Kā darbojas radio? 50
Ap jums, kamēr lasāt, virmo radio viļņi, kas ir vieni no garākajiem viļņiem elektromagnētiskajā spektrā. Uz šiem viļņiem nevar sērfot, izdevumam skaidro Kriss Skots, kosmosa un atmosfēras fizikas profesors Redingas universitātes Meteoroloģijas nodaļā.
“Radioviļņi ir gaismas forma. Tie rodas, kad elektriski lādētas daļiņas, ko sauc par elektroniem, tiek paātrinātas,” viņš saka. “Radot elektronu svārstības elektriskajā ķēdē, var ģenerēt radioviļņus, un, kodējot informāciju vai nu amplitūdā (amplitūdas modulācija jeb AM), vai frekvencē (frekvences modulācija jeb FM), šos viļņus var izmantot informācijas pārraidei.”
Jūs varat pārvērst skaņu vienos un nullēs, izsūtīt tos kā viļņus, lai radio uztvērējs tos pārvērstu atpakaļ skaņā.
Īsviļņu radio – viļņi, kas īsāki par 100 metriem – izmanto aviācijas darbinieki un glābšanas komandas, jo tas ir “vienkāršs, lēts” tehnoloģiju risinājums, lai sasniegtu cilvēkus lielos attālumos.
To, kāds tas ir šodien, mēs varam pateikties angļu fiziķim Edvardam Apltonam. Viņa eksperimenti pierādīja jonosfēras – augšējās atmosfēras reģiona – esamību, daļēji atstarojot īsviļņu radio signālus no tās. “Simts gadus pēc Apltona novatoriskajiem eksperimentiem,” piebilst Skots, “radio komunikācija joprojām ir tikpat svarīga kā jebkad.”
