Veido unikālās Šovē alas – “aizvēsturiskās Siksta kapelas” – pilnizmēra kopiju 0
Tiek veidota pilnizmēra kopija Dienvidfrancijā esošajai Pontarkas jeb Šovē (Pont-d’Arc vai Chauvet) alai, kas jau nodēvēta par “aizvēsturisku Siksta kapelu”, ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un pasludināta par vienu no jaunajiem septiņiem pasaules brīnumiem, informē bbc.com.
Alas sienās iegrebtie tūkstoš zīmējumi, starp kuriem gan dažādu dzīvnieku – mežakaķu, degunradžu, bizoņu, lāču, mamutu attēli, gan pašu mākslinieku plaukstas nospiedumi, ir 36 000 gadu veci un sedz vairāk nekā 85 000 kvadrātmetru alas sienu.
Alās atrastas arī aizvēsturisko dzīvnieku – tādu kā milzīgie alu lāči – attēli un atliekas; pētnieki pieņem, ka šie dzīvnieki alā pirms daudziem tūkstošiem gadu ziemojuši.
Eksperti atklāja alu tikai 1994. gadā, jo tās ieeju pirms 23 000 gadu bija aizsedzis klinšu nogruvums. Ekspertu komisija, kas bija sanākusi Dohā, Katarā, piešķīra Šovē alai dabas un vēstures brīnuma statusu – sekojot antīkajam paraugam, šāds statuss piešķirts tikai septiņām vietām pasaulē.
UNESCO norāda, ka Francijā esošā ala atklāj “Oriņakas perioda civilizācijas visagrīnāko un vislabāk saglabājušos mākslas paraugu”. Pētnieki uzskata, ka tā nav tikusi apdzīvota, bet ir bijusi sakrālu rituālu vieta.
Alas ieeju atrada 25 metru dziļumā, bet pati ala vairākos atzaros stiepjas kopumā 800 metru garumā. Alā ielaiž ne vairāk par 200 pētnieku gadā, un tās tālākās daļas vēl nav izpētītas. Lai alā redzamie brīnumi būtu pieejami plašākam apmeklētāju lokam, patlaban pie tās precīzas pilnizmēra kopijas strādā pētnieks un mākslinieks Žils Tosello. Plānots, ka Šovē alas kopiju apmeklētājiem atklās šī gada beigās.
Šovē alas ir vecākais kultūras piemineklis, kas pasludināts par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.
