VIDEO. “Bērni, mācieties fiziku – par stipru un gudru Latviju!” Bergs svētku nedēļā aicina
0
Kas Tev ir Latvija? SAF Tehnikas valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs
Tas ir brīnišķīgs jautājums, uz kuru īstenībā nemaz vieglu atbilžu nav. Īsā atbilde ir – Latvija ir mājas. Mājas, kurās tu atgriezies. Es stipri daudz esmu braukājis apkārt pa pasauli, arī uz ilgāku laiku, un Latvija ir vieta, kur vienmēr atgriezties. Tās ir mājas. Tā ir vieta, ko tu pazīsti. Tie ir cilvēki, ko tu pazīsti. Tā ir piederības sajūta kopumā tādai diezgan mazai ciltij. Latvija ar to, ka viņa ir maza, ir ar brīnišķīgām, ļoti daudzām priekšrocībām. Nu, pirmkārt, tu vari ārpusē sarunāties kodā, ko neviens nesaprot. Latviski. Un tā ir ļoti interesanta brīvības sajūta. Es domāju, ka nevienai no lielajām nācijām šādas priekšrocības nav, ka vari parunāties Ņujorkas metro pilnīgi par jebko pietiekami skaļā balsī un būt visnotaļ droši, ka šī saruna paliks tikpat intīma kā runājot meža vidū.
Mazai nācijai ir vēl viena brīnišķīga priekšrocība. Ja tu strādā šeit un tavs tirgus ir visa plašā pasaule, un tad ir tā, ka tu brauc dažādās vizītēs kopā ar prezidentiem, kopā ar premjeriem. Tu automātiski nonāc pie prezidenta vai premjera uzņemošajā valstī, un tas ir tā kā liftā. Nu jūs iedomājieties, cik liela iespēja ir ķīnietim tikties ar Ķīnas prezidentu. Cik liela iespēja indietim ir tikties ar Indijas premjerministru? Man šāda laime ir bijusi. Vari atrasties vienā istabā ar Amerikas prezidentu.
Tas Latvijas mazums īstenībā var būt arī milzīgs spēks. Tas tev iedod tādu lifta sajūtu, ka tu vari daudz ātrāk nekā, teiksim, citi pasaules iedzīvotāji nonākt tuvāk šiem lēmumu pieņēmējiem. Nu, tādēļ ka Latvija mums ir sava valsts.
Un tad vēl tāda lieta par mājām. Nu zini ka vienmēr tu atgriezies. Bet, no vienas puses, nu tu redzi, vai tur ir kaut kāds netīrs stūris. Šī vieta nav izdarīta. Bet tajā pašā laikā, nu nav īsti labākas vietas pasaulē, kur sēdēt kafejnīcā ar publisko internetu. Nav labākas vietas pasaulē ar mobilo pārklājumu. Man gribētos teikt, nav labākas vietas arī ar e-pārvaldi. Nu tur kaimiņi igauņi, ir daudz, daudz vairāk ieguldījuši sabiedriskajās attiecībās. Zini, ar ko kāmītis atšķiras no žurkas? Kāmītim labāks PR. Bet principā zvērs gandrīz viens un tas pats.
Par informatīvo tehnoloģiju risinājumiem un visādām tādām tehniskām lietām kopumā es teiktu, ka Latvija ir top līmenī pasaulē. Absolūti. Un ticiet, man ir stipri daudzas iespējas bijušas salīdzināt. Pie labumiem pierod ātri, bet izproti tos tikai tad, ja tu no tiem nokabinies nost, kad tu aizbrauc kaut kur prom, paskaties, kā citur pasaulē dzīvo. Tad – tikai atgriežoties mājās, tu spēj novērtēt to, kas tev īstenībā ir. Tā kā es domāju, ka no šī viedokļa, oi, mēs, mēs dzīvojam stipri laimīgā vietā. Bieži paši par to neaizdomājoties, plēšoties un ņemoties savā starpā.
Es domāju, ka tas arī ir, ka ik pa brīdim rodas tāds īgnums: “Oi, johaidī, nu kā var par visādiem sīkumiem tik šausmīgi plēsties?”. Nezinu. Šī gada pēdējā vissvaigākā, politiskā neproblēma – Stambulas konvencija. Un tad tu atceries, kā tas izskatījās četrpadsmitajā gadā, kad krievi pirmoreiz iebruka Ukrainā un īpaši pēc divdesmit otrā gada pilna mēroga iebrukuma. Kopumā Ukrainas sabiedrība konsolidējās. Arī politiski konsolidējās. Kamēr tu kasies pa savu smilšu kasti, vienmēr bērni plēsīsies savā starpā. Nu vienam spainītis ne tāds, citam lāpstiņa, bet tanī brīdī, kad atnāk kaimiņu zēni, vai tajā brīdī, kad atnāk kaut kādas ārējas briesmas, es domāju, ka latvieši ir spējīgi ļoti ātri nomest to kašķi malā un konsolidēties. Nu un to mēs esam redzējuši atkal un atkal.
Mēs to redzējām astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito gadu sākumā, dziesmotās revolūcijas laikā. Nu mēs to redzējām. Bet lasot vēstures grāmatas, tā vienošanās bija Pirmais pasaules karš, Latvijas dibināšana.
Un nu vēlreiz par mājām. Šīs te mūsu pašreizējās mājas īstenībā ir, visilgākās, visvecākās. Pirmā Latvija patiesībā pastāvēja divdesmit gadus – no divdesmitā līdz četrdesmitam. Mūsējā šobrīd pastāv jau trīsdesmit piecus gadus. Un es domāju, ka tā ir liela laime. Spēt dzīvot savā valstī tādos apstākļos, kādi mums ir. Ar visu rīvēšanos, kašķēšanos, plēšanos tomēr turpināt būvēt tās savas mājas, mūsu mājas.
Par IT Latvijā nav nekādu noslēpumu, un tas zināms jau no Luisa Kerola “Alises Brīnumzemē”. Lai tu spētu nostāvēt uz vietas, tev ir jāskrien. Un lai tu spētu tikt uz priekšu, tev ir jāskrien vēl ātrāk. Nu tas ir tas. Tā ir izglītība. Tā ir tēma, kurā mans sabiedriskais pienesums, iespējams, ir ar vislielāko nospiedumu. Tas ir obligātais matemātikas eksāmens, kas skolās atjaunots. Fizikas eksāmens, par kuru joprojām notiek cīniņi. Nu, tās ir tādas lietas, kopumā – eksaktās zināšanas, eksaktās zinības. Mani publiski nupat jau diezgan labi atpazīst pēc aicinājuma – “bērni, mācieties fiziku!” Nu jau pat vairs nav jāsaka. Uzkāpju uz skatuves, un zāle zina. Un tas arī ir, saproti, tas strādā tikai tad, ja tu konsekventi dari to lietu. Nu tas – bērni, mācieties fiziku! Es esmu teicis to trīsdesmit gadus. Un tās ir lietas, kas prasa ilgu laiku, un ir jābūt pacietīgam. Nu ļoti daudzās lietās ir jābūt pacietīgam un es domāju, ka arī pirms divdesmit gadiem, pirms divdesmit pieciem gadiem, kad bija ideja par Latviju kā IT lielvalsti. Uzstādījums pieder Jurim Borzovam. Viena daļa sabiedrības smējās. Nu kā tas būs? Ka pēkšņi, trīs vai četri tūkstoši studentu Latvijā katru gadu iegūs ļoti labu IT izglītību. Bet tagad iegūst arī. Un kopumā Latvija ir ļoti liela sava intelekta, savu intelektuālo produktu eksportētāja. Vajag kādu ideju un vajag pacietību, vajag pacietību un neatlaidību, jo tas ir tas, kas ir pats svarīgākais, es domāju, kaut kā būvēšanā. Tādēļ, ka īpaši sarežģītākas lietas nenotiek vienā dienā. Nu nekad, nekādi. Nu un visbiežāk viņas nenotiek arī vienā Saeimas sasaukuma laikā. Un tā ir tā trakā problēma, ja, ka mēs, mēs ļoti gribam tos nekavējošos rezultātus, bet nu daba ir citādi iekārtota. Nu ja nu nesanāk? Nesanāk tev tie nekavējošie rezultāti un ir jābūt pacietīgākam. Un es domāju, ka tā ir tā atšķirība, teiksim, starp biznesu un politiķiem. Kopumā biznesam ir garāka atmiņa.
Mans vēlējums, valstij? Bērni, mācieties fiziku!
