“Vienu dienu kiosks vēl bija, nākamajā – vairs ne…” Iedzīvotāji nesaprot, kur paliek “Narvesen” kioski 0
Tie mirkļi, kad pazūd vietas, pie kurām gadiem ilgi esam pieraduši, liek apstāties un aizdomāties – kāpēc Latvijā arvien biežāk tiek slēgtas ikdienā tik ierastas tirdzniecības vietas. Šoreiz uzmanības centrā nonākuši “Narvesen” kioski, kuru skaits, kā novērojusi kāda mūsu lasītāja, pēdējos gados samazinās.
LA.LV saņēma vēstuli no sievietes vārdā Ieva. Viņa stāsta, ka ik dienu pirms došanās uz darbu iegriezusies “Narvesen” kioskā, lai iegādātos siltu dzērienu un brokastis, taču nu kiosks ir slēgts.
“Nesaprotu, kuram tie kioski traucē. Vai tiešām dienas laikā tur ieiet tik maz cilvēku, ka vairs nav izdevīgi tos uzturēt? Vienmēr, kad eju, tur ir cilvēki – nesaprotu problēmu,” raksta Ieva.
Viņa uzsver, ka šādi kioski ir ērts veids, kā ātri iegādāties nepieciešamo, tāpēc nereti lielveikalu vietā izvēlējusies tieši tos.
Ieva neslēpj arī aizkaitinājumu un piebilst, ka Latvijā, viņasprāt, tiek atvērtas arvien jaunas kebabnīcas, kamēr citas vietas tiek slēgtas. Sieviete norāda, ka kioski ir svarīgi arī cilvēkiem, kuri neprot iegādāties sabiedriskā transporta biļetes elektroniski.
“Ko tad darīs šie cilvēki? Visus sodīs bez žēlastības, jo nevienu neinteresē, kur un kā tiek iegādāta biļete braucienam,” viņa piebilst.
Diskusijas arī soctīklos
Par kiosku slēgšanu spriež arī sociālajos tīklos. Platformā “Threads” lietotāja Dana novērojusi, ka kiosku skaits samazinās, un jautā: “Kāpēc pazūd gandrīz visi “Narvesen” kioski, kas nav lielajos veikalos?”
Agnija komentāros norāda, ka laiki mainījušies: “Narvesen ir franšīzes. Dēļ dažiem e-taloniem, ūdens, šokolādes batoniņiem, hotdogiem un kafijām vairs nav izdevīgi uzturēt kioskus. Biļetes iegādājas “Mobilly”, žurnālus un avīzes aizstāj internets, bet pārtikas veikalos cenas bieži ir zemākas. Arī degvielas uzpildes stacijas kļuvušas pieejamākas.”
Savukārt Ģirts diskusijā vaicā, kad cilvēki pēdējo reizi vispār kaut ko iegādājušies šādā kioskā.
Lauris raksta, ka viņa paziņa strādājot kioskā un stāstījusi par finanšu grūtībām: “Tāpēc 90% “Narvesenu” būs ciet. Sākot no decembra līdz martam, tos pakāpeniski slēgs.”
Beāte norāda uz darba apstākļiem, piebilstot, ka kioskos ne vienmēr esot nodrošinātas pat darbiniekiem paredzētās labierīcības.
Arī Maija novērojusi kiosku pazušanu: “Arī Pārdaugavā tie pazūd viens pēc otra. Lietoju e-talonu, man tā ērtāk nekā maksāt ar telefonu, bet tagad daudzu kilometru rādiusā nav, kur to nopirkt.”
Agita dalās savā pieredzē: “Pļavniekos pie Tālavas pagājušajā gadā Narvesenu vienkārši ar krānu pacēla un aizveda projām. Biju šokā – vienu rītu vēl pirku heets pirms darba, nākamajā dienā kioska vairs nebija.”
Kā ir patiesībā?
LA.LV sazinājās ar “Narvesen” pārstāvi, lai noskaidrotu, vai sabiedrības bažas ir pamatotas un kiosku skaits tiešām samazinās.
SIA “Reitan Convenience Latvia” (zīmols “Narvesen”) norāda, ka uzņēmums Latvijas tirgū darbojas jau 28 gadus, un galvenā prioritāte vienmēr bijusi pieejamība klientiem un spēja pielāgoties sabiedrības paradumu maiņai.
Uzņēmuma darbības modelis balstās franšīzes ņēmēju darbībā un ilgtspējīgā tirdzniecības vietu attīstībā. Regulāri tiek izvērtēta veikalu darbība, analizējot finanšu rādītājus, klientu plūsmu un pieprasījumu konkrētajās vietās.
“Narvesen” uzsver, ka lēmumi par tirdzniecības vietu slēgšanu netiek pieņemti viegli un katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, balstoties ekonomiskos apsvērumos.
Vienlaikus uzņēmums norāda, ka kiosku slēgšana nenotiek centralizēti vai pastiprināti – tā ir daļa no nepārtraukta tīkla optimizācijas procesa, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu darbību ilgtermiņā.
Uzņēmums informē, ka tuvākajā laikā citas strukturālas izmaiņas nav plānotas, un uzsver franšīzes ņēmēju nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma darbībā.
Kas sakāms citiem soctīklu lietotājiem?
