“Karavīrs terorizē bērnu: NATO mācības izraisa skandālu Latvijā” vēsta “Rubaltic.ru” virsraksts.
“Karavīrs terorizē bērnu: NATO mācības izraisa skandālu Latvijā” vēsta “Rubaltic.ru” virsraksts.
Ekrānuzņēmums no rubaltic.ru

Krievija dezinformācijas apskats: NATO mācībās Rīgā “karavīrs terorizē bērnu” 46

Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

Par šādiem video mēdz teikt, ka tie internetā izplatās kā “vīruss” (angļu valodā – “viral video”). Nereti tie ir uzjautrinošās situācijās nejauši nofilmēti mājdzīvnieki vai bērni, atgadījumi uz ielas, dabā vai tamlīdzīgi. Autori nav nekādi profesionāļi, bet plašākai sabiedrībai nezināmas personas, kas filmēšanai izmantojuši savu mobilo telefonu.

Cilvēkus video ieinteresē, viņi ar to aktīvi dalās interneta sociālajos tīklos, pārsūta viens otram, un īsā laikā tas sasniedz simtus tūkstošu vai pat miljonus skatījumu. Parasti tas notiek spontāni un neparedzami, tomēr var gadīties, ka aiz tā visa stāv politiskas intereses un tiek aktīvi piestrādāts, lai video ne vien sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju, bet to pavadītu arī vajadzīgais politiskais vēstījums.

CITI ŠOBRĪD LASA
Tieši tā noticis ar kāda it kā nejauša garāmgājēja nofilmēto epizodi militāro mācību “Namejs” laikā.

Satrauktā māmiņa

Kā iepriekš tika plaši vēstīts, šogad “Nameja” mācības notiek arī Rīgas ielās, lai pārbaudītu karavīru un zemessargu prasmes reālos pilsētvides apstākļos.

“Es vēlos aicināt visus iedzīvotājus neuztraukties par to, ja viņi redz karavīrus, zemessargus ielās pārvietojoties gan tehnikā, gan ārpus tās ar ieročiem. Skaidrs, ka uzdevumu izpildē mēs lietojam arī mācību munīciju un imitācijas līdzekļus, kas nav bīstami cilvēku veselībai, tas rada tikai troksni,” 11. septembrī Latvijas Radio skaidrojis Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns.

Tomēr tieši šajā dienā internetā parādījās video, kurā redzams, ka viena no šaušanas epizodēm Skolas ielā blakus Aizsardzības ministrijai satraukusi kādu garāmejošu māti ar bērnu.

Jāpiebilst, ka neviens cits no video redzamajiem cilvēkiem satraukts gan neizskatās – daži mierīgi dodas savās ikdienas gaitās un nepievērš mācībām nekādu uzmanību, bet ir arī daudz ziņkārīgo, kas notiekošo vēro vai filmē ar mobilajiem tālruņiem.

Tomēr tieši minētās sievietes reakcija izraisīja plašas diskusijas soctīklos, kur spriests, vai tiešām atbildīgajiem nevajadzēja norobežot teritoriju vai arī norīkot kādu, kas brīdina par notiekošajām mācībām.

Kā vēlāk skaidroja Aizsardzības ministrija: “Mācību norises vietā atradās karavīri, kuri informēja garāmgājējus, aicinot izvēlēties citus apiešanas ceļus. Tika uzrunāta arī videomateriālā redzamā sieviete ar bērnu, kura no šī aicinājuma atteicās.”

Tikmēr video jau bija izplatījies tālu ārpus Latvijas, turklāt ne vien krievu, bet arī angļu valodas informatīvajā telpā.

Kremļa propagandas reakcija

Krievijas medijos stāsti par “slikto NATO”, kas apdraud un apgrūtina iedzīvotājus dažādās valstīs, ir ikdiena, tomēr tāda “veiksme”, ka to var ilustrēt ar aculiecinieka video, gadās reti, tāpēc šoreiz tas ticis īpaši dramatizēts.

Dažos vēstījumos var saskatīt līdzības ar “krustā piesisto puisīti” – slaveno viltus ziņu, kuru 2014. gadā par Austrumukrainas Slavjan­skas pilsētā notiekošo sacerēja un tiražēja Krievijas propagandas mediji.

“Karavīrs terorizē bērnu: NATO mācības izraisa skandālu Latvijā” tādu virsrakstu stāstam licis interneta portāls “Rubaltic.ru”. “Pat “padomju okupanti” trenējās poligonos, kas bija norobežoti no civiliedzīvotājiem, bet NATO instruktori pievērš uzmanību tieši ielu cīņu taktikai un pārvērš par poligoniem veselas pilsētas.

Reklāma
Reklāma

Šis plašu ievērību guvušais video filmēts pašā Rīgas centrā tikai dažu minūšu gājienā no “Mildas” un Doma baznīcas,” komentē portāla autors Aleksandrs Nosovičs. “Meitene raud zem automāta, lūdzot nešaut” – tā savukārt raksta “Baltnews.com”.

“Informētāji” Makdonalds un Rogozins

Ar “RT” saistītais Braiens Makdonalds aktīvi pieslēdzās, lai video tiktu pamanīts arī angļu valodas informatīvajā telpā.
Ekrānuzņēmums no Twitter

Tomēr šoreiz uzkrītoši bijis tas, ka video un to pavadošo vēstījumu izplatīšanā aktīvi iesaistījies arī starptautiski slavenākais Krievijas propagandas medijs “RT”, un tas darīts angļu valodā. Te gan pavadošais teksts nav tik emocionāli piesātināts, uzsvars likts uz to, ka iedzīvotāji neesot brīdināti par mācībām un ka militāristi atvainojušies par “šaušanu pārpildītajās Rīgas ielās”.

Viens no tiem, kas interneta soctīklos aktīvi izplatījis video, ir ar “RT” saistītais Braiens Makdonalds, kurš tviterī ierakstījis: “Latvijas galvaspilsēta Rīga šajā nedēļas nogalē kļuva par karadarbības zonu, smagi bruņoti karavīri šaudījās starp satrauktajiem iedzīvotājiem. Uguņošana izrādījās daļa no NATO kara spēlēm, kuras nez kāpēc netika norobežotas.”

Brits Braiens Makdonalds ir diezgan noslēpumaina persona, kurš savā tvitera konta foto redzams stāvam Kremļa fonā.

Savulaik viņa darbības īpaši pētījis izmeklējošās žurnālistikas izdevums “The Interpreter’s”, izsakot aizdomas par to, kas patiesībā stāv aiz šī “žurnālista”.

Izdevums ievērojis, ka Makdonalds, kurš tiek pieteikts kā “RT” apskatnieks, 2014. gadā ilgstoši un mērķtiecīgi ir strādājis, lai ietekmētu Rietumu prestižāko mediju ziņas par Ukrainas krīzi Krievijai vajadzīgajā virzienā, tāpat mēģinājis ietekmēt Lielbritānijas politiku pret Krieviju.

“Lai to izdarītu, Makdonalds ir izmantojis gan smalkus, gan ne tik smalkus līdzekļus. Viņš parādās plašsaziņas līdzekļos ar dažādiem vārdiem, kas apgrūtina viņa patiesās identitātes un uzvedības tiešsaistē izpēti. Tāpat Rietumu medijos, “RT” un tviterī mainās viņa amata nosaukumi. Turklāt ir aizdomas par viņa biogrāfiju un profesionālo dzīves apraksta patiesumu, kā arī par pēkšņo popularitātes pieaugumu sociālajos tīklos kā Maskavai labvēlīgam manipulatoram, kad starptautiskie mediji atspoguļoja [Ukrainas] Maidana notikumus,” raksta “The Interpreter’s”.

Pētnieciskie žurnālisti secinājuši, ka Makdonalda uzdevums bieži ir nevis pašam izplatīt kādu vēstījumu sabiedrībā, bet drīzāk panākt, lai tam pievērš uzmanību Rietumu mediji un iekļauj to savā darba­kārtībā.

Daļēji tā noticis arī ar “Nameja” mācībām, jo nelielu rakstu par to savā interneta vietnē ievietojis pazīstamais britu tabloīds “The Daily Mail”. Kā redzams no attēlu parak­stiem pie raksta, kā avots izmantots tieši “RT”.

Tālāk Krievijas mediji jau izmantojuši iespēju atsaukties uz britu izdevumu, lai pastiprinātu iepriekšējos materiālus ar piebildēm, ka, lūk, arī Rietumos “izsmej” un “nosoda” NATO mācības.

Makdonalds gan nav vienīgais “informētājs”, kas šo ziņu mēģinājis nogādāt Rietumos. Tviterī angļu valodā šo video popularizējis arī Latvijā dzīvojošais Krievijas žurnālists Leonīds Ragozins, par kura darbību jau iepriekš izskanējuši pretrunīgi vērtējumi, īpaši attiecībā uz tēmām, kas skar Ukrainu – te bieži viņa apgalvojumi sakrīt ar Kremļa propagandas vēstījumiem par “nacisma atdzimšanu” u.tml.

Ieinteresētie politiķi

Iespēju gūt politiskus punktus no populārā video bija saskatījuši arī atsevišķi Latvijas politiskie spēki.

Diezgan paredzami, ka starp tā popularizētajiem ir vairāki “Saskaņas” politiķi, piemēram, Konstantīns Čekušins. Īpašu paziņojumu par to sagatavojusi Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība. Bet sava interese bijusi arī Aināram Šle­seram un viņa jaunizveidotajai partijai “Latvija pirmajā vietā”.

Šlesers notikušās mācības nekavējoties mēģināja sasaistīt ar paša organizēto protesta akciju 18. septembrī, pie viena izmantojot iespēju to pareklamēt. Viņš savā “Facebook” kontā video pasniedz ar šādu tekstu: “Vai Kariņa–Levita režīms plāno karot ar savu tautu? Vai vara gatavojas 18. septembra protestiem?”

Vēlāk viņš pievienojis vēl vienu komentāru: “Māte pati gāja tur, kur šauj! Tā notikušo skaidro esošā vara. No tā izriet, ka māte ar mazo bērniņu pati sarīkoja provokāciju! Kariņa–Levita režīms sarīko apšaudi Rīgas centrā (mācību apšaudi), vainīga ir māmiņa ar bērnu, kura sarīkoja provokāciju, tā vakar varēja saprast LTV “Panorāmas” sižetā.”

Kas ir video autors?

Jau uzreiz pēc video parādīšanās tika izteiktas aizdomas par video autoru, ko pastiprināja arī tas, ka interneta sociālā tīkla “Tik Tok” kontā “kov.in” iepriekš vispār nekas nav bijis publicēts, bet te uzreiz video, kas nepilnas nedēļas laikā savācis gandrīz 70 tūkstošus skatījumu. Tomēr autora vārds drīz kļuva zināms – tas esot kāds jauns dizainers no Rīgas Vladimirs Kovins.

Ar viņu bija sazinājies portāls “Rus.TVNET”, kuram Kovins pastāstījis, ka nejauši gājis garām:

“Sajūtas ir ļoti dīvainas – apkārt ir desmitiem cilvēku, garāmgājēji un tajā pašā laikā šaušana, pārskrējieni un gulēšana uz zemes. Īsāk sakot, tas viss kopumā izskatās ļoti dīvaini.”

Citā sociālajā tīklā “Facebook” redzams, ka ar Kovinu mēģina sazināties “RT” producente, kura jautā, vai var “izmantot šo video visās “RT” platformās”. Publiski viņš uz šo aicinājumu neatbild, tomēr vēlāk presei norādījis, ka privātā sarakstē esot liedzis to darīt. Tas nav traucējis “RT” šo materiālu vēlāk izmantot “pēc pilnas programmas”.

Pārskatot V. Kovina “Facebook” kontu, rodas iespaids, ka viņš par politiku īpaši neinteresējas, tomēr ir daži ieraksti saistībā ar 9. maija svinībām, savukārt viņa profilā “LinkedIn” norādīts, ka viņš ir brīvprātīgais organizācijā “9.MAY.lv”. Tā ir partijas “Saskaņa” paspārnē dibināta biedrība, kuru ilgstoši vadīja šīs partijas pārstāvis Vadims Baraņņiks (2019. gadā gan tika izslēgts no partijas).

Kā noskaidrojies, video filmēts un izplatīts bez tajā redzamās sievietes piekrišanas. To intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Sieviete esot sazinājusies ar Aizsardzības ministriju un paudusi neapmierinātību, ka šāds video tiekot izplatīts.

“Mēs esam nolēmuši tikties ar šo kundzi un esam gatavi viņai palīdzēt, ja viņa to vēlēsies, vērsties attiecīgajās tiesībsargājošās institūcijās privātuma aizskāruma dēļ, jo neviens ar viņu šā video publiskošanu nav saskaņojis,” sacīja ministrs.

NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!

Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.