Purva karaliene dzērvene. Padomi veselībai no tautas pūra 6
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu senči kopš senseniem laikiem Latvijas purvos lasījuši dzērvenes, jo jau tad zinājuši, ka šīs ogas ir liels palīgs veselības saglabāšanai. Bet ne viņi vieni tādi gudrinieki bijuši – arī Ziemeļamerikas indiāņi izsenis dzērvenes izmantojuši uzturā un dziedniecībai; viņiem dzērvene simbolizējusi mieru.
Latvijas purvos sastopamas divu sugu dzērvenes – lielā jeb purva dzērvene (Vaccinium oxycoccos) un sīkā dzērvene (Vaccinium microcarpum). Dzērvenes ievāc rudenī. Var lasīt arī pavasarī, tomēr tad ogas ir mazvērtīgākas, jo tajās krietni sarucis C vitamīna daudzums.
Ogas var uzglabāt, ieberot burkā un pārlejot ar aukstu novārītu ūdeni vai avota ūdeni. Burku aizvāko ar parasto plastmasas vāciņu. Lai arī dzērvenes ir skābas, tajās ir arī cukuri, tāpēc ar laiku ūdens virsmu var noklāt pelējuma kārtiņa. To vienkārši noņem, bet ogām nekas slikts nebūs noticis. Ogas burkā uzglabāsies arī bez ūdens, tikai uzliekot vāku, – lai neiztvaiko mitrums. Dzērvenes var uzglabāt arī izspiestas sulas veidā, kas, ielieta tīros traukos, labi saglabājas arī nevārīta, nepasterizēta. Un, protams, dzērvenes var likt saldētavā.
Organisms teiks lielu paldies, ja dienā apēdīsiet vismaz ēdamkaroti ogu.
Dzērveņu labvēlīgo ietekmi uz veselību apstiprina arī mūsdienu medicīna. Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško: “Jau tas vien, ka dzērvenes var uzglabāt mēnešiem ilgi bez konservēšanas, norāda – šīs ogas satur vielas, kas nomāc dažādas sēnītes un citas sīkbūtnes, mikrobus un vīrusus. Tāpēc dzērvenes droši var lietot, lai uzlabotu mutes dobuma stāvokli (aizkavē kariesa veidošanos, iznīcina mikrobus), pret kakla sāpēm, biežu saaukstēšanos, bronhītu vai urīnpūšļa iekaisumu, jo tās visas izraisa mikrobi vai vīrusi.
Piemēram, lai sāktos urīnceļu infekcija, baktērijai vispirms jāpiestiprinās pie urīnceļu gļotādas un pēc tam jāiekļūst iekšā, bet dzērveņu aktīvās vielas (īpaši hipūrskābe, kam ir ļoti spēcīga antibakteriāla iedarbība) neļauj tam notikt, jo pasargā gļotādu no inficēšanās. Dzērvenes paaugstina arī skābes līmeni urīnā, un šāda vide baktērijām nepatīk.
Dzērvenes izceļas ne tikai ar fitoncīdu un dažādu organisko skābju aktivitāti, bet arī C, PP un B grupas vitamīnu un minerālvielu (kālijs, jods un magnijs) iedarbību. Tas viss palīdz organismam saglabāt veselību jebkādos apstākļos, uzlabot nervu darbību, ādas, matu un nagu izskatu, kā arī stiprināt un padarīt elastīgākus asinsvadus. Dzērvenēs atrodas viens no spēcīgākajiem antioksidantiem – resveratrols, kas labvēlīgi ietekmē sirds-asinsvadu sistēmu. Savukārt arteriālā asinsspiediena pazemināšanās notiek, pateicoties dzērveņu urīndzenošajām īpašībām. Tomēr kāliju tās no organisma neizvada, tāpēc ogas droši var lietot pacienti ar sirds mazspējas izraisītām tūskām.”
Ļoti vērtīga ir dzērveņu spēja samazināt zema blīvuma jeb sliktā (kas nogulsnējas asinīs) holesterīna veidošanos, bet palielināt augsta blīvuma jeb labā holesterīna uzkrājumus. Tās arī pazemina homocisteīna līmeni asinīs, līdz ar to organismā samazinās iekaisuma risks.
Dzērvenes pelna ievērību arī ar to, ka spēj ietekmēt vēža šūnu attīstību, – šajā jomā notiek arvien vairāk pētījumu. Un vēl – ēdot dzērvenes, organisms labāk uzņem dzelzi, jo ogu sastāvā esošās organiskās skābes un askorbīnskābe veicina dzelzs labāku uzsūkšanos.
Kuras labākas – lielogu vai parastās purva dzērvenes
Labas ir abas, tikai ir dažas atšķirības. Pamanāmākā no tām ir miziņas biezums. No Amerikas ievestajām lielogu dzērvenēm jeb dižbrūklenēm (Vaccinium macrocarpon), kuras tiek kultivētas jau otro gadsimtu, tā ir plānāka, līdz ar to ogas ātrāk zaudē mitrumu un sažūst. Purva dzērvenēm miziņa ir biezāka, tāpēc ogās esošās aktīvās vielas ir noturīgākas. Otra atšķirība – amerikānietēs ir lielāks pektīnvielu un cukuru daudzums. Toties mūsu purva dzērvenes ir bagātākas ar C vitamīnu, kas ogām palīdz izdzīvot pat salā.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
• Imunitātes stiprināšanai, saaukstēšanās slimību profilaksei kilogramu svaigu dzērveņu samaisa ar gabaliņos sagrieztiem nomizotiem āboliem un 2 glāzēm sasmalcinātu valriekstu. Maisījumu pārlej ar sīrupu, ko gatavo no 2,5 kg cukura un glāzes ūdens. (Cukurs obligāti jāber ūdenī, ne otrādi!) Uz nelielas liesmas vāra 30 minūtes, tad pārlej stikla burkā. Katru dienu pusstundu pirms brokastīm apēd ēdamkaroti maisījuma, virsū uzdzerot glāzi silta ūdens.
Šim pašam nolūkam var pagatavot maisījumu, vienādās daļās sajaucot piestiņā saberztas dzērvenes un ķiplokus un pievienojot attiecīgu daudzumu medus. Profilaksei lieto pa ēdamkarotei reizi dienā, saaukstēšanās gadījumā – 3 reizes dienā pirms ēdienreizēm.
• Dzērvenes ir bagāts A un K vitamīna avots, bet abi šie vitamīni nepieciešami smadzeņu darbības saglabāšanai, tāpēc dzērvenes ieteicams lietot arī profilaksei pret iespējamām smadzeņu problēmām.
• Pie saaukstēšanās, gripas ņem vienādās daļās dzērveņu sulu, biešu sulu, medu un degvīnu. Visu sajauc, ielej stikla traukā, 3 dienas notur ledusskapī, ik pa laikam sakratot. Lieto pa ēdamkarotei 3–4 reizes dienā stundu pirms ēšanas.
• Pie stipra klepus piestiņā saberž glāzi dzērveņu, pārlej ar litru verdoša ūdens, pievieno 3 sagrieztus sīpolus un pusstundu patur siltā vietā. Dzer karstu maziem malkiem pa pusglāzei 3–4 reizes dienā. Pēc tam liekas gultā, silti sasedzas. Tā ārstējas 3–4 dienas.
• Pie bronhīta piestiņā saberž glāzi dzērveņu, caur marli izspiež sulu, pievieno 4 ēdamkarotes cukura. Uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai, atdzesē un pielej glāzi degvīna. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pie angīnas glāzi dzērveņu sulas samaisa ar 3 ēdamkarotēm medus. 2–3 reizes dienā izskalo kaklu ar 1/3 glāzes dzēriena, to izspļauj. Pēc šīs procedūras ēdamkaroti maisījuma izdzer, sekundes 30 pirms tam paturot mutē.
• Pie drudža 50 g dzērveņu sulas sajauc ar 200 g kartupeļu sulas – pirms tam to 1–2 stundas nostādinot no cietes, un 15 g cukura. Maisījums jādzer mazām porcijām.
• Asinsvadu sieniņu elastības uzlabošanai, pie tromboflebīta, aterosklerozes profilaksei ņem pa 1 kg dzērvenes, citronus, sīpolus, 0,5 kg ķiploku. Visas sastāvdaļas samaļ gaļasmašīnā. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas, uzdzerot nedaudz ūdens. Ārstēšanās laiks – vismaz 4–6 nedēļas.
• Pie astmas kā papildu līdzekli ārstēšanai lieto līdzekli, kas pagatavots no glāzes sasmalcinātu dzērveņu, medus un 250 g konjaka. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Urīnpūšļa slimību un cistīta profilaksei lieto svaigu dzērveņu sulu – pa 2 tējkarotēm 2–3 reizes diena pirms ēšanas.
• Pie hipertonijas vienādās devās sajauc dzērveņu sulu un medu. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā 15–20 minūtes pirms ēšanas.
• Pie hipertonijas, aterosklerozes, aptaukošanās vienādās devās sajauc dzērveņu un biešu sulu. Dzer pa 50 g 3 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pie hipotensijas 2 glāzes svaigu dzērveņu saberž ar glāzi cukura, pievieno 0,5 l degvīna. Vēsā vietā notur 3 nedēļas, ik pa laikam sakratot. Tad izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 3–4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Pie parodontīta, stomatīta ar saspiestām dzērveņu ogām masē smaganas 2–3 reizes dienā pēc ēšanas.
• Pie pielonefrīta un citām nieru slimībām piestiņā saspiež 2 ēdamkarotes dzērveņu, aplej ar puslitru verdoša ūdens un 2 stundas tur termosā. Dzer siltu kopā ar ogu biezumiem – pa 1/2–2/3 glāzes 3–5 reizes dienā pirms ēšanas. Papildus ēd dzērvenes, sajauktas ar medu.
• Pie caurejas vienādās devās samaisa dzērvenes un dzērveņu lapas. Ņem 2 ēdamkarotes maisījuma, aplej ar 0,5 l verdoša ūdens, uz nelielas uguns pavāra 10 minūtes. Atdzesē, izkāš. Lieto pa pusglāzei novārījuma 3–4 reizes dienā.
• Aknu funkcijas atjaunošanai pēc dzeltenās kaites vienādās devās sajauc piestiņā saspiestas dzērvenes un medu. Pirms ēšanas 2–3 reizes dienā apēd pa 2–3 ēdamkarotēm maisījuma, uzdzerot siltu zaļo tēju.
• Pie ādas slimībām sajauc pusglāzi dzērveņu sulas ar pusglāzi ūdens un tējkaroti medus. Dzer 3 reizes dienā stundu pēc ēšanas.
• Pie pedikulozes matus un galvas ādu sasmērē ar dzērveņu sulu.
• Pie ādas ēdes samaisa tējkaroti saspaidītu dzērveņu, tējkaroti medus, olas dzeltenumu un pustējkaroti konjaka. Iegūto ziedi uzziež bojātajām ādas vietām, pārklāj ar polietilēna plēvi, apsaitē. Tur 40 minūtes, tad noņem, vietu nomazgā ar siltu ūdeni.
• Pie izgulējumiem, dermatīta ņem ēdamkaroti dzērveņu sulas, samaisa ar 2 ēdamkarotēm lanolīna un 2 ēdamkarotēm vazelīna. Maisījumu ieliek stikla burciņā, aiztaisa ar vāciņu un ieliek ledusskapī. Lietošana: uzliek ziedi uz marles salvetes, pieliek slimajai vietai un nostiprina ar saiti vai plāksteri. Apsējus maina 2 reizes diennaktī – obligāti uz nakti. Lieto, līdz izveseļojas.
• Pie trofiskās čūlas slimo vietu apmazgā ar dzērveņu sulu, kas uz pusēm atšķaidīta ar ūdeni.
SVARĪGI
Pārlieku aizrauties ar dzērveņu lietošanu nav ieteicams, ja ir:
• pārtikas alerģija,
• kuņģa čūla vai kāda cita kuņģa kaite;
• paaugstināta kuņģa skābe, dedzināšana kaklā.
INTERESANTI
• Savulaik jūrnieki braucienos ņēma līdzi mucas ar dzērvenēm – tās ēda, lai izvairītos no saslimšanas ar cingu.
• Dzērvenēm ir mazas kabatiņas, kurās iekļūst gaiss, tāpēc tās negrimst ūdenī. Pašas ogas satur 90% ūdens.
• Dzērvenes mēdz izmantot kā auduma krāsvielu.
