Ekonomika
Darbs un nauda

Vairāki tirgotāji joprojām pieprasa papildu maksu, lai gan tas ir aizliegts0

Publicitātes foto

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka atsevišķi komersanti, patērētājiem pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, pieprasa papildu maksu.

Tai skaitā izmantojot norēķinu kartes vai internetbankas, piebilst PTAC pārstāvji.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī „transakcijas maksu”, „komisijas maksu” vai ko tamlīdzīgu par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa „pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu” vai tamlīdzīgu papildu maksu. Piemēram, norādot, ka “Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99% apmērā.”

Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Tāpat minēto raksturo arī situācija, kurā par patērētāja veiktu norēķinu skaidrā vai bezskaidrā naudā uz vietas pakalpojuma sniegšanas vietā, pakalpojuma sniedzējs pieprasa papildu maksu, piemēram, “veicot maksājumus kluba reģistratūrā tiek piemērota papildu administrācijas maksa 1 (viens) eur.”

PTAC vērš uzmanību, ka attiecībā uz bezskaidras naudas darījumiem ir piemērojams Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (MPENL).

Saskaņā ar MPENL 77.panta trešo daļu, maksājuma saņēmējam, proti preces pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu.

Atbilstoši MPENL 1.panta 14.punktam maksājuma instruments ir jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu.

Proti, par maksājuma instrumentu ir uzskatāma gan pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvātais apmaksas veids, izmantojot norēķinu kartes vai internetbankas iespējas, gan arī procedūru kopums, ko pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs izmanto, lai nodrošinātu piekļuvi attiecīgā apmaksas veida izmantošanai.

Atbilstoši MPENL prasībām, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam, pieprasot apmaksu par patērētāja veikto pasūtījumu, nav tiesības papildus pieprasīt maksu par kāda konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu.

Vienlaikus patērētājam jārēķinās ar izmaksām, kuras viņam tiešā veidā varētu būt jāsedz kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam saistībā ar attiecīgā pakalpojuma izmantošanu. Piemēram, internetbankas maksājuma gadījumā tā varētu būt kredītiestādes pakalpojuma maksa par maksājuma uzdevuma izpildi.

Attiecībā par darījumiem ar skaidru naudu, PTAC informē, ka norēķini skaidrā naudā, izmantojot banknotes un monētas, nav uzskatāmi par maksājumu instrumentu izmantošanu MPENL, taču šāds norēķinu veids uzskatāms par tiešu pasūtījuma apmaksas saistības izpildi.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums patērētājiem sniegt patiesu informāciju par piedāvātu preču vai pakalpojumu galīgo cenu.

Savukārt patērētājiem ir tiesības paļauties uz to, ka veicot samaksu atbilstoši attiecīgajai preces vai pakalpojuma cenai, tiks pienācīgi izpildīta pirkuma apmaksas saistība.

Situācijā, kad par norēķināšanos skaidrā naudā pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs no patērētāja pieprasa papildu maksu, tiek izdarīts patērētāja tiesību pārkāpums, jo patērētājs tiek maldināts par attiecīgās preces vai pakalpojuma galīgo cenu.

Proti, patērētājam nav iespējams attiecīgo preci vai pakalpojumu iegādāties par piedāvāto cenu.

Vienlaikus šādās situācijās patērētājam tiek radīti šķēršļi pirkuma apmaksas saistības pienācīgai izpildei, veicot samaksu pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam tiešā veidā.

Saistībā ar minēto PTAC vērš uzmanību, ka izmaksas, kas preču pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem rodas konkrēto maksāšanas instrumentu vai skaidras naudas apmaksas izmantošanas gadījumos ir sedzamas no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Līdz ar to tās var tikt iekļautas preču vai pakalpojumu cenās, taču tās nevar tikt pieprasītas no patērētājiem kā papildu maksa par attiecīgā norēķinu veida izmantošanu.

Saistītie raksti

Konstatējot patērētāju tiesisko interešu aizskārumu, PTAC ir veicis saziņu ar konkrētajiem komersantiem un vairāki no tiem ir veikuši labprātīgās darbības – nodrošinot, ka patērētājiem, veicot pirkumu vai rēķina apmaksu par pakalpojumu, netiek piemērota papildu maksa par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem.

PTAC aicina arī citus komersantus ievērot normatīvo aktu prasības un nepiemērot patērētājiem papildu maksu par attiecīgā norēķina veida izmantošanu.

Vienlaikus PTAC aicina arī patērētājus būt vērīgiem un ziņot par pārkāpumiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Aptauja atklāj, cik droši esam par saviem ienākumiem krīzes laikā
23 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Valdības priekšlikums satur vairāk risku nekā ieguvumu. Cīņa par Liepājas ostas kontroli
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
Ir kāds labs risinājums veco riepu izmantošanai. Vai valsts būtu gatava ieguldīt tehnoloģijas attīstībā?
1 diena

Lasītākie

IE
Ināra Egle
Latvijā
Deputātos mostas lokālpatriotisms – bet tikai vārdos
2 stundas
GP
Gunta Paavola
Pasaulē
Kā Andris Somijā būvē olimpisko stadionu. Pēc žurnālistu saceltā skandāla par neizmaksātajām algām un briesmīgo sadzīvi, situācija uzlabojas
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Plus 30, sutīgs, negaisi, lietusgāzes, liela krusa un vētra – nākamās nedēļas laika prognoze
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Žurnāls: Vācijas labējā spārna ekstrēmisti izgājuši apmācību nometnē pie Sanktpēterburgas
1 stunda
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1950. gada 5. jūnijā. Staļins atvēl Rīgai jaunu augstskolu
52 minūtes