Vakaros smagas un pietūkušas kājas? Tas ir pirmais signāls, ka jāsteidz pie ārsta 4
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Tumši zils vēnu tīklojums uz kājām vai izspiedušās, mezglainas vēnas nav tikai kosmētisks defekts. Bieži vien vakaros kājas ir smagas, nogurušas, parādās apakšstilbu pietūkums. Tas liecina, ka laiks doties pie speciālista un pārbaudīt vēnu veselību.
Traucēta venozā attece
“Veselības centra 4” Baltijas Vēnu klīnikas asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris stāsta, ka cilvēka ķermenī asinsrite darbojas pēc viena principa, proti, pa artērijām asinis no sirds plūst uz attālākiem rajoniem, tajā skaitā kājām, pa vēnām – plūst atpakaļ uz sirdi. Staigājot kāju ikru muskuļi savelkas, saspiežot dziļo vēnu sieniņas, un asinis tiek dzītas augšup sirds virzienā.
Asinis “velk uz leju” Zemes gravitācijas spēks, bet vēnu vārstuļi ir tie, kas neļauj asinīm plūst atpakaļ. Guļot gravitācija darbojas perpendikulāri vēnām un vēnu vārstuļiem, tādēļ tie netiek noslogoti un vēnas atpūšas. Tiklīdz cilvēks pieceļas kājās vai apsēžas, gravitācijas spēka iedarbība pastiprinās.
Pienāk brīdis, kad vēnu vārstuļi vairs nevar izturēt lielo slodzi un pārplīst. Ja tie vairs nepilda savu funkciju, parādās hroniskas venozas mazspējas pazīmes – kājas nogurst, pietūkst, uz ādas parādās tumšzils vai violets vēnu tīkls vai pat neglīti paplašinātu vēnu bumbuļi. Varikozas vēnas ir ap 20% cilvēku pēc 30 gadu vecuma, sievietēm trīsreiz biežāk nekā vīriešiem.
“Varikozas jeb paplašinātas vēnas ir tikai viena no hroniskas vēnu mazspējas izpausmēm,” uzsver asinsvadu ķirurgs, norādot, ka par virspusējo vēnu mazspēju liecina arī smaguma sajūta kājās, tūska sevišķi vakaros un karstā laikā, izmaiņas ādas pigmentācijā – uz tās parādās brūni, retāk gaiši plankumi. Slimības simptomu vidū ir arī tirpšana, sāpes, dedzināšanas sajūta, nieze, krampji apakšstilbos (naktīs), ekzēma, apakšstilbu ādas sabiezēšana – lipodermatoskleroze, venozu čūlu veidošanās.
Mūsdienās zelta standarts venozas patoloģijas izmeklēšanā ir dupleksā ultrasonogrāfija jeb doplerogrāfija. Tā ir asinsvadu ultrasonoskopiska izmeklēšana, kuras laikā tiek veikta asinsvadu skenēšana, novērtējot asiņu plūsmas virzienu un ātrumu. Procedūras laikā iespējams precīzi diagnosticēt virspusējo un dziļo vēnu saslimšanas, piemēram, varikozas vēnas, venozo asiņu atteces traucējumus, trombozes.
Vēnu problēmas – arodslimība
Ģimenes ārste, arodveselības un arodslimību ārste Daiga Krūmiņa norāda, ka hroniska vēnu mazspēja ir visbiežākā hroniskas vēnu slimības forma. Iespēju saslimt palielina gan ģenētiska predispozīcija, gan vecums un dzimums, gan neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids, tajā skaitā liekais svars un smēķēšana, gan grūtniecība un hormonālo preparātu lietošana, gan augstpapēžu kurpju nēsāšana ikdienā, gan ilgstošas fiziskas pārslodzes, īpaši smagumu celšana un darba vides kaitīgie faktori, piemēram, karstums, piespiedu poza, ļoti kaitīga ir stundām ilga stāvēšana kājās.
Paaugstināts hroniskas vēnu slimības risks ir tirdzniecības un viesmīlības nozarē strādājošajiem, frizieriem, pavāriem, ķirurgiem un operāciju māsām, skolotājiem, biroju administratoriem, IT speciālistiem, tālbraucējiem šoferiem. Piemēram, tirdzniecībā darbs saistās ar piespiedu pozām, kas saistītas ar ilgu stāvēšanu aiz letes vai sēdēšanu lielveikalu kasē. Pārdevējām, kam ilgi jāstāv kājās, pēc 10–15 darba gadiem bieži vien rodas nopietnas kāju vēnu slimības.
Statistika liecina, ka Eiropas valstīs ap 25% strādājošo ir vērsušies pie ārsta ar sūdzībām par kāju veselības problēmām. Starp citu, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta 2020. gadā izveidotajā “Arodslimību TOP 10 Latvijā” iekļauta arī vēnu varikoze.
Pirmā palīdzība kāju vēnām
Ints Ūdris iesaka gadījumos, kad nākas sēdēt vairākas stundas no vietas, izvairīties stipri saliekt kājas vai likt tās vienu pāri otrai. Lai sēžot nenospiestu kāju virspusējos asinsvadus, ieteicams izvēlēties krēslu ar noapaļotu sēdekļa priekšējo malu. Biroja darbiniekiem zem darba galda jāatstāj pietiekami liela brīva telpa, lai varētu viegli mainīt pozu, izstiept, izkustināt kājas, pēdas, pagaldē nav jāatrodas datora sistēmblokam, dokumentu kastēm vai citām lietām.
“Ja cilvēks visu dienu pavada nekustīgi sēžam, vēnām jāiztur milzīga slodze. Ja vēl sēž, vienu kāju pārliekot otrai, tiek saspiesta arī paceles vēna, tādēļ, domājot par savu vēnu veselību, jāvalkā kompresijas zeķes, regulāri jāizkustina kājas un viss ķermenis,” saka ārsts. Vislabākie aktīvās atpūtas veidi, kas veicina asinsriti kājās, ir peldēšana, staigāšana vai nūjošana, skriešana, braukšana ar velosipēdu.
Kompresijas zeķu valkāšana ir neatņemama vēnu slimību profilakses un ārstēšanas sastāvdaļa. Ints Ūdris norāda, ka profilakses nolūkos, piemēram, ja zināms, ka visu dienu nāksies sēdēt autobusā vai garāka pārlidojuma laikā, jāvelk kājās kompresijas zeķes arī tad, ja par vēnu veselības stāvokli līdz šim nav bijis nekādu sūdzību.
Kompresijas zeķes iedala divās lielās grupās – medicīniskajās un profilaktiskajās. Jo augstāka kompresijas klase, jo lielāks spiediens un stingrāka zeķe. Profilaktiskajās spiediens ir līdz 18 mmHg, medicīniskajās tas ir augstāks. Pirmās klases kompresijas zeķēm spiediens potītes rajonā ir no 18 līdz 21, otrās klases – no 23 līdz 32, trešās klases – virs 34, bet ceturtās klases – virs 49 mmHg. Kompresijas zeķes saspiež virspusējās vēnas, uzlabojot un paātrinot venozo asiņu plūsmu dziļo vēnu sistēmā. Medicīnas preču veikalos var iegādāties kompresijas zeķes, kas paredzētas ceļošanai, sportam, grūtniecības un pēcdzemdību periodam. Der zināt, ka visprecīzāk pacienta veselības stāvoklim un ikdienas aktivitātēm atbilstošas medicīniskās kompresijas zeķes konsultācijas laikā var piemeklēt tikai speciālists – flebologs, kurš nomērīs kāju un izrakstīs recepti.
Ints Ūdris novērojis, ka, braucot ekskursijās, cilvēki nereti cenšas mazāk dzert, lai nebūtu tik bieži jāapmeklē tualete. Taču tādā veidā asinis sabiezē un pamazām var aizķepināt vēnas, izraisot ļoti bīstamu slimību – dziļo vēnu trombozi. Ja kāds no asiņu recekļiem – trombiem atraujas un kopā ar venozajam asinīm nokļūst plaušu artērijā, to nosprostojot, situācija var kļūt ļoti nopietna. “Vieglākos gadījumos kļūst grūti elpot, taču var rasties arī plaušu embolija vai akūta sirds labā kambara pārslodze,” stāsta asinsvadu ķirurgs. Tādēļ, braucot tālsatiksmes autobusā vai lidojot, noteikti jādzer pietiekami daudz ūdens, bet, sēžot savā vietā, ik pēc pusstundas vajag veikt vienkāršus vingrinājumus, lai uzlabotu asinsriti kājās, piemēram, pārmaiņus atcelt no grīdas un nolaist zemē labās kājas purngalu un kreisās kājas papēdi, it kā braucot ar velosipēdu, sēdus pasoļot, ceļot uz augšu ceļgalus un liekot vienu pēdu uz grīdas ar purngalu, bet otru – ar papēdi.
Varikozo vēnu operācijas metodes
Lāzerķirurģija ir visilgāk lietotā un populārākā vēnu operāciju metode Latvijā. Operācijas laikā varikozajā vēnā tiek ievadīts lāzera vads, kurš izstaro lāzerenerģiju. Ultrasonogrāfijas kontrolē tas sasniedz bojāto vietu un slēdz to ar lāzerenerģijas palīdzību. Operācija, kas ilgst aptuveni 30 minūtes, tiek veikta vietējā anestēzijā, tā neatstāj rētas, kā arī neveidojas kosmētisks defekts.
Radiofrekvences ķirurģija ļauj saudzīgāk un drošāk slēgt vēnu stumbrus, kas atrodas tuvu ādai, nebaidoties par iespējamo ādas apdegumu. Caur nelielu punktveida dūrienu ultrasonogrāfijas kontrolē vēnā ievada speciālu radiofrekvences elektrodu katetru, kas ģenerē siltumenerģiju. Atšķirībā no lāzera, kas var pārsniegt pat 300 grādu temperatūru, radiofrekvences metodei nepieciešami tikai 120 grādi. Radiofrekvence ir ļoti precīza, jo aparatūra automātiski regulē enerģijas jaudu un ilgumu. Tās iedarbība neizplatās tālāk par slimās vēnas sieniņu.
Tvaika mikroimpulsu metode – vēnu slēgšanai izmanto uzkarsētu ūdens tvaiku. Tā termiskā iedarbība uz apkārtējiem audiem ir uz pusi mazāka nekā lāzeram. Šī metode ir piemērota izlocītām vēnām, kur nevar ievadīt lāzera vadu. Ar precīzi dozētu mikroimpulsu iespējams slēgt ne tikai vēnas stumbru, bet arī sānu zarus.
Slēgšana ar ciānakrilāta līmi (biolīmi) – vissaudzīgākā metode. Operācijas laikā pa tievu katetru vēnā tiek ievadīta speciāla, cilvēka ķermeņa temperatūrā esoša bioloģiskā līme, pēc pusgada to pilnībā nomaina organisma audi. Tā ir nesāpīga, tādēļ nav nepieciešama anestēzija, pēc operācijas nav jānēsā kompresijas zeķes.
