Tiekoties ar dzejnieku Māri Salēju, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 10.c klase atzina, ka interesi par atsevišķām grāmatām var radīt visdažādākās lietas – no vienaudžu ieteikumiem līdz pat datorspēlēm ar literāro darbu varoņiem vai elementiem.
Tiekoties ar dzejnieku Māri Salēju, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 10.c klase atzina, ka interesi par atsevišķām grāmatām var radīt visdažādākās lietas – no vienaudžu ieteikumiem līdz pat datorspēlēm ar literāro darbu varoņiem vai elementiem.
Foto – Valdis Semjonovs

Klasiku nesaprot? 0


Lai cik vilinošas būtu laikmetīgās tendences, satrauc fakts, ka bērniem arvien grūtāk iejusties latviešu bērnu literatūras klasikas pasaulē. Vēl pirms gadiem 20 lielākā daļa lauku un mazpilsētu bērnu bija dzīvē redzējuši govi un vistas, daļa pat, iespējams, turējusi rokā grābekli un kapli, taču mūsdienās “Staburaga bērnu”, “Dievs, daba, darbs” un “Baltās grāmatas” dzīvesveids zināms vien nedaudziem. Tādējādi svešas un nesaprotamas kļūst darbības, ko veic personāži, neizlasāmi un neidentificējami priekšmeti, ko viņi lieto. Bibliotēku speciālisti gan mierina – situācija nav gluži tik slikta, kā izskatās pirmajā brīdī, tomēr par to, kā pasniegt jauniešiem klasiku, jādomā rūpīgi.

Reklāma
Reklāma
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Māris Bušmanis: “Atteikties no šīm grāmatām nācijai būtu pašnāvība kultūras jomā. Igaunijā, piemēram, literatūras mācību standartā ir ieteikti gan nacionālie, gan pasaules autori, ko ieteicams izlasīt. Mums tas atspoguļojas mācību priekšmetu pro­grammā, kas nav obligāta, un ļoti lielā mērā izvēle atkarīga no skolotāja. Es piederu tiem, kuri uzskata, ka klasika ir jālasa. Ir darbi, kur var paņemt fragmentu, piemēram, Čaka “Mūžības skartie”, kur ļoti labi piesaistās Latvijas simtgades konteksts, savukārt Skalbes “Piemini Latviju” ir gana plāns, lai to izlasītu visu. Un nav tā, ka jauniešos nebūtu patriotisma, taču jāprot par šiem jautājumiem runāt.”

Viens no variantiem, kā runāt par literāriem darbiem, kuros atspoguļotā dzīve krasi kontrastē ar mūsdienu realitāti, ir ielikt to vēsturiskā kontekstā, uzskata apaļā galda dalībnieki. Tās var būt gan vēstures stundas, gan arī – un atkal! – multidisciplināra pieeja. Kā pozitīvo piemēru Māris Klepers min nesen Valmieras Drāmas teātrī redzēto izrādi “80 dienās ap zemeslodi”. Ideja par šādu ceļojumu mūsdienu jaunietim var izraisīt tikai smaidu, jo aplidot apkārt zemeslodei iespējams nesalīdzināmi ātrāk. Taču, iedodot kontekstu, pastāstot, kādēļ bija tik sarežģīti apceļot pasauli, ir daudz lielāka iespēja, ka teksts sasniegs dzirdīgas ausis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valmieras 5. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Kliesmete stāsta – skolēni ar patiesu interesi noskatījušies pēc Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” motīviem uzņemto filmu “Puika”, to sapratuši un viņiem radušās interesantas atziņas.
LASĪTĀJA IZVĒLAS

Valmieras sākumskolas 2. klases skolniece Annemarija: “Man ļoti patīk lasīt, vienmēr lasu grāmatas no beigām, lai zinātu, vai tās ir labas. Tā nesen izlasīju Astrīdas Lindgrēnes “Mio, manu Mio”. Man ļoti patīk nodarbības kopā ar Zumzumu, un arī pašai mājās ir divi suņi.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.