Laukos
Politika

Jau tagad esot secināms, ka visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki. Ko sagaidīt no jaunajiem tiešmaksājumiem?0

Foto: Dainis Bušmanis

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pēc ES daudzgadu budžeta apstiprināšanas Eiropadomē publiskajā telpā aizsākušās karstas diskusijas par lauksaimnieku tiešmaksājumiem. To saņemšanas nosacījumus izstrādājusi par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija.

Brēku ceļ lielsaimnieki, sakot, ka realitātē maksājumi būs mazāki, nekā publiski tiek solīts. Savukārt bioloģiskie lauksaimnieki norāda, ka tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki.

Kā tad īsti būs, vaicājām gan atbildīgajai ministrijai, gan lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem.

Jauni nosacījumi

Pēc panāktās vienošanās par nākamo daudzgadu budžetu ZM izplatīja informāciju, ka Latvijas zemnieki, sākot no 2022. gada, tiešmaksājumos varēs saņemt 200 eiro/ha, kas līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro/ha jeb 82% no ES vidējā.

Lai arī naudas būs vairāk, proti, tiešmaksājumu aploksne ir palielinājusies par 600 miljoniem eiro, bet lauku attīstības aploksne samazinājusies par 33 miljoniem, nosacījumi, kas jāpilda lauksaimniekiem, nesegs naudas palielinājumu, skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jāņem vērā vairāki aspekti, kāpēc politiķu paziņojumos pieminētos vairāk nekā 200 eiro uz ha mūsu zemnieki nesaņems.

Proti, šī summa rēķināta, par pamatu ņemot 2016. gada references platību, kas ir 1,695 milj. ha, bet 2020. gadā uz platību maksājumiem ir pieteikti jau 1,768 milj. ha.

Otrkārt, jaunajiem tiešmaksājumiem līdzi nākot jauni nosacījumi, kas ietver to, ka daļa no šīs naudas ir jārezervē mazo saimniecību īpašajam atbalstam, kas nav tieši saistīts ar pieteikto platību, tāpat tiem, kas uzsāk lauksaimniecisko ražošanu, dažādu nozaru ar ražošanu saistītajam atbalstam.

Treškārt, stingrāki kļūšot nosacījumi, lai platību maksājumus vispār varētu saņemt.

“Šobrīd lauksaimnieki par hektāru saņem vidēji 130 līdz 140 eiro. Pašlaik tiešmaksājums sastāv no divām daļām – vienotais platībmaksājums un zaļināšanas prasības, kas ietver kultūraugu dažādošanu un 5% neražojošās platības.

Šodien lauksaimnieks Latvijā par vienoto platībmaksājumu saņem 85 eiro un par zaļināšanu 48 eiro, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas un par tām papildu maksājumi vairs nepienāksies,” skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Pēc pašreizējiem ZM prezentētajiem priekšlikumiem 100–105 eiro būšot maksimums, ko lauksaimnieki saņems, ievērojot tādas pašas prasības kā šobrīd.

Tātad uz hektāru maksājuma samazinājums, strādājot tieši tāpat kā līdz šim, ir aptuveni 25%. Tikai nelielai daļai no lauksaimniekiem par īpašiem ar vidi saistītiem pasākumiem būs iespēja saņemt papildu 20–30 eiro par hektāru, viņa piebilst.

Atbalsts bioloģiskajiem sarucis

“Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi,” norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis.

Arī viņš norāda, ka publiskajā telpā izskanējušie cipari neesot korekti.

Jau tagad esot secināms, ka visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt ZM piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisināšot vides un klimata jautājumus.

“Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja,” secina G. Norkārklis.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, G. Norkārkļa ieskatā ZM izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās naudas apgūšanai – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem.

Spilgts piemērs tam esot atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts – no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro/ha – pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta pamatā tiks tikai lielās saimniecības, bilst LBLA.

Piemērs tam esot atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Lai arī sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Mazajiem zemniekiem – dubultā

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim ap 200 miljoniem eiro.

Pēc LBLA paustā, tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80).

LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, jo tādējādi tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu. Pret to iebilst arī Zemnieku saeima.

“Jaunie nosacījumi paredz to, ka mums būs jāatvēl papildus vairāk nekā 200 miljoni eiro īpaša atbalsta izmaksāšanai mazajiem zemes īpašniekiem, neprasot nekādu lauksaimniecisko ražošanu. Līdz ar to resursi, kas mums kā valstij būtu jāiegulda konkurētspējas celšanai, pievienotās vērtības radīšanai, mēs tērēsim sociālajam atbalstam. Vienu vārdu sakot, nevis dosim makšķeres, bet kārtējo reizi izdalīsim zivis!” spriež Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece.

Var būtiski atšķirties

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta speciālisti nenoliedz – ņemot vērā, ka saimniecības pieņems atšķirīgus lēmumus un pieteiksies uz atšķirīgiem tiešo maksājumu atbalsta veidiem, tad starp saimniecībām atšķirsies vidējais tiešo maksājumu līmenis uz hektāra.

Ja saimniecība pieteiksies gan uz ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu, gan klimatisko un vides shēmu atbalstu un lielā savas saimniecības lauksaimniecības zemes platībā īstenos šīs shēmas, gan arī pieteiksies saistītā ienākuma atbalstam, tad saimniecības vidējais tiešo maksājumu līmenis 2022. gadā pat var būtiski pārsniegt 200 eiro uz hektāra.

Klimatiskās un vides shēmas nozīmē to, ka atbalsts paredzēts gan par slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus, gan tiešo sēju, neveicot augsnes aparšanu, gan citiem vidi saudzējošiem pasākumiem.

Par atsevišķu zemes hektāru, kurā audzēs, piemēram, noteiktus dārzeņus, tiešajos maksājumos varēs saņemt pat ap 700 eiro par hektāru, skaidro ZM.

Taču, ja saimniecība vēlēsies pieteikties tikai ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam, neīstenojot nevienu no ekoshēmām un saistītā atbalsta shēmām, tad saimniecības vidējais tiešo maksājumu līmenis var būt vien 100 eiro apmērā reģionā, kurā netiks piešķirta arī diferencētā ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta piemaksa. Faktiski tieši šis apstāklis uztrauc lielsaimniekus.

Sarežģīta shēma

Jau šobrīd skaidrs, ka jaunā shēma, pēc kuras tiks piešķirti tiešmaksājumi, nav vienkārša. Eiropadomes 21. jūlija vienošanās tostarp nosaka, ka visām dalībvalstīm 2022. gadā būs vismaz 200 eiro/ha un visām dalībvalstīm līdz 2027. gadam jāsasniedz vismaz 215 eiro/ha.

Dalībvalsts finansējums tiks aprēķināts, reizinot minēto līmeni uz hektāra ar valstij noteikto references platību 1,695 milj. ha, kas noteikta pēc 2016. gada rādītāja. Rezultātā tiešo maksājumu finansējumam Latvijai 2022. gadā jābūt 339, bet 2027. gadā – 364 miljoni eiro.

Tā kā Latvijā ik gadu palielinās atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība, tātad Latvijā faktiskais vidējais tiešo maksājumu līmenis būs zemāks. Vērtējot ietekmi uz saimniecību ieņēmumiem, ZM speciālisti aicina ņemt vērā arī citu tiešo maksājumu atbalsta veidu sniegtās iespējas.

Daļa no 339 miljoniem eiro tiks pārdalīta arī Lauku attīstības pasākumu finansēšanai. Jau šobrīd esot skaidrs, ka ES dalībvalstu tiešo maksājumu finansējums 2027. gadā nebūs lielāks par visām dalībvalstīm paredzēto finansējumu 2018. gadā, izņemot UK, jo 3,9% tiešo maksājumu kopējā finansējuma samazinājums nākamajam periodam paliek spēkā.

Precīzas tiešo maksājumu finansējuma summas pa dalībvalstīm, pa gadiem un ES kopumā gan būs zināmas vēlāk – tās aprēķinās, ņemot vērā Eiropadomes vienošanos.

ZM savus aprēķinus patlaban veic provizoriski, balstoties uz pieejamo informāciju.

Šobrīd ZM var informēt tikai par ekoshēmu priekšlikumiem, kas tiek apspriesti ar KLP Stratēģiskā plāna izstrādē iesaistītajiem partneriem, tostarp nevalstiskajām organizācijām.

Jau saņemti vairāki iebildumi no organizācijām, un tādēļ esot skaidrs, ka ne visi pasākumi un prasības tiks ieviestas.

UZZIŅA

Priekšlikumi ekoshēmu pasākumu ieviešanai:

1) zaļo platību kopums – paredz atbalstu par slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu, nektāraugu, zaļmēslojuma augu, zālāju pasēja audzēšanu, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus. Tas ļaus samazināt klimata pārmaiņas;

2) tiešās sējas, joslu apstrādes pasākums – atbalstu piešķirs par aramzemes platībām, kurās laukaugu sēju veiks rugainē vai apstrādātās joslās, neveicot augsnes aparšanu pēc priekšauga novākšanas;

3) precīzās tehnoloģijas lauksaimniecībā – piešķirs par platībām, kurās mēslojuma iestrāde tiks veikta, izmantojot precīzās mēslojuma iestrādes tehnoloģijas;

4) ilggadīgo zālāju saglabāšanas veicināšana lopkopības saimniecībās – lopkopības saimniecības, kurās ilggadīgo zālāju īpatsvars pārsniedz 20%, varēs saņemt atbalstu par katru neapartu ilggadīgo zālāju hektāru;

5) zaļās joslas – atbalstu piešķirs par buferjoslām, laukmalēm, lielus lauku masīvus sadalošām joslām, joslām starp bioloģiski un konvencionāli apsaimniekotiem laukiem;

6) aramzemju platību apsaimniekošana, izmantojot bioloģiskās l/s metodes – atbalstu piešķir par bioloģiski audzētu laukaugu, dārzeņu, kartupeļu, augļu un ogu platību un ja lauki atrodas īpaši jutīgajā teritorijā vai risku ūdens objektu sateces baseinu teritorijā.

KLP Stratēģiskā plāna ietvaros periodā no 2022. līdz 2027. gadam Zemkopības ministrijas priekšlikums paredz ieviest piecas šādas tiešo maksājumu intervences:

1) ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts, turklāt ar diferencētām atbalsta likmēm pa reģioniem,

2) maksājums mazajiem lauksaimniekiem,

3) ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem,

4) klimatiskās un vidiskās shēmas,

5) saistītais ienākumu atbalsts ar 12 dažādu specifisku sektoru shēmām.

Avots: Zemkopības ministrija

 

Saistītie raksti

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Izolācija pēc iebraukšanas no Lietuvas: kā policija kontrolēs autobraucējus? 1
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
“Vislabāk būtu, ja mani vispār neviens nepazītu un ieraudzītu tikai kā tēlu uz skatuves!” Aktieris Apinis atklāti par sevi
Intervija 4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Jana Bunkus: Lielais brālis “Pasažieru vilciens”, mazais brālis – “Vivi”
30 sekundes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Latviešu basketbolists apprecējis mīļoto – krievu dziedātāju Annu Sedokovu 2
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Veikalā nejauši sabojāju preci: vai tā obligāti jānopērk?
13 minūtes