Laura Melne: “Man šķiet interesanti meklēt un atrast latgalisko tur, kur citi nemaz to nemeklē.” 0
Inga Kaļva-Miņina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Komikss varētu būt labs formāts, kas ieinteresētu ne tikai latgaliešus un tos, kas lasa latgaliski, bet arī citus, kas neprot šo valodu. Šobrīd pasaulē komikss ir ļoti aktuāls, bet Latvijā pagaidām to nav tik daudz,” teic vēsturniece, literāte, žurnāliste un latgaliešu kultūras ziņu portāla “lakuga.lv” redaktore Laura Melne (1994), kurai šogad iznāks pirmā grāmata – komikss latgaliešu valodā “Sunāns breiveibā” ar mākslinieces Viviannas Marias Staņislavskas ilustrācijām.
L. Melne dzīvo Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Zaļmuižā. Mācījusies Nautrēnu vidusskolā, Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura un maģistra grādu vēsturē, nedaudz pastudējusi arī politoloģiju un baltu filoloģiju ar teātra zinātnes novirzienu.
Strādājusi muzejā “Ebreji Latvijā” par krājuma glabātāju. Lauras recenzijas par teātra izrādēm un grāmatām, intervijas ar radošiem cilvēkiem ir izlasāmas latgaliešu kultūras ziņu portālā “lakuga.lv” un žurnālā “A12”. Latvijas Radio latgaliskā raidījuma “Kolnasāta” rubrikā “Gruomotplaukts” ir dzirdami viņas sagatavotie sižeti par latgaliešu autoriem un literatūru, kas uzrakstīta latgaliski vai kurā ieskanas Latgales motīvs.
Laura stāsta, ka pirmie dzejoļi tapuši jau skolas laikā, tomēr, sākoties studijām, vairs neko literāru neesot rakstījusi. Grāmatā “Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi” (2011) publicētais stāsts ir viņas vienīgais nopietnais prozas darbs, kas uzrakstīts skolas laikā un ir arī saucams par pirmo nozīmīgo publikāciju. Radoši rakstīt Laura atsākusi vien nesen. Ir publicējusi dzejoļus portālā “lakuga.lv”.
Tā kā Laura labi pārvalda latgaliešu valodu, tad kā literārā redaktore un korektore palīdzējusi tapt vairākām grāmatām – ir Ligijas Purinašas dzejas grāmatas “Sīvīte” (2019) korektore, L. Purinašas un Kaspara Stroda rakstu krājuma “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti” (2020) literārā redaktore, grāmatas “Atmiņuos Latgolā/Latgalian Memories” (2022) viena no korektorēm. Kopā ar Edīti Husari latgaliski pārlikušas Jēkaba Birznieka un Ievas Johansson grāmatu “Jēkaba citāti” (2021).
– Kādēļ būtu vērts ielūkoties latgaliešu kultūras ziņu portālā “lakuga.lv” arī tiem, kas to vēl līdz šim nav izdarījuši?
L. Melne: – Pirmkārt, tas ir pasaulē vienīgais portāls latgaliski. Tā ir lieliska iespēja iepazīt latgaliešu valodu. Otrkārt, manuprāt, mums šobrīd ir ļoti kvalitatīvs un daudzpusīgs saturs. Portālā var izlasīt intervijas ar foršiem cilvēkiem, kas saistīti ar latgalisko kultūru vai Latgali. Bieži vien par šiem cilvēkiem mēs uzrakstām pirmie, un tikai vēlāk citos medijos parādās informācija par viņiem. Treškārt, tā ir iespēja uzzināt, kas jauns notiek latgaliskajā Latgalē, – gan ziņās, gan arī kalendāra sadaļā, kur publicēti Latgalē gaidāmie pasākumi.
– Kuras trīs grāmatas latgaliski tu ieteiktu izlasīt šajā vasarā?
– Vasarai ļoti labi piestāv Anneles Slišānes grāmata “100 deči Latvijai”. Tā ir grāmata, ko var lasīt Jāņu laikā. Noteikti varu ieteikt palasīt Antona Kūkoja dzejoļus – izlasē “Dūd pīci” tie sakārtoti atbilstoši četru gadalaiku un piektā gadalaika – mīlestības – tematikai, līdz ar to var atlasīt īsto gadalaiku un atrast pareizās sajūtas. Arī Ilzes Spergas dzejoļu grāmata bērniem “Vuškeņa iz pļovys” derēs šim laikam.
– Kur šajā sarežģītajā laikā smelties iedvesmu?
– Sākoties karam, nedēļu vai pat divas bija sarežģīti koncentrēties kaut kam, izdarīju tikai to, kas obligāti jāizdara. Bija apsolītas recenzijas, bet nevarēju saņemties tās uzrakstīt. Pie kara pierast nevar un nevajag, lai gan, man šķiet, ka mēs daudzi jau esam pieraduši. Sākumā tu juties briesmīgi, ka jūties labi. Ir arī sabiedrības spiediens, ka tu nevari justies labi, ja blakus karo.
Bet ir arī cilvēki, kuri saka – paskatieties uz pašiem ukraiņiem – viņu valstī notiek karš, bet viņi ir atsākuši savas ikdienas gaitas, mēģina turpināt savu dzīvi par spīti visam. Tu nekad nevari prognozēt to, kas var notikt, tāpēc ir svarīgi dzīvot šajā brīdī, izbaudīt to, kas tev ir dots.
“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam ielūkoties Lauras Melnes dzejoļos.
***
Kod īškejuo pasauļa globusam
Nūlyust atbolsta kuoja,
Es jū puorvieršu
Atspereigā kaučuka bumbeņā
I rypoju nu kolna iz leju
Treis atsitīņūs.
Var iztikt bez lyuzumu
I zylumi dreiži puorīt
Tik atpakaļ izliduot gryuši
Seņči cēle ustobys zamim grīstim.
***
Muna vacuo baba saceja –
Kaidā pūrā ībrydi,
Taidys ūdzenis i losi.
A kū dareit, ka ūgys vaira naaug
I pūra vītā dzelžaceļa staceja?
***
Dzejis dīnys
Aizakavēja par pusgodu
Raiņs paspēja apsnigt
I atsalaist.
Beidzūt tom atsaroda nauda.
Izroka zaltu
Pļaveņā pi Skanstis viersyuņu.
Izdeve almanahu
Par tim, kas ar Raini
Nu vīnys jaunu dīnu zemis.
Myusu vysu gruomotys
Kaidu dīnu
Apteis ar muline stričeiti
I izliks aiz podjezda durovu.
Ka pasaveiks, kaids savuoks,
Izliks puordūšonā feisbukā
Voi atdūs Valteram Dakšam.
I
Vīnatne napadora nalaimeigu.
Tei viņ nūjam tonalū kremu
Nu tova kasdīnys laimeiguo geima.
A varbyut bez tuo i lobuok
Uoda var elpuot.
II
Uoda niu elpoj.
Puordzeivoju par jū
Kai par jaundzymušu bārnu.
Ka varātu, nalaistu uorā,
Turātu ustobā i stuosteitu
Vysgaišuokuos puosokys
Bez Midsomerys slepkaveibu elementu.
Tok dzeive ir dreižuok Midsomera
Kai teletubeju pasauļs.
Vysbīžuok gon koč kas pa vydu
Vīgli īmydzynojūšs
Kai Dombura diskusejis
Treisgadnīka acīs.
III
Uoda pi gaisa pīroduse.
Nu jau byus labi,
Nu jau byus skaisti.
Izīšu īluos, īsatynuse
Zalta kruosys folejā
Saulē speidiešu kai blūdejūšuo guņs
Kinā par Spreideiti.
Muni guļbi vēļ salosa pādejuos semočkys
Parkā pi sūleņa.
Piec tam liduosim iz sātu
Puorzīmuot.
