VIDEO. “Latvija ir mana mīlestība un mana atbildība” – žurnāliste Anita Brauna par zemi, ko sargāt kopā
0
Ko tev nozīmē Latvija? Žurnāliste Anita Brauna, Latvijas Sabiedrisko mediju galvenā redaktore
Latvija ir mana mīlestība un mana atbildība. Tas – īsumā. Ja pa punktiem, tad Latvija vispirms ir vieta, kas man ir devusi labu dzīvi. Mana pieaugušā cilvēka dzīve ir veidojusies neatkarīgajā Latvijā, un es esmu svētīta ar pilnasinīgu dzīvi. Te ir viss, kas nepieciešams, lai es justos labi. Tā ir mana ģimene, kas ir mans balsts.
Te es esmu bijusi spējīga veidot veiksmīgu karjeru, kas nozīmē darīt darbu, kas man patīk, kuram ir kaut kāda jēga, kas man ir devis iespēju satikt daudz brīnišķīgu cilvēku, izcilu personību un kas galu galā arī ļauj nopelnīt pietiekami daudz, lai būtu gana laba iztikšana. Šeit ir arī mani sociālie tīkli ne virtuālā nozīmē, bet reālā nozīmē. Tie ir mani draugi, domubiedri, kas jebkuram cilvēkam ir nepieciešami, lai dzīvē justos labi. Visu šeit nosaukto droši vien varētu dabūt arī kaut kur citur. Taču tikai Latvija raisa jūtas, ko mēs saucam par mīlestību. Latvijā ir manas lauku mājas Latgalē, kas visvairāk no visām vietām ir manējā. Tās ir manas saknes, mana sirdsvieta un to neviens nespēs aizstāt.
Latvija ir latviešu valoda. Latvija ir latviešu dziesmu un deju svētku kustība, kurai esmu pievienojusies caur dejošanu un kas nozīmē pastāvīgu latvisku tradīciju izdzīvošanu caur deju kopā ar cilvēkiem, kuriem šī tradīcija ir svarīga.
Savukārt par profesionālo dzīvi – tur ir mana Latvija – mana atbildība. Es aizņēmos formulējumu no Zemessargiem. Kad es kandidēju uz Latvijas sabiedriskā medija galvenā redaktora amatu, tad šis bija viens no galvenajiem apsvērumiem, kāpēc es izšķīros par šo amatu.
Es kā jauna žurnāliste savulaik sāku strādāt, karjeru veidot laikrakstā “Diena”, kas tolaik bija ietekmīgs laikraksts, un mūs toreiz mācīja, ka brīva prese ir svarīga demokrātijai. Tā bija tā sajūta, ar kuru mēs tolaik strādājām, un tā ir tā sajūta, kuru es joprojām nesu sevī. Un tāpēc, piesakoties šim amatam, es uzskatīju, ka tas ir mans pienākums uzņemties plašāku atbildību jomā, kurā daudzus gadus esmu audzējusi savas kompetences un zināšanas. Žurnālistikas lomu pildīt šobrīd ir daudzkārt sarežģītāks izaicinājums nekā tas bija savulaik. Kādreiz mediji bija galvenais kanāls, pa kuru tika izplatīta informācija. Tagad ir daudz dažādas sociālās tīklošanās platformas, kur jebkurš var brīvi izplatīt informāciju, kas ir labi. Taču tā ir arī vide, kur izplatās daudz dezinformācijas, viltusziņu propaganda, ko mērķtiecīgi sēj Latvijai nedraudzīgu valstu režīmi. Taču, lai demokrātija funkcionētu, joprojām ir ļoti svarīgi, lai cilvēki savus lēmumus pieņem, balstoties uz faktiem. Lai viņi saprot dažādus sabiedriskos politiskos procesus, lai viņi zina par lietām, ko neviens vienkārši preses konferencēs nerunā vai soctīklos neizplata. Te es runāju par pētniecisko žurnālistiku vai demokrātijas sargsuņa lomu, kas tradicionāli ir piedēvēta medijiem un kur joprojām ir svarīgi, lai mediji spētu to pildīt. Un es jūtos tā, ka man ir jādod savs pienesums, lai mediji spētu šo lomu pildīt šobrīd.
Kopējs sabiedriskais mēdijs ir lielais izaicinājums, vēl lielāks nekā vienkārši apvienot to, kas kādreiz bija televīzija un radio. Mūsu lielais izaicinājums ir pielāgoties laikmetam, kad cilvēki pamatā medijus patērē vai informāciju gūst no dažādām platformām digitālajā vidē. Mēs zinām no datiem, ka auditorijas lineārajā televīzijā un lineārajā radio samazinās, un aizvien vairāk cilvēki patērē informāciju digitālajā vidē, bet arī mēs jau tur esam. Bet mums ir jābūt vēl spējīgākiem, vēl vairāk ar savu klātbūtni tur, kur ir mūsu auditorija, un tas nozīmē citādus formātus. Tas nozīmē spējas multimediāli vairākām platformām uzreiz veidot saturu. Tas ir tāds liels izaicinājums, kas ir visiem medijiem visā pasaulē, un tas ir arī mūsu lielais uzdevums šobrīd.
Es teiktu, ka mūsu uzdevums ir joprojām nosargāt to savu lomu, respektīvi, panākt to, lai cilvēkiem joprojām mēs esam svarīgi. Es arī īsti neredzu, kas vēl bez medijiem, bez profesionālajiem medijiem, vienalga, vai tas ir sabiedriskais, vai privātais, spētu šo lomu pildīt. Bet, ņemot vērā, ka ir arī ļoti plaši vēstījumi par to, ka “mainstream” mediji ir viltus ziņu izplatītāji un tamlīdzīgi, tie ir tādi apzināti populistiski vēstījumi, kas tiek izplatīti, lai mazinātu cilvēku uzticēšanos mums; mūsu lielais izaicinājums papildus visiem citiem, ir arī ar savu darbu pierādīt, ka mēs tomēr esam uzticami, kā tas mūsu darbs cilvēkiem ir nepieciešams. Un tas būs tuvāko gadu lielais izaicinājums. Un es domāju, ka tie izaicinājumi kļūs aizvien sarežģītāki. Runājat par nākamajiem desmit, divdesmit gadiem, tas spiediens kļūs vēl lielāks. Auditorijas būs vēl fragmentētākas, respektīvi, vēl grūtāk būs ar kaut kādu vienu kanālu sasniegt iespējami plašu auditoriju. Būs daudz dažādu vietu, kur šīs auditorijas dzīvos un mūsu mediju – gan sabiedrisko, gan privāto – lielais izaicinājums būs spēt piedāvāt pietiekami daudzveidīgu informāciju šīm auditorijām ar ļoti dažādajām interesēm un vajadzībām.
Ārpolitika kopš Krievijas agresijas Ukrainā ir viena no mūsu prioritātēm. Es pirms tam strādāju “Latvijas Radio” kā galvenā redaktore un kopš 2022. gada tā ir stingri bijusi mana pamatprioritāte, ka šis ir mūsu svarīgākais uzdevums – informēt gan par to, kā attīstās karš Ukrainā, gan arī starptautiskā politika, no kuras ir atkarīga arī mūsu – Latvijas drošība. Mēs tam pievēršam milzīgu uzmanību savā saturā, bet tas vienlaikus arī ir tas, par ko es runāju. Mēs jau šobrīd esam hibrīdkara apstākļos, kas nozīmē informatīvos uzbrukumus, dažādus citus uzbrukumus, un mums ir jāspēj šajā informatīvajā karā ar pietiekami skaļu balsi stāstīt par reālām lietām, reālajiem procesiem, faktiem, kas mūsu dzīvē ir. Lai cilvēkiem būtu skaidrs orientieris, kā šajos trakajos laikos izdzīvot, kā orientēties, kā saprast, kas notiek un saglabāt skaidru saprātu.
Vēlējums savai tautai un valstij, un zemei simt septītajā dzimšanas dienā. Latvija patiešām ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot, un es aicinu izbaudīt visas iespējas, ko Latvija mums ir devusi un sargāt Latviju kopā.
