Neizpildītie mājasdarbi 13
Latvijai enerģētikā ir daudz neizpildītu mājasdarbu. Eksperts Reinis Āboltiņš teic, ka Danas Reiznieces-Ozolas darbība nozarē bija redzamāka nekā viņas priekšgājēju darbošanās, viņa rīkojās konstruktīvāk, tomēr nepateicīgā politiskā vide, stagnējošās problēmas un darbošanās no ES politikas atšķirīgā virzienā sabiedrībai vajadzīgo rezultātu nedeva.
“Viņa it kā vērsa uzmanību uz svarīgiem jautājumiem, tomēr darbojās ugunsdzēšanas režīmā, nevis ar proaktīvu vai jaunu pieeju,” precizē R. Āboltiņš. Eksperts vērš uzmanību uz gāzes tirgus liberalizāciju, kur ministre publiski, pievēršot sabiedrības uzmanību, solījās aizstāvēt patērētāju un nacionālās drošības intereses, tomēr praksē, “šķiet, lielāko nozares spēlētāju spiediena ietekmē darbojas pārspīlēti piesardzīgi”.
Par ES energoefektivitātes direktīvas normu nepārņemšanu Latvijai draud pārkāpumu procedūra un finansiālas sankcijas. “Energoefektivitāte ir vēl sarežģītāks jautājums nekā gāzes tirgus liberalizācija. It kā nevar pārmest Reizniecei-Ozolai, ka viņas vadītajai ministrijai pietrūka cilvēkresursu, ka dažādu nozaru lobētāji izdarīja spiedienu uz ministriju. Tomēr nejutām pašas ministres pietiekamu izlēmību,” skarbs ir R. Āboltiņš.
Savukārt atjaunojamo energoresursu (AER) jautājuma risināšana ir “klibojusi” visiem ekonomikas ministriem, tostarp arī Reizniecei-Ozolai, saka Āboltiņš. Viņš vērš uzmanību uz pašreizējās ministres skaļajām frāzēm par to, ka atjaunojamo energoresursu nozarei atbalsts ir pārāk liels, vienlaikus noklusējot, ka lielāks īpatsvars elektroenerģijas cenā ir valsts atbalstam par dabas gāzes izmantošanu. “Ekonomikas ministrijai līdz šim pietrūcis iniciatīvas un atbalsta šo samezglojumu atrisināt. Enerģētikas nozare Latvijā nav sakārtota no ilgtspējas skatpunkta,” uzsver R. Āboltiņš.
Viens no Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas un tai pakļautās LIAA neveiksmēm ir biznesa inkubatoru programma, uzskata inkubatoru vadītāji. Programmā iestājies pārtraukums, nav nodrošināta pēctecība pēc iepriekšējā 2007. – 2013. gada ES plānošanas perioda. Nav sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, reģionos sāktais darbs ir apstājies. V. Egle ir tiešs: “Ministru kabineta noteikumus kompetences centru programmai ar milzīgu kavēšanos apstiprināja vien šā gada janvārī. Reizniecei-Ozolai neizdevās piespiest ierēdņus beigt imitēt darbību, mainīt ierēdniecības darba stilu. Mums ik mēnesi atskaites ir jāraksta uz 4000 līdz 6000 lapaspušu.”
Šie neizpildītie darbi pāriet mantojumā nākamajam ministram, jo Ministru prezidenta amatam izvirzītais Māris Kučinskis Reiznieci-Ozolu ir aicinājis finanšu ministra amatam, kam viņa ir piekritusi.
