Veselam
Dzīvesveids

Kumelīšu koncentrāts atvaira odus, bērza lapu – sašaurina poras. Ineses dabas gudrības veselībai, labsajūtai un skaistumam0


Inese Mekša ir dabai tuva dzīvesveida piekritēja. Viena no šā dzīvesveida sastāvdaļām ir hidrolātu gatavošana.
Inese Mekša ir dabai tuva dzīvesveida piekritēja. Viena no šā dzīvesveida sastāvdaļām ir hidrolātu gatavošana.
Foto: Gints Ivuškāns

Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Destilējot augus, var iegūt spēcīgu koncentrātu jeb hidrolātu, kam piemīt gan ārstniecisks efekts, gan vairo labsajūtu. Un to var izdarīt arī mājās uz plīts.

Lauku meitene

Jau vairāku gadu pieredze hidrolātu iegūšanā ir Inesei Mekšai – diplomētai ergoterapeitei, auglības monitoru ekspertei un piecu bērnu māmiņai. “Uzaugu laukos, esmu lauku meitene, tāpēc augi man ir ļoti mīļi.

Māmiņa man kopš bērnības mācīja pret tiem attiekties ar lielu atbildību – ārstniecības augus pazinu jau no mazām dienām,” stāsta Inese.

“To, kas ir hidrolāti, uzzināju pirms pārdesmit gadiem, kad pie mums kļuva pieejams internets.”

Bet informāciju praksē pārbaudījusi vēlāk, kad ar vīru iegādājusies īpašumu laukos. “Gribējām baudīt dabas skaistumu, vasarā pēc darbadienas rimti sēžot ārā, taču odi traucēja izbaudīt lauku idilli. Nevarēdams atgaiņāties no odiem, vīrs man vaicāja, vai tad nav neviena auga, kas varētu uzmācīgos lidoņus aizbaidīt.

Zināju, ka šādas spējas piemīt dažām ēteriskajām eļļām.

Nodomāju, kāpēc lai atpūtas vietai apkārt nesastādītu augus, kuru sastāvā ir atbilstošās ēteriskās eļļas, un rīkojos.”

Turpinot Inese izstāsta, ka odiem šķiet netīkama citronliānu ēteriskā eļļa, taču šim augam mūsu klimats nav piemērots. Izrādās, no vietējiem augiem odu atbaidīšanas spējas piemīt… kumelītēm.

“Iesējām diezgan lielā platībā. Kad vācām kumelītes, odi mums netuvojās,” smejas Inese. “Latvijā augušām kumelītēm ir ļoti spēcīga ēteriskā eļļa, tāpēc nolēmām, ka vajadzētu to iegūt destilēšanas procesā. Nopirkām savu pirmo destilēšanas aparātu un pagatavojām no kumelītēm hidrolātu. Bijām pārsteigti, cik saistošs ir šis process!”

Auga būtība un dvēsele

Hidrolātus gatavo no dažādām augu daļām: pumpuriem, ziediem, lapām, lakstiem, augļiem, saknēm un mizām, tās destilējot. Destilēšanas procesā caur augiem plūst karsts tvaiks, kas paņem līdzi ēteriskās eļļas un citus auga ķīmiskos savienojumus, kuri ir vieglāki nekā ūdens.

Tvaikam kondensējoties, rodas hidrolāts.

Tas nesatur ne alkoholu, ne konservantus, ne arī ko citu, tikai auga būtību un destilētu ūdeni. Ir dabīgs produkts. “Var izmantot svaigus augus un arī kaltētus, tikai tie iepriekš jāizmērcē,” norāda Inese.

“Kāds varbūt ir ieguvis hidrolātu ne vien no pieneņu un nātru saknēm, bet pat no ozola saknēm. Es to neesmu darījusi. Hidrolātu lielākoties gatavoju no kumelītēm, bērzu lapām, jasmīnu ziediem, liepu ziediem, ievziediem, lavandām, rožu ziedlapiņām un vēl citiem augiem – uzskaitījums sanāktu diezgan garš.”

Hidrolātu iegūšanai Inese izmanto arī destilācijas iekārtu, kas ražota no vara. “Varš destilācijas procesā ūdenī rada ķīmiskas reakcijas, kas hidrolātu attīra no kaitīgām vielām,” zina teikt dabas produktu ražotāja.
Foto: Gints Ivuškāns

Daudz informācijas un praktiskus ieteikumus, kā iegūt hidrolātus, kāpēc tos vērts lietot, Inese esot guvusi, izlasot Vairas Kārkliņas un Vinetas Kulmenes sarakstīto grāmatu Augu hidrolāti veselībai, labsajūtai un uzturam.

“Ir vairākas destilēšanas metodes. Ja ir mērķis iegūt ēterisko eļļu, destilēšana jāveic strauji, ar lielu spiedienu atdalot ēteriskās eļļas no hidrolāta, kas pēc šā procesa kļūst mazāk vērtīgs,” skaidro Inese. “Otra destilēšanas metode ir daudz ilgstošāka – augs tiek ilgi tvaicēts uz lēnas uguns.”

Daudzveidīgs lietojums

Hidrolāti gan ārstē, gan vairo labsajūtu un skaistumu, uzsver Inese. “Lavandas hidrolāts patīk daudziem, jo nomierina un atsvaidzina, ir ļoti sievišķīgs dabas produkts. Uzsmidzina uz deniņiem, uz kakla, var arī uz spilvena.”

Rožu hidrolātu (bezkrāsains) un rožūdeni (plūmju sulas krāsā) iegūst vienlaikus destilēšanas procesā. “Hidrolātu var uzglabāt gadu, bet rožūdens jāizlieto divu nedēļu laikā un noteikti jāglabā ledusskapī,” skaidro Inese.
Foto: Gints Ivuškāns

Inese atklāj, ka ievziedu hidrolāts darbojas ne vien kā antiseptiķis – to var izmantot arī konditorejā, jo tam piemīt marcipāna aromāts. “Ja ir šaubas par ūdens kvalitāti, tam var pievienot ievziedu hidrolātu – ēdamkaroti uz glāzi. Hidrolāts darbosies kā antibakteriāls līdzeklis, ūdens attīrīsies,” iesaka Inese.

Piparmētru hidrolātu var likt lietā ziemā, kad nav pieejamas svaigas piparmētras, bet gribas pagatavot atspirdzinošu dzērienu.

“Esmu destilējusi piparmētras kopā ar kumelītēm. Tā ir unikāla kombinācija, jo kumelītes darbojas kā dezinfekcijas līdzeklis, bet piparmētras mazina sāpes – darbojas kā vēsa komprese, ja ir kāds sasitums vai nobrāzums,” kodestilāta labās īpašības uzteic tā gatavotāja.

Vācu kumelītes hidrolāts ir lielisks palīgs, lai iztīrītu brūci, apstrādātu problemātisku ādu, kas ir ļoti jutīga vai parādījušās pinnes. Var izmantot kā intīmās higiēnas līdzekli. Savukārt bērza lapu hidrolātam piemīt spējas sašaurināt poras. “Mutes dobuma skalošanai izmantojam pelašķu un raudenes hidrolātu. Nepērkam rūpnieciski ražotus līdzekļus, gatavojam paši.”

Telpu atsvaidzināšanai var lietot priežu un kadiķu hidrolātu, ko pievieno ūdenim, mazgājot grīdu.

Abas ar meitiņu lietojot rožu hidrolātu, kas esot vērtīgs līdzeklis ādai, bet ģimenes stiprais dzimums – viršu hidrolātu. Katram savs, jo rets būs vīrietis, kas gribēs smaržot kā rožu krūms. “Aromāts hidrolātam uzreiz neparādās, tikai pēc četrām vai pat sešām nedēļām,” brīdina Inese Mekša.

 

Augu destilēšana mājas apstākļos

Hidrolāts jāpilda tumšās pudelītēs un jāuzglabā tumšā un vēsā vietā. Uzglabāšanas laiks – gads vai pat ilgāk. Lai būtu ērtāk lietot, izsmidzināšanai izmanto dozatoru.
Foto: Gints Ivuškāns

Ņem dziļu katlu (Inese lieto 10 l ietilpības katlu). Tā vidū novieto ugunsizturīgu stikla trauku (Inese izmanto 400 ml stikla bļodu ar kājiņām) un apkārt kārto destilējamos augus tā, lai neskartu stikla bļodu. Ielej ūdeni tādā daudzumā, lai pārklātu augus, – tie karsēšanas laikā nedrīkst piedegt ūdens trūkuma dēļ (Inese 10 l katlā ielej aptuveni 2 l ūdens). Vāka vietā uz katla liek bļodu, ko piepilda ar aukstu ūdeni vai ledu.

Ieslēdz plīti. Kad ūdens katlā uzvārījies, liesmu samazina. “Man ir elektriskā plīts. Procesa sākumā karstuma intensitāti noregulēju uz 9, bet turpmāk izvēlos ciparu 3 vai pat 2, lai destilēšanas process notiktu daudz mazākā karstuma intensitātē,” stāsta Inese. “Ūdenim katlā jāļauj burbuļot aptuveni stundu.”

Saistītie raksti

Ir nemitīgi jāuzmana, lai nesasiltu ūdens, kas ir virs katla novietotajā bļodā. Tiklīdz tas sasilis, nomaina pret aukstu. “Notiek kondensācijas process: ūdens katlā uzvārās, tvaiki ceļas augšup un, atduroties pret bļodas dibenu, kas piepildīta ar ledu vai aukstu ūdeni, krīt atpakaļ, nonākot stikla traukā, kas atrodas katlā,” Inese īsi apraksta destilācijas procesu. “Ūdenim vāroties un rodoties tvaikiem, tie, izejot cauri augiem, no tiem paņem vērtīgākās vielas. No simt gramiem auga var iegūt aptuveni simt gramu hidrolāta.”

Iegūto hidrolātu pilda dezinficētās un izžāvētās tumša stikla pudelītēs. Inese tās dezinficē vāroša ūdens tvaikos, bet nosusina ar fēnu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.