepieciešams veikt izpēti, izstrādāt loģistikas sistēmu, kā arī realizēt pilotprojektus – kā šādai atpakaļpieņemšanai vispār notikt, kurš to varētu veikt – ražotājs vai tirgotājs, kur akumulēsies izmaksas un kā organizēt importēto un eksportēto mēbeļu savākšanu.

 

Interese par lietotām mēbelēm ir

Pērn un šogad “IKEA” atpirka aptuveni 500 labā stāvoklī esošas mēbeles un pārdeva nocenoto preču nodaļā, pretī dodot veikala dāvanu karti līdz pat 40% vērtībā no preces sākotnējās cenas.
Foto: Karīna Miezāja

Iedīgļi šiem procesiem jau ir. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kurā starptautiskais mēbeļu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums IKEA izmēģinājis mēbeļu atpirkšanas projektu, proti – savāca atpakaļ no klientiem lietotās mēbeles un pārdeva atkārtoti, paildzinot to dzīvi.

Projekts Latvijā tika īstenots divos posmos (apmēram mēnesi 2020. un 2021. gadā), un tā mērķis bija noskaidrot, vai Latvijā ir pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, un atklāt jaunus veidus, kā sekmēt ilgtspēju. IKEA atpirka labā stāvoklī esošas mēbeles un pārdeva nocenoto preču nodaļā. Klienti pretī saņēma veikala dāvanu karti līdz pat 40% vērtībā no preces sākotnējās cenas.

Pircējiem pēc pieteikuma apstiprināšanas e-pastā tās saliktā veidā bija jānogādā uz speciālu vietu veikalā. Tika atpirktas tikai IKEA veikalos iegādātas mēbeles ar nosacījumu, ka tādas bijušas Latvijas veikala preču sortimentā, kā arī drošības apsvērumu dēļ – tikai cietās mēbeles (krēsli, galdi, skapīši).

“Esam novērojuši, ka cilvēki pārsvarā pozitīvi attiecas pret ilgtspējīgiem sadzīves paradumiem, ja tas ir ērti, tāpēc arī izmēģinājām šo iniciatīvu. Projektu uzskatām par veiksmīgu – abos posmos kopā saņēmām apmēram 500 pieteikumu, un atpirktās preces ļoti ātri atrada jaunus saimniekus,” pauž “IKEA Latvija” vadītājs Pēteris Grīnbergs un norāda, ka par iniciatīvas turpinājumu gan vēl esot pāragri spriest. Tiks izvērtēta arī pieredze citās valstīs, un galīgo lēmumu par šādas prakses nākotni uzņēmums pieņems vēlāk.

Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā vadītāja Ieva Erele uzskata, ka pagaidām prasīt no visiem ražotājiem vai tirgotājiem, lai nodrošina lietoto mēbeļu atpakaļpieņemšanu, ir nesamērīgi un arī pāragri, uzskata I. Erele. Lielie uzņēmumi mārketinga un sociālās atbildības vārdā, iespējams, var to subsidēt, bet Latvijā ir ļoti daudz mazo mēbeļu ražotāju – meistaru un amatnieku –, kam šāda prasība visdrīzāk nebūtu izpildāma.

Kopumā Latvijā reģistrēti aptuveni 900 mēbeļu ražotāji, lielākā daļa no tiem amatnieki, meistari, individuālu pasūtījumu realizētāji, montāžnieki, un vien pāris desmiti rūpniecisku ražotāju. Tas esot nozares izaicinājums – kā motivēt un izglītot šos mazos mēbeļu meistarus un amatniekus, lai arī viņi savā ražošanā veicinātu un attīstītu ilgtspēju un virzību uz aprites ekonomiku, jo lielie ražotāji jau organiski seko tirgus tendencēm.

 

Pārstrādes izaicinājumi

Plātņu mēbeļu ražošanā jau top mēbeles no otrreiz pārstrādāta materiāla, kas gan nav bez izaicinājumiem (materiālu dārdzība, pieejamība, iekārtu amortizācija), līdz ar ko viss ir procesā, un gatavas ideālās formulas vēl nav.

Arī pati mēbeļu pārstrāde ir komplicēta un dārga ne vien tāpēc, ka šobrīd vēl nav visaptverošas sistēmas un izdevīgai pārstrādei nepieciešams daudz izejmateriāla, ko Latvija vien nevar nodrošināt, bet arī tāpēc, ka nepietiek sadalīt produktus daļās. Ir jāspēj novērtēt to izcelsmi (kas ražojis, no kā, ar kādām metodēm u.tml.) un atbilstošākās, drošākās pārstrādes metodes, kā arī materiāla nekaitīgumu tālākā procesā.

“Ja tirgū nonāks produkts, kas sastāv no kaitīgām vielām vai, piemēram, ar pārmērīgu formaldehīda emisiju, tad kurš izlems, ko ar šo produktu darīt tālāk? Kurš spēs izmērīt kopējā pārstrādes formulā, cik liela proporcija šādas izejvielas drīkst būt pārstrādājamajā partijā?

Neskaidra ir arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitāte un ekspertu piesaistes kārtība. Mums it kā ir uzraugošā institūcija, tomēr patiesībā tā neko nevar nokontrolēt, ja vien nav sūdzību, atsaukumu, ziņojumu un citu sarkano karogu, kuriem jāpievērš uzmanība, taču tirgū preču plūsma ir milzīga,” stāsta I. Erele.

Turklāt mēbeles, kā zināms, satur ne vien koku, bet arī virkni citu materiālu – pildījumu, apdares un apstrādes līdzekļus, furnitūru, kas pilnvērtīgu pārstrādi nebūt neatvieglo. Eiropas līmenī šobrīd turpinās diskusijas par produktu digitālo pasi, ko nākotnē varētu ieviest katram ražojumam.

Tā ļautu ērti uzzināt par preces izcelsmi, tās ražotāju, tirgotāju, sastāvu u.tml. un atvieglotu arī produkta utilizācijas un pārstrādes procesu. Taču pagaidām vēl esot pāragri spriest par to, kāds būs šī koncepta praktiskais izpildījums un kad tas īstenosies.

 

Jāmērķē ekodizaina virzienā

“Ražotājiem, lai fun­kcionētu, jāatbilst tirgum un jāpielāgojas partneru prasībām. Ja partneris prasa mēbeles, piemēram, no pārstrādātiem izejmateriāliem, ar noteiktiem sertifikātiem vai atbilstošu zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem, un ja prasības ir saprātīgas, tad tās arī tiek izpildītas ražošanā.

Sekošana normatīvos noteiktajām prasībām ir otršķirīga. Vispirms ir pieprasījums no lietotāja,” uzskata I. Erele un pārliecināta, ka – jo izglītotāks būs mēbeļu lietotājs, jo atbildīgāks kļūs arī ražotājs.

“Ilgtspējīgas mēbeles nozīmē to, ka projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli atjaunojama un pielāgojama lietotāju individuālām vajadzībām. Piemēram, dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas.

Bet virtuves iekārtas ir veidotas tā, lai, mainoties vajadzībām, fasādes varētu nomainīt. Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas virtuves iekārtu fasādes, kas ražotas no pārstrādātiem kokmateriāliem un PET plastmasas pudelēm. No tām izgatavo arī mīkstus paklājus, bet no pārstrādāta poliestera – pārvalkus un citas preces,” stāsta “IKEA Latvija” vadītājs P.Grīnbergs, uzsverot, ka jau tagad ražotāja lielākā daļa preču kaut kādā mērā ir ilgtspējīgas.

“IKEA” cer līdz 2030. gadam panākt, lai visas preces tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem vai pārstrādājamiem materiāliem un ražošanas posmā tiek domāts par iespēju nokalpojušās preces izmantot citam nolūkam, salabot, lietot atkārtoti, pārdot vai pārstrādāt. Jau tagad pircējiem ir iespēja atdot veikalā jaunas preces, ja tām tomēr mājās nav atradusies īstā vieta, dodot iespēju citiem tās iegādāties par zemāku cenu. Lai mēbeles kalpotu ilgāk, tiek piedāvātas arī mēbeļu rezerves daļas.

“Ir svarīgi, lai pircēji par pieņemamu cenu varētu iegādāties risinājumus ilgtspējīgai, veselīgai dzīvei mājās, radot mazāk atkritumu. Lai panāktu draudzīgas cenas, arī preču dizains tiek veidots, tā teikt, pretējā virzienā, proti, vispirms tiek noteikta preces cena un tikai pēc tam radīts dizains un izvēlēti materiāli. Uzskatām, ka attiecībā uz mājokļa iekārtojumu planētas nākotne ir gan uzņēmumu, gan patērētāju rokās,” norāda P. Grīnbergs.

 

Par ilgtspēju ir jāmaksā

Būtiska ir mēbeļu lietotāju rīcība: mēbeļu kopšana, uzturēšana – tīrīšana, virsmatraču lietošana, apkope (koksnes noslīpēšana, lakas, eļļas kārtas atjaunošana), mēbeļu lietošana piemērotā vidē pēc mērķa un funkcijas u.tml.

Bet valstiskā mērogā ļoti nozīmīgi ir zinoši iepirkumu speciālisti, pārdomāti mēbeļu iepirkumi valsts un pašvaldību ie­stādēs. Tad saražotās mēbeles atbilst noteiktiem standartiem un piemērotas ilgākam dzīves ciklam. Diemžēl zināšanu vai laika trūkuma dēļ iepirkumi mēdzot būt nekvalitatīvi. Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) attiecībā uz mēbelēm šobrīd pašvaldībām nav obligāts, bet rekomendatīvs, un Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore arī neuzskata, ka tas būtu maināms, jo ir dažādas mēbeļu kategorijas un iepirkumi, kuros dažādu iemeslu dēļ to īsti nemaz nevarot nodrošināt. Tomēr, viņasprāt, pašvaldības varētu veikt vairāk ilgtspējīgus un ZPI kritērijos balstītus iepirkumus.

Mēbeļu dzīves pagarināšana prasa izmaksas – gan ražotājam, gan patērētājam, tāpēc, iespējams, nākotnē par mēbelēm nāksies maksāt vairāk. I. Erele uzskata, ka mēbeļu aprites ekonomikā gan pārstrāde, gan atjaunošana un restaurācija ir dzīvotspējīgi virzieni. Taču svarīgi tas, vai un cik sabiedrība iemācīsies uzticēties pārstrādātām, lietotām mēbelēm.

Kad patērētāji domās progresīvāk, būs gatavi maksāt un izvēlēsies ilgtspējīgākas preces, ražotāji pakāpeniski pielāgosies pieprasījumam. “Iegādājoties kaut ko no mēbelēm, ir vērts izvēlēties dārgāku produktu un noskaidrot – kā ražotājs redz produkta dzīvi pēc 10–15 gadiem, vai ir kādi risinājumi. Iespējams, ir domāts par dizainu, kas paredz vieglāku materiālu atdalīšanu. Jo izglītotāks un līdzatbildīgāks būs pircējs, jo vairāk mainīsies tirgus tendences,” uzsver I. Erele.

Video:

Mēbeles aprites ekonomikā

Pētniecības uzņēmuma “Globe Scan” 2020. gadā veiktajā pētījumā “Veselīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids” (aptaujāti 27 000 respondentu no 27 valstīm) 77% respondentu norādīja, ka viņi dod priekšroku izturīgiem priekšmetiem, kas kalpo ilgāk, bet gandrīz 60% aptaujāto – ka labprāt biežāk izmantotu pārstrādātus vai atjaunojamus materiālus vai retāk lietotu vienreiz lietojamos priekšmetus.

Latvijā jau izmanto otrreizēji pārstrādātus materiālus mēbeļu ražošanā (metāla detaļas, plastikāts, koksnes plātnes, tekstils u.tml.), nodrošina detaļu un furnitūras maiņu, labo un restaurē mēbeles.

Mēbeļu ražotāji sakārto ražotnes, vidi, energoefektivitāti, iegulda digitalizācijā, iegūst dažādus sertifikātus, tostarp ISO 14001, kas tieši saistīts ar vides novērtējumu.

2019. gadā Latvijā bija 837 ekonomiski aktīvi mēbeļu ražošanas uzņēmumi. (CSP)

 

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Gudrs patērētājs un ieinteresēts ražotājs

Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore: “Pērnruden Ministru kabinets apstiprinājis Latvijas plānu 2020.–2027. gadam pārejai uz aprites ekonomikas modeli, kurā ne vien iegūst, saražo un lieto preces, bet lieto tās pēc iespējas ilgāk.

Viens no būtiskiem aspektiem mēbeļu aprites ekonomikā ir ekodizains, jo tieši mēbeļu dizaina izstrādē jādomā ne vien par izejvielām, no kurām mēbeles tiks izgatavotas, bet arī kā tās varēs maksimāli ilgi un ērti lietot, vai tās varēs labot, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot un, protams, arī – kur tās nonāks pēc dzīves cikla beigām.

Tas nozīmē to, ka Latvijai rūpīgi jādomā gan par mēbeļu ražošanu šeit uz vietas, gan arī par to, kādas mēbeles mēs ievedam. Tie ir, no vienas puses, izaicinājumi ražotājiem un tirgotājiem, no otras – iespējas tiem, kas vēlas nodarboties ar mēbeļu remontu, restaurāciju un pārveidi vai atkārtotu tirdzniecību. Šī niša Latvijā ir gana brīva.

Jādomā arī, cik gudri mēs iepērkamies – vai pērkam to, kas ir lētāks un skaistāk izskatās, vai iedziļināmies, cik ilgi mēbele varētu kalpot, vai būs ērti un pieejami to labot, vai mums to vispār vajag un ko mēs darīsim, kad mums vairs to nevajadzēs. Jo lielāks būs pieprasījums pēc ilgtspējīgākām mēbelēm, jo ražotāji mainīsies līdzi.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 74
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 129
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 140
20 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 37
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 129
4 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atklāts rekordliels jauno Covid-19 gadījumu skaits – 3206, miruši 33 saslimušie 75
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ministru prezidents pastāsta, kad varētu lemt par iespējamu Pavļuta demisijas pieprasīšanu 22
43 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd daudzi draugi vairs nav draugi.” Vārpiņš par pandēmijas ieguvumiem un zaudējumiem 24
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 74
4 stundas
LL
Liāna Langa
Ziņas
Liāna Langa: Gunāra Astras deviņdesmitgadē: mūsu sirdsapziņas spogulis
15:03
LA
LA.LV
Ziņas
Šadurskis: Valdībā tika gatavots pučs pret Kariņu 1
14:26
LA
LA.LV
Ziņas
“Tele2” medicīnas darbiniekiem trīs mēnešu garumā nodrošinās bezmaksas mobilos sakarus
14:20
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 36
3 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 10
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājsēde pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem varētu turpināties arī pēc 15. novembra 56
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 21
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 129
4 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Tuvojas ziema! Kā sagatavot guļbaļķu ēku, lai tur būtu sausi un silti?
1 stunda
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 37
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
No hercogienes par ASV prezidenti: Megana Mārkla turpina strādāt pie saviem ambiciozajiem plāniem 8
3 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Spageti ar ķiršu tomātiņiem, baziliku un olīvām – kā vislabākajos restorānos
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Koronavīruss premjerus pārvērš sālsstabos, ministrus paralizē – tie zaudē spējas rīkoties. Egila Līcīša feļetons 4
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Profesors par to, vai “lokdauns” ietekmējis Covid-19 izplatības ierobežošanu. To pēc 15. novembra varēs atcelt? 27
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Estrādes mūzikas zvaigzne Žoržs Siksna ar sievu iepazinies, kad viņai bija 16 gadi 9
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jaunā paaudze aug stulba.” Zaržeckis skaidro, kāpēc aizslēgt skolas ir liela kļūda 61
9 stundas
AB
Anita Bormane
Ziņas
Andrejsala – ar skaļāko balsi? Kad noskaidrosies Nacionālās koncertzāles intriga 4
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 140
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“To, ka esmu gejs, apzinājos jau pusaudžu vecumā…”: Rinkēvičs atceras savu publisko “iznākšanu no skapja” 101
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš noteikti nebija pelnījis to, ko viņš saņēma par savu viedokli.” Freimanis par Šimkus ierakstu un ņirgāšanos par pianistu 194
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ģirģens: Latvijā ir haoss – paskatās, kas notiek “Twitter” un tad domā, ko darīt 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 129
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Latvijas ļaudis ir aizkaitināti, saniknoti un dusmīgi par varas sastrādāto cīņā ar pandēmiju. Egila Līcīša feļetons 155
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana Mārkla uzzinot par karalienes veselības stāvokli, Ziemassvētkus plāno svinēt Lielbritānijā 24
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Brokoļu un siera pīrāgs: ļoti gardi!
23 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ulberte: Skaistumkopšanas pakalpojumi aizies ēnu ekonomikā 58
1 diena