Krievija joprojām pelna miljardus no fosilā kurināmā eksporta uz Rietumiem, kas finansē karu Ukrainā 0
Krievija turpina pelnīt miljardus no fosilā kurināmā eksporta uz Rietumiem, liecina dati, palīdzot finansēt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas turpinās jau ceturto gadu.
Kopš iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Krievija no ogļūdeņražu eksporta nopelnījusi vairāk nekā trīsreiz vairāk nekā Ukraina saņēmusi palīdzībā no saviem sabiedrotajiem. BBC analizētie dati liecina, ka Ukrainas Rietumu sabiedrotie Krievijai par fosilo kurināmo samaksājuši vairāk nekā piešķīruši Ukrainai kā palīdzību.
Aktīvisti uzskata, ka Eiropas un Ziemeļamerikas valdībām jādara vairāk, lai apturētu Krievijas naftas un gāzes nonākšanu Rietumu tirgos un līdz ar to arī finansējumu karam pret Ukrainu.
Cik daudz Krievija joprojām pelna?
Ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas ir būtiski Krievijas kara uzturēšanai. Šie resursi veido gandrīz trešdaļu no valsts budžeta un vairāk nekā 60% no eksporta apjoma.
Pēc 2022. gada februāra iebrukuma Ukrainā Rietumvalstis noteica sankcijas Krievijas ogļūdeņražiem – ASV un Apvienotā Karaliste aizliedza Krievijas naftas un gāzes importu, savukārt ES aizliedza jūras ceļā importētu naftu, bet ne gāzi.
Tomēr līdz 2025. gada 29. maijam Krievija no fosilā kurināmā eksporta bija nopelnījusi vairāk nekā 883 miljardus eiro, tostarp 228 miljardus no valstīm, kas bija noteikušas sankcijas, liecina Enerģētikas un tīras gaisa pētniecības centra dati. No šīs summas 209 miljardi eiro nākuši no ES valstīm.
ES dalībvalstis turpināja importēt gāzi no Krievijas caur cauruļvadiem līdz pat 2025. gada janvārim, kad Ukraina pārtrauca tranzītu. Krievijas nafta joprojām tiek piegādāta caur cauruļvadiem uz Ungāriju un Slovākiju.
Krievijas gāze arvien vairāk plūst uz Eiropu caur Turciju – 2025. gada janvārī un februārī tās apjoms pieauga par 26,77% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā. Ungārija un Slovākija joprojām saņem Krievijas gāzi caur šo maršrutu.
Neskatoties uz Rietumu centieniem, Krievijas ieņēmumi no fosilā kurināmā 2024. gadā saruka tikai par 5%, salīdzinot ar 2023. gadu, un eksporta apjomi – tikai par 6%. Tajā pašā laikā naftas ieņēmumi pieauga par 6%, bet gāzes – par 9%.
Krievijas aplēses liecina, ka gāzes eksports uz Eiropu 2024. gadā pieaudzis par līdz pat 20%, bet sašķidrinātās dabasgāzes eksports sasniedzis rekordlīmeni. 50% no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksporta joprojām nonāk ES.
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa norādījusi, ka alianses dalībvalstis nav piemērojušas “stingrākās sankcijas” Krievijas naftai un gāzei, jo dažas valstis baidās no konflikta saasināšanās un īstermiņā tas būtu lētāk.
Sašķidrinātās dabasgāzes imports nav iekļauts jaunākajā, 17. sankciju paketē, taču ES ir pieņēmusi ceļvedi Krievijas gāzes importa pilnīgai pārtraukšanai līdz 2027. gada beigām.
Dati liecina, ka Krievijas ieņēmumi no fosilā kurināmā konsekventi pārsniedz Ukrainai piešķirto palīdzību. Degvielas pieprasījums kavē Rietumu centienus ierobežot Krievijas iespējas finansēt karu.
Maia Rosnere, organizācijas “Global Witness” kampaņu vadītāja, uzsver, ka daudzi Rietumu politiķi baidās, ka Krievijas degvielas importa pārtraukšana varētu izraisīt enerģijas cenu kāpumu.
“Daudzās valdībās nav īstas vēlmes ierobežot Krievijas spēju ražot un pārdot naftu. Ir pārāk liela baiļu sajūta par to, ko tas nozīmētu globālajiem enerģijas tirgiem,” viņa norāda BBC.
“Rafinēšanas caurums”
Papildus tiešajiem pārdošanas darījumiem Krievijas nafta nonāk Rietumos arī netieši – pārstrādāta trešajās valstīs un pārdota kā degvielas produkti, ko sauc par “rafinēšanas caurumu”. Bieži tā tiek sajaukta ar citu valstu jēlnaftu.
Ir identificētas trīs pārstrādes rūpnīcas Turcijā un trīs Indijā, kas pārstrādā Krievijas naftu un pārdod to sankciju valstīm. Šajās rūpnīcās izmantota Krievijas nafta 6,1 miljardu eiro vērtībā.
Indijas Naftas ministrija noraidījusi šos datus kā “maldinošu mēģinājumu graut Indijas tēlu”.
“Šī ir juridiska nepilnība, visi par to zina, bet neviens neko nopietnu nedara, lai to novērstu,” saka analītiķis Vaibhavs Raghunandans. Eksperti un aktīvisti uzskata, ka Rietumu valdībām ir pieejami rīki, lai apturētu naftas un gāzes ieņēmumu plūsmu uz Kremli.
Pēc bijušā Krievijas enerģētikas ministra vietnieka Vladimira Milova domām, sankcijas, tostarp G7 noteiktā naftas cenas griestu politika, netiek pienācīgi īstenota.
Viņš bažījas, ka Trampa uzsāktā ASV valdības pārkārtošana varētu apgrūtināt sankciju izpildi – īpaši ASV Finanšu ministrijai un Ārvalstu aktīvu kontroles birojam.
Vēl viens iespējamais virziens – turpināt spiedienu uz Krievijas “ēnu floti”, kas palīdz apejot sankcijas.
“Tā ir sarežģīta operācija – regulāri jānosaka sankcijas jaunām kuģu partijām, čaulas kompānijām, tirgotājiem un apdrošinātājiem,” saka Milovs.
Pēc Rosneres domām, Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes aizliegšana un “rafinēšanas cauruma” slēgšana būtu būtiski soļi Rietumu neatkarības nostiprināšanā no Krievijas enerģijas.
ES varētu viegli atteikties no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes: “50% no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksporta tiek novirzīti uz ES, bet tikai 5% no ES kopējā sašķidrinātās dabasgāzes patēriņa 2024. gadā bija no Krievijas. Tātad, ja ES pilnībā pārtrauktu šo piegādi, tas daudz vairāk kaitētu Krievijai nekā Eiropas patērētājiem,” norāda Raghunandans.
Trampa plāns: “Naftas cenu samazināšana izbeigs karu”
Eksperti BBC intervijā noraidīja Donalda Trampa ideju, ka karš Ukrainā beigsies, ja tiks samazinātas naftas cenas.
“Maskavā par šo ideju smejas, jo visvairāk cietīs Amerikas slānekļa naftas nozare – pasaulē vismazāk konkurētspējīgā,” norāda Milovs.
Raghunandans papildina, ka Krievijas naftas ieguves izmaksas ir zemākas nekā, piemēram, Saūda Arābijā, tāpēc zemākas cenas kaitētu ASV pirms tās skartu Krieviju.
Rosnere noslēdz, ka Rietumu morālā nostāja šobrīd ir pretrunīga:
“Mēs vienlaikus finansējam agresoru un pretestību karam, ko paši nosodām. Mūsu atkarība no fosilā kurināmā padara mūs par ķīlniekiem enerģijas tirgos un autoritāru diktatoru rokās.”
