Latvijā
Kriminālziņas

Velns dīdīja! Kādēļ pensionārs Viktors nodūra draudzeni1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Pexels

70 gadus veco pensionāru Viktoru savā ziņā bija žēl – tik nelaimīgs viņš jutās tiesas zālē – , taču tas, protams, ne mazākā mērā neattaisno viņa nodarīto: bijušās draudzenes noduršanu un smagu nodarījumu nodarīšanu savam skolas laika sola biedram.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Daina Treija par šiem nodarījumiem sirmgalvim 19. novembrī piesprieda 17 gadu cietumsodu.

Tā kā apsūdzētais savu vainu atzina, tiesa notika bez pierādījumu pārbaudes, ilga tikai trīs stundas. Viktoru apcietināja tiesas zālē.

Traģiskie notikumi risinājušies kādā Rīgas dzīvoklī 2017. gada 25. februārī. Viktors ciemojies pie savas bijušās draudzenes un klasesbiedra, lietojuši alkoholiskus dzērienus. Kad bijis jau vēls un klasesbiedrs bīdījis Viktoru uz promiešanu, šis pretojies, apvainojies, dusmās un greizsirdībā izvilcis savu nazi un trīs reizes iedūris klasesbiedram krūtīs un vienu reizi vēderā. Klasesbiedrs gaitenī zaudējis samaņu (bet izdzīvoja) un nokritis.

Pēc tam Viktors turpinājis lietot alkoholu kopā ar sievieti, kurai vēlāk divreiz iedūris ar nazi krūtīs, kā arī rokā un kājā. Sieviete nomira, bet Viktors aizgājis, aiz sevis aizslēdzot durvis.

Debatēs un pēdējā vārdā apsūdzētais stāstīja, ka neatceroties, kā pēc notikušā ticis mājās un, kad apcietināts, neesot varējis noticēt tam, ko izdarījis. Esot slikta atmiņa, neesot kaut kas labi ar galvu: kad aizkaitinot, tad spēks rodoties nezin no kurienes, kaut gan ikdienā esot vārgs – pat uz tiesu bez palīga palīdzības neesot varējis nokļūt. Ļoti nožēlojot notikušo un lūdza piedošanu piederīgajiem.

“Man grūti izskaidrot notikušo. Varbūt tas no dzīves, kas nav bijusi viegla. Dzīvoju bez tēva, bija grūti, bija traumas no sporta (PSRS laika I klase boksā. -A.D.), sieva nomira… Kaut kā tas viss sakrājās. Jaunībā un vidējos man nebija problēmu, ieguvu izglītību, trīs gadus pat augstskolā studēju, strādāju. Nezinu, kas vecumā uznāca… Esmu pelnījis sodu pēc tiesas ieskata. Esmu ticīgs cilvēks un varu zvērēt pie Bībeles: mans nodarījums nebija apzināts. Pēc nodarījuma mani atbrīvoja no apcietinājuma un es divarpus gadus nodzīvoju zemāk par zāli – gāju tikai uz veikalu un daudz domāju, kas man lika iet iet uz to dzīvokli un darīt tos briesmu darbus? Domāju, velns mani dīdīja. Esmu jau vecs un mūžu nodzīvojis – varbūt vēl pāris gadus cietumā padzīvošu. Ir bijis infarkts. Meita apprecējusies un dzīvo ārzemēs. Esmu palicis viens. Kapos vieta jau man sagatavota,” tiesā teica vīrietis.

Apsūdzētajam būtu bijis piespriests mazāks sods, ja vien noziegums nebūtu izdarīts par citu noziegumu piespriesta nosacīta soda laikā – pieci gadi nosacīti viņam bija piespriesti par iešaušanu kādam kājā…

Prokurore Maija Broka par slepkavību prasīja deviņu gadus, par smagiem miesas bojājumiem – septiņus, kopā daļēji saskaitot, sanāca 13 gadi. Plus vēl par to, ka noziegums izdarīts nedzēsta soda laika – tā prokurorei sanāca 15 gadi. Tiesnesei šie rēķini bija attiecīgi septiņi, desmit, 15 un kopā 17 gadi.

Advokāte Baiba Didrihsone lūdza savam klientam pēc iespējas mazāku sodu, norādot uz viņa cienījamo vecumu, veselības likstām, psihiskiem traucējumiem un ierobežotam garīgām spējām un ka šādiem cilvēkiem Latvijas cietumi nav piemēroti.

Tiesa piesprieda arī kompensācijas. Viktoram jāsamaksā klasesbiedram 109 eiro slimnīcas tēriņi, nogalinātās sievietes dēlam 935 eiro bēru izdevumi un 18 100 eiro morālais kaitējums, kā arī tas, ko abiem samaksājusi valsts. Sievietes dēlam – 1900 eiro, klasesbiedram – 1330 eiro. Apsūdzētais kompensācijām piekrita. Viņa pensija gan ir tikai 90 eiro.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.