“Viņš teica, ka vairs nejūt kājas, bija bāls” – Viesturs, kurš devās glābt Daugavā esošos makšķerniekus, atceras notikumus liktenīgajā brīdī
1
Pēdējās dienās esam daudz rakstījuši par Daugavā, visticamāk, noslīkušo Jāni un viņa meklēšanu. Ar mums savā stāstā dalījās Jāņa sieva, kura padalījās ar visu notikušo plašāk. Visos stāstos bez 3 vīriešiem, kas todien atradās laivā Daugavā, svarīgu lomu ieņem arī kāds glābējs no tuvējās mājas. Mums izdevās ar viņu sazināties, lai uzzinātu drosmīgo stāstu un viņa pārdomas par notikušo.
Viesturs Morozs Daugavas krastā dzīvo jau daudzus gadus. 1.maijā viņš darbojies ārā pie mājas, krāsojis sētu. Parasti viņam patīk uzlikt mūziku, kad strādā pie mājas, taču šoreiz darbojies klusumā.
Palīgā saucieni no Daugavas puses
Laikā ap plkst.12.00-12.30 Viesturs sadzirdējis palīgā saucienus no Daugavas puses. Sākumā tiem lielu uzmanību nav pievērsis, jo tuvumā atrodas dārziņi, kur cilvēki regulāri brauc atpūsties, mēdz uzvesties skaļi. Nogājis līdz Daugavai, pirmajā acu uzmetienā neko aizdomīgu nepamanījis, tāpēc devies turpināt darbus.
Tomēr, atgriežoties pie darba, kliedzienus izdzirdējis vēlreiz, tāpēc nu jau tiem pievērsis pastiprinātu uzmanību. Un ieraudzījis, ka upē peld kaut kas SUP dēlim līdzīgs, uz kura ir cilvēks, kas sauc palīgā.
“Es sāku rīkoties. Pie Daugavas mums ir divvietīga laiva. Skrēju uz to, pa ceļam paķerdams līdzi pāris glābšanas vestes. Paralēli arī zvanīju 112, kur ātri apstāstīju situāciju. Man bija grūti precīzi raksturot atrašanās vietu, teicu, ka pretī Dārziņiem. Visu to darīju skrienot. Ātri laivā iemetu vestes un sāku airēt ūdenī esošā cilvēka virzienā,” precīzi notikumus atceras Viesturs.
Ar visu spēku nācies airēt vismaz 10 minūtes, jo laiva ar cilvēku atradusies tuvāk otram krastam, taču viss izdevies. Palīgā saucieni mazinājušies, acīmredzot, cilvēks jau bijis pārguris.
Kā palēninājumā
Sākumā Viesturs mēģinājis pa gabalu sazināties, vaicājis, cik te cilvēku kopā ir, taču saņēmis vien vārgas atbildes. Izdevies saprast, ka viens vīrietis ir pagājis zem ūdens, bet vēl viens devies uz krastu saviem spēkiem.
“Kliedzu krastā esošajiem cilvēkiem, lai steidz palīgā otram vīrietim, kas peld uz krastu. Pats nolēmu glābt cilvēku, kas ir pie laivas, bet pēc tam atgriezties meklēt trešo. Pie laivas esošais vīrietis jau “slēdzās ārā”.
Pieņēmu lēmumu nekavējoties viņu evakuēt, jo viņš teica, ka vairs nejūt kājas, bija bāls, izskatījās, ka viņš drīz paies zem ūdens.
Viņš daļēji uzvilkās uz manas laivas un, cik ātri vien spēju, airēju uz krastu. Tuvāk krastam pamanīju, ka ir ieradušies cilvēki no glābšanas dienesta, viņi bija uzvilkuši glābšanas vestes un leca ūdenī. Laivas viņiem līdzi nebija. Kliedzu, ka šo vīrieti es aizvedīšu līdz krastam, bet lai viņi glābj to otru,” stāsta Viesturs.
Šķitis, ka laiks velkas, ka viss notiek kā palēninājumā. Krastā nogādātais vīrietis nodots NMPD mediķu rokās, viņš aizvests uz slimnīcu, juties pavisam slikti. Tagad jau Viesturs prāto, kā būtu, ja būtu… Ja šis vīrietis justos labāk, tad Viesturs uzreiz būtu meklējis pārējos divus. Ja glābēji ierastos ātrāk, arī būtu iegūts tik svarīgais laiks.
Diemžēl Jāni, kura meklēšanas darbi turpinās, gan Viesturs neesot pat vairs redzējis, vien tālumā pamanījis peldam viņa mugursomu.
Neko sliktu negribas teikt, bet…
Viesturu šajā stresa pilnajā brīdī nepatīkami pārsteigusi komunikācija no 112 tālruņa. Viņš nekavējoties bija uz šo tālruni zvanījis, iespējami detalizēti izstāstījis visu situāciju un paziņojis, ka pats dodas glābt.
“Airēju no visa spēka, viļņi sitās gar laivu, adrenalīna pieplūdums bija milzīgs. Tajā brīdī man atzvanīja no VUGD un sāka uzdot tos pašus jautājumus, uz kuriem jau pirms brīža biju atbildējis. Jautāja, kas noticis, kur atrodos, kāda ir adrese. Man tiešām nebija laika to visu stāstīt vēlreiz, lūdzu, lai sazinās ar cilvēku, kam jau izstāstīju. Es nevarēju likt malā airus, lai stāstītu visu no gala,” nedaudz pikts ir Viesturs.
Kad viss jau bija beidzies, kad viņš jau vīrieti bija nogādājis krastā, saņēmis vēl vienu zvanu no glābšanas dienesta. Tur atkal sākuši uzdot jautājumus. Šoreiz jau Viesturs vairs neizturējis un pateicis ko lieku, jo bijis pārāk uzvilkts par situāciju. Beigās pat pārtraucis zvanu, jo uznākušas dusmas.
Vienlaikus gan viņš ļoti uzsver, ka nevēlas teikt nevienu sliktu vārdu par mūsu dienestiem: “Man nepatīk, ka dienesti tiek zākāti. Katram var gadīties situācija, kurā viņu palīdzība ir tik nepieciešama. Mums viņu darbs ir vajadzīgs. Tas, ko viņi dara, ir mums kā sabiedrībai patiešām svarīgi. Tomēr ir dažas lietas, kam vajadzētu notikt efektīvāk. Protams, pēc “kara” jau visi ir gudri. Vairāk nekā skaidrs, ka ikvienam, atrodoties uz ūdens, ir jābūt mugurā glābšanas vestēm, jo īpaši tik aukstā laikā. Šis ir sāpīgs atgādinājums par to.”
Nebija laika emocijām
Viesturs joprojām uztur kontaktus ar Jāņa ģimeni, cenšas padalīties ar katru niansi, ko vien atceras. Sarunas laikā ar mani viņš saka, ka joprojām Daugavā redzami glābēji, kuri cenšas atrast Jāni.
Viesturs ir 10 gadus strādājis iekšlietu struktūrās, tāpēc labi ir apmācīts, kā glābt cilvēkus, tāpat arī viņš ir fiziski pietiekami spēcīgs, lai to izdarītu. Tāpēc neesot bijis daudz jādomā, ko un kā darīt. Uzvilcis drošības vesti un zinājis, ka sevi pasargāt spēs jebkurā gadījumā.
Te gan der atgādināt, ka neprofesionāļiem šādās situācijās noteikti ir jāizvērtē savus spēkus.
“Tajā brīdī man bija liels adrenalīna pieplūdums, “ieslēdzās” profesionālā domāšana. Ātri koordinēju situāciju – devu komandas cilvēkiem krastā, rādīju virzienus glābējiem, lūdzu cilvēkus iet pretī mediķiem, lai vieglāk būtu atrast notikuma vietu. Nebija daudz laika analizēt kaut kādas savas sajūtas.
Vakarā, kad biju mājās, kad uzzināju, ka pazudušais ir 3 bērnu tēvs, tad gan manas emocijas ņēma virsroku. Es pats esmu tēvs, tas viss šķita ļoti sāpīgi. Pirmajā mirklī gan profesionalitāte ņēma virsroku pār emocijām,” tagad vērtē Viesturs.
No sirds prieks, ka Viesturs tur bija, ka viņš spēja reaģēt un operatīvi palīdzēt. Viņš noteikti ir izglābtā vīrieša sargeņģelis, kurš īstajā vietā atradās īstajā vietā.
Lūgums ikvienam, kas šajās dienās makšķerē vai vienkārši atrodas Daugavas tuvumā, pievērst uzmanību ūdenim un krasta, jo ģimene joprojām meklē pazudušo Jāni. Viņa atrašana noteikti iedotu sirdsmieru visiem iesaistītajiem.
Ja pamanāt ko aizdomīgu, sazinieties ar Jāņa ģimeni, zvanot Laumai (20004603) vai Agnesei (61787704).
Iepriekš publicēts arī aculiecinieku uzņemts video no notikuma vietas:
