Helmuta Markvarta gleznotā kalpakiešu atkāpšanās no Rīgas.

Pirms 100 gadiem vēlu vakarā un agrā 3. janvāra rītā nacionāli noskaņotā Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība kopā ar vairākiem tūkstošiem bēgļu atstāja Rīgu, kuras pievārtē jau saimniekoja Pētera Stuč­kas lielinieki, tajā skaitā latviešu sarkanie strēlnieki. Daudzi latvieši tobrīd patiesi gaidīja strēlniekus, jo asociēja Ulmani ar vāciešiem. Laikabiedri atceras haosu, kāds naktī no 2. uz 3. janvāri valdījis Rīgā, – pilsētas centru apgaismojis degošais tagadējās Nacionālās operas nams, daudzviet notikušas veikalu izlaupīšanas. “Pēdējā nakts Rīgā bija baiga. Pilsētā visās malās sprakšķēja šāvieni un bieži sprāga arī rokas granātas. Tika laupītas muitas noliktavas un, jādomā, arī veikali, jo nekādas organizētas varas Rīgā vairs nebija,” atmiņās raksta vēlākais agronoms, bet tajos juku laikos Pagaidu valdības pilnvarotais pārtikas jautājumos Hugo Lācis. Rīta gaismā prom no Rīgas devās britu eskadras kuģi, bet to aizsegā arī divi vācu transportkuģi un pirmais Latvijas valdībai piederošais kuģītis “Maiga”. Kuģi bija pilni Pagaidu valdības iestādēm piederīgo, viņu ģimenes locekļu, kā arī vienkārši pilsoņu, kam nebija ilūziju par lielinieku nesto kārtību. Starp bēgļiem bija daudz vācbaltu. Lielākā daļa valdības locekļu uz Jelgavu no Rīgas vēlu vakarā aizbrauca ar vilcienu. Arī ap 300 Ulmaņa valdībai uzticīgo, Oskara Kalpaka komandēto karavīru pa zemes ceļu naktī devās uz Jelgavu. Līdzīgi atkāpās vācu landesvēristi un demoralizētās vācu karaspēka daļas. Uz Jelgavu bija devies arī Vācijas pilnvarotais Baltijā Augusts Vinnigs un viņa administrācija. Valdīja juceklis un bezcerīgs noskaņojums.