Vai Rimšēvičam maksās 151 000 eiro par dīkstāvi? Banka pārsūdz tiesas spriedumu 5
“Latvija banka” pārsūdzējusi Rīgas rajona tiesas lemto, ka tās bijušajam “Latvijas bankas” prezidentam jāizmaksā 151 tūkstotis eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ilmārs Rimšēvičs un viņa advokāti to skaidro kā standarta darba strīdu. Ka esot notikusi dīkstāve. Prezidents esot bijis gatavs strādāt, bet banka to nav ļāvusi.
Šiem argumentiem sekojusi arī tiesnese, par kuras darbu vairākkārt bijušas šaubas un neierasti kritiski viņas spriedumus vērtējuši kolēģi.
Arī šis spriedums ir ar juceklīgu argumentāciju. “Latvijas banka” noraida iespēju izmaksāt kompensāciju, jo uzteikt darbu Rimšēvičam licis KNAB, kas pret viņu veica kriminālizmeklēšanu.
Atriebība, sazvērestība un apmelojumi. Tā intervijā “Nekā Personīga” par KNAB sākto lietu teica tobrīd no amata atstādinātais Ilmārs Rimšēvičs.
2018.gada 17.februārī viņu nogādā KNAB, kur vairākas stundas pratina. Divas dienas vēlāk KNAB sūta “Latvijas bankai” ziņu, ka pret tās prezidentu piemērots drošības līdzeklis, kas ietver arī aizliegumu ieņemt bankas prezidenta amatu. Likums nosaka, ka šādi drošības iestāžu lēmumi nav apspriežami un jāizpilda.
Jānis Silakalns , “Latvijas bankas” preses sekretārs: “Pats būdams tā laika notikumu aculiecinieks, es varu atstāstīt, ka 2018. gada februārī, kad Rimšēviča kungs jau pēc šiem visiem notikumiem atgriezās Latvijas Bankā, viņš pats arī sniedza informāciju, ka viņam piemērotais drošības līdzeklis liedz pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Attiecīgi Latvijas Bankas padome bija konsultācijās ar KNAB un KNAB, sniedza informāciju arī no savas puses par šiem drošības līdzekļiem, lai nodrošinātu to pienācīgu izpildi.”
Kā “Nekā personīga” skaidro “Latvijas bankas” nolīgtais advokātu birojs, tiesnese Grebežniece bijusi ļoti radoša. Secinājusi, ka Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tas nozīmē – darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devējs – banka, pienākumu veikšanu nav varējusi nodrošināt. Tāpēc alga jāsaņem.
Dainis Lasmanis, Zvērināts advokāts:
“Ja mēs ejam dziļāk detalizētāk pašos sprieduma motīvos, tad mēs redzam, ka visam caurvijošais elementus, kas tiesai šķita tiešām nepareizi, no “Latvijas Bankas” puses ir tā, ka “Latvijas Banka” vispār nevarēja lemt par šo jautājumu, ka tas bija tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. Bet nu tur mums atkal ir jāpatur prātā tas fakts, ka KNAB lēmums par drošības līdzekļa izpildi netiks sūtīts Saeimai, tas tiek sūtīts konkrētajai valsts iestādei, kurā attiecīgi ir nodarbināta konkrētā amatpersona.
Tiesnese Valija Grebežniece atbildē “Nekā personīga” izvērstāk spriedumu neskaidro. Vien norāda, ka ārēju apstākļu radīšana (neielaišana darba vietā, darba funkciju īstenošanas ierobežošana u.tml.) varētu tikt pielīdzināta Darba likumā noteiktajai dīkstāvei.
