Motoreļļas.
Motoreļļas.
Publicitātes foto.

Videi bīstamo atkritumu savākšanas kampaņā pārstrādei nodotas teju 30 tonnas izlietotās motoreļļas 12

Ar mērķi mazināt nepareizi apsaimniekotu bīstamo atkritumu vides piesārņojuma riskus, “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar “Eko Osta” un “Inter Cars Latvija” oktobrī visā Latvijā īstenoja kampaņu “Nodod motoreļļu, nevis planētu”. Kampaņā no vairāk nekā 50 adresēm tika savāktas un pārstrādei nodotas teju 30 tonnas šo vielu, tā portālu LA.LV informēja “Latvijas Zaļā punkta” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Alise Zvaigzne.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Lasīt citas ziņas

Šīs kampaņas laikā auto servisi, lauku saimniecības, rūpnīcas un citi uzņēmumi, kā arī iedzīvotāji tika aicināti bez maksas atbrīvoties no uzkrātās motoreļļas, nodrošinot savākšanu to rašanās vietās.

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis uzsvēra: “Vērtējot attiecību pret valstī noteiktajām prasībām smēreļļu apsaimniekošanai, šis ir salīdzinoši neliels apjoms. Mūsu pieredze rāda, ka komersanti mēdz labāk izmantot iespējas izlietotos motora šķidrumus realizēt tirgū negodprātīgos veidos. Par to liecina, piemēram, sludinājumu portālos vērojamā tendence atstrādātās eļļas pirkt un pārdot. Problēmu izgaismo arī mūsu veiktā pētījuma* dati, kur teju trešdaļa iedzīvotāju, kuri paši veic motoreļļu nomaiņu, atzinuši, ka šīs vielas sadedzina krāsnīs mājās. Visticamāk šāda aina vērojama arī daļā servisu, ko vēl vairāk veicina augstās izmaksas par apkuri aukstajos gada mēnešos.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 15 000 tonnu (pēc pēdējiem datiem 2021. gadā – 15 287 tonnas**) dažāda veida smēreļļu, t. sk. arī motoreļļas, kas ir viens no autoservisos visbiežāk radītajiem bīstamajiem atkritumiem, kam nepieciešama speciāla apsaimniekošana. No tirgū laistā apjoma teju 10 000 tonnu šo vielu “aizplūst garām” pareizai apsaimniekošanai, radot vides piesārņojuma draudus.

“Ņemot vērā to, ka pašreiz autoservisiem ir itin niecīga atbildība un kontrole attiecībā uz dažādu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, izpildīt valstī noteiktās normas izlietoto smēreļļu, tostarp motoreļļu savākšanai ir izaicinošas. Šobrīd atbildība par to gulstas uz ražotāju un tirgotāju pleciem, kuri to realizē caur ražotāju atbildības sistēmām, kurām jāspēj savākt vismaz 45% no tirgū novietotā smēreļļu daudzuma. Lai situāciju uzlabotu, ar informētības pasākumiem vien nepietiks. Autoservisiem jānosaka stingrākas prasības, piemēram, obligāti nodot vismaz 50% no iepirktā eļļu apjoma, turklāt balstoties uz pierādāmiem faktiem un dokumentāciju par atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, ko attiecīgi būtu vieglāk kontrolēt arī valsts līmenī,” pauda Zakulis.

Lai veicinātu servisu atbildīgu darbību, būtisks faktors ir arī sabiedrībā valdošajai kopējai tendencei servisu izvēlē. Tomēr, kā liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktās aptaujas dati, vides aspekti patlaban nav prioritāšu augšgalā. Tikai 1% respondentu norāda, ka servisu izvēlē piešķir nozīmi tam, vai tas ir videi draudzīgs. Turklāt 71% aptaujāto atzīst, ka nemaz nezina, ko serviss dara ar izlietotajām motoreļļām, bet 4% apgalvo, ka tās tiek izmantotas apkures vajadzībām turpat servisā.

“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka bīstamie atkritumi jau to rašanās vietās jāapsaimnieko atbildīgi: jāuzglabā tikai izturīgos un drošos konteineros un pēc tam jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kuram ir izsniegta speciāla atļauja. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods, tomēr lielāka problēma var būt augstie ugunsdrošības riski un rīcības ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Sadedzinot motoreļļas, atmosfērā nonāk virkne kaitīgo vielu, piemēram, hlors, broms, naftas produkti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un citi ķīmiskie savienojumi.

Reklāma
Reklāma

*Auto īpašnieku aptauja pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma tika veikta ar interneta aptauju paneļa “Snapshots” starpniecību, laika posmā no 19.septembra līdz 22.septembrim aptaujājot 1008 privāto automašīnu īpašniekus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

** Ražotāju atbildības sistēmu sniegtā informācija par atkritumu apsaimniekošanu 2021. gadā ir pielikumā ŠEIT.

SIA „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000.gada 11.janvārī un ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. Latvijas Zaļais punkts kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006.gada Latvijas Zaļais punkts ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.