Ekonomika
Zaļais kurss

“Zaļais kurss” – kur tas ved?2


Eiropas Savienības “Zaļais kurss” ir ja ne visa gadsimta, tad vismaz gadsimta pirmās puses lielākais izaicinājums cilvēcei un nozīmīgākā modernizācijas iniciatīva pasaulē.
Eiropas Savienības “Zaļais kurss” ir ja ne visa gadsimta, tad vismaz gadsimta pirmās puses lielākais izaicinājums cilvēcei un nozīmīgākā modernizācijas iniciatīva pasaulē.
Foto: Petrmalinak/SHUTTERSTOCK

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Ar šo publikāciju “Latvijas Bizness” sāk rakstu sēriju par to, kā Latvijas uzņēmumi gatavojas Eiropas “Zaļā kursa” īstenošanai, par kādām pieejām domā, ar kādām grūtībām saskaras. Publikācijas turpināsies katrā “LB” numurā līdz 2021. gada sākumam.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 krīze ir pieklusinājusi runas par Eiropas “Zaļo plānu”, tas nekur nav palicis. Patiesību sakot, tieši pēdējos mēnešos ir nākusi klajā vesela virkne ar “Zaļo kursu” saistītu dokumentu, pats būtiskākais no tiem – “Nākamās paaudzes ES” – nāca klajā pagājušajā nedēļā, pasludinot vēl 750 miljardus lielus ieguldījumus Eiropas Savienības nākotnē.

Formāli šie līdzekļi paredzēti ekonomikas atjaunošanai pēc krīzes, taču tie jāiegulda saskaņā ar “Zaļā kursa” idejām. Tēlaini izsakoties – tie paredzēti nevis jaunu ceļu būvei, bet gan tiem ekoloģiskajiem transporta līdzekļiem, kas pa šiem ceļiem brauks.

Neatkarīgi no personiskās attieksmes pret klimata pārmaiņām un ekoloģiskajām idejām nenoliedzams ir viens – “Zaļais kurss” ir ja ne visa gadsimta, tad vismaz gadsimta pirmās puses lielākais izaicinājums cilvēcei un nozīmīgākā modernizācijas iniciatīva pasaulē, kas, ja izdosies, radīs arī globālas pārmaiņas.

“Zaļā kursa” mērķis ir pārvērst 27 valstu savienības ekonomiku no augstus oglekļa izmešus radošas par izmešu ziņā neitrālu, vienlaikus nepieļaujot dzīves kvalitātes un ekonomikas konkurētspējas kritumu.

Nekas tamlīdzīgs cilvēces vēsturē nav mēģināts, tādēļ, ja izdosies, radīs ES unikālu tehnoloģiju un konkurētspējas potenciālu. Turklāt – atkal, ja izdosies, – tas, visticamāk, novedīs pie ciešākas valstu savienības un lielāka federālisma ES iekšienē.

“Zaļais kurss” paredz 54 dažādas politikas, vairumu no kurām nebūs viegli apstiprināt Eiropas Parlamentā. Var prognozēt, ka šī plāna īstenošana palielinās spriedzi starp Eiropas Savienības relatīvi zaļāko rietumu daļu un no oglēm atkarīgo austrumu daļu, starp ražošanu un ekoloģiskajām nevalstiskajām organizācijām, starp ES un tās tirdzniecības partneriem, īpaši jau klimata skeptiķa Donalda Trampa vadīto ASV.

Lai panāktu, ka arī citas valstis seko ES piemēram, un nepieļautu, ka uzņēmumi no Eiropas pārceļas uz valstīm ar mazāk stingru ekoloģisko politiku, tiek runāts par “oglekļa nodokļa uz ES robežas” ieviešanu, kas varētu stāties spēkā pat jau 2021. gadā. Tas varētu nopietni sarežģīt ES attiecības ar ASV un Ķīnu, kā arī daudzām mazajām valstīm, kurām ir ciešas tirdzniecības saites ar ES.

 

Kā to finansēs

Kā stāsta Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas nodaļas analītiķis Mārtiņš Zemītis, “Zaļā kursa” investīciju plāns paredz līdz vienam triljonam eiro investīcijām un vēl 100 miljardus eiro Taisnīgās pārkārtošanās mehānismam, proti, mehānismam, kas paredz līdzekļus visvairāk skarto nozaru transformēšanai un darbinieku pārapmācīšanai.

Kopā ar tikko apstiprināto “Nākamās paaudzes ES plāna” 750 miljardiem, paredzamās ieguldījumu summas ir galvu reibinošie 1,85 triljoni (1850 miljardi) eiro. Tiesa gan, skeptiskāk noskaņoti cilvēki jau tagad vaino Eiropas Komisiju ļoti radošā grāmatvedībā.

Viens no šādiem skeptiķiem ir Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, kas uzsver, ka jau tagad skaidrs, ka nebūt ne visa šī summa aizies jaunām un zaļām tehnoloģijām. “Tieši otrādi – vismaz pirmajā desmitgadē būtiski līdzekļi tiks tērēti tradicionālo nozaru, piemēram, lauksaimniecības, subsidēšanai un sagatavošanai transformācijai, un tas ir tikai normāli,” viņš saka.

Kritiķi arī norāda, ka EK, saucot galvu reibinošos skaitļus, kaut kā nesteidz norādīt, ka lielākā daļa šo summu jāatrod nacionālo valstu līdzfinansējumā un uzņēmēju kabatās, nevis ES budžetā. Un kas vēl sliktāk – kritiķi uzskata, ka patiesībā izvirzīto mērķu sasniegšanai būs vajadzīga būtiska papildu nauda – tiek lēsts, ka “Zaļais kurss” izmaksās trīs triljonus eiro.

 

Kāpēc tieši tagad

Kopš 1990. gada Eiropa ir samazinājusi oglekļa dioksīda emisijas aptuveni par ceturtdaļu. Pirmajā brīdī skan labi, taču šādā tempā līdz 2050. gadam izmešu neitralitāti nesasniegt. Tieši tādēļ nepieciešamas radikālas, esošo sistēmu izpostošas pārmaiņas.

Otrs iemesls – Eiropa grib samazināt atkarību no ogļūdeņražu radītas enerģijas, jo tā jāimportē. Bez tam daudzos gadījumos atjaunojamā enerģija jau maksā tikpat vai lētāk nekā naftas un gāzes enerģija.

Trešais iemesls – Eiropa pamazām zaudē konkurences cīņā Ķīnai un ASV. Šis plāns ir mēģinājums apvērst esošo kārtību un radīt priekšrocības Eiropai.

Visbeidzot – “Zaļais kurss” ir arī mēģinājums radīt jaunas darba vietas pēc Covid-19 krīzes.

 

Uzņēmēji pagaidām vēro

Mārtiņa Zemīša vērtējumā, Latvijas līdz šim sagatavotie “Zaļā kursa” dokumenti – kā Nacionālais klimata un enerģētikas plāns – ir pietiekami ambiciozi izteikumu ziņā, taču tiem vēl trūkst ambīciju konkrētu skaitļu nosaukšanā.

Roberta Zīles vērtējumā šī atturība konkrētībā ir pilnīgi pareiza, jo strauja plāna īstenošana praktiski nozīmētu citu valstu ražotāju atbalstu, jo Latvijas uzņēmēji pagaidām savus zaļos risinājumus vēl nespēj piedāvāt. “Nevajag skriet ratiem pa priekšu,” viņš uzskata, “lēnāka “Zaļā kursa” īstenošana atbilst Latvijas nacionālajām interesēm.”

Tostarp Latvijas uzņēmēji, proti, tie, kam šis plāns būs jāīsteno, visā šajā iespēju, izaicinājumu un informācijas jūklī pagaidām vēl piesardzīgi nogaida.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis atzīst, ka LTRK šobrīd informē uzņēmējus par “Zaļā kursa” detaļām un piedāvātajām investīciju iespējām, tomēr re­āla kustība gaidāma, kad sākšot plūst nauda.

“Uzņēmēju organizācijas “Zaļā kursa” kontekstā šobrīd visvairāk uztrauc konkurētspējas jautājumi – proti, ja ASV, Ķīna un Krievija šim kursam nesekos un izvēlēsies ekoloģiski ne tik draudzīgus, bet lētākus ražošanas veidus, tad kā Eiropas uzņēmēji spēs saglabāt savu konkurenci?” Savukārt Latvijas Darba devēju federācija uz jautājumu par aktivitātēm “Zaļā kursa” sakarā atbildēja, ka atbalsta Eiropas uzņēmēju organizāciju nostāju, ka šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, uzņēmējus nevajag ar to traucēt.

 

“Zaļais kurss”. Būtiskāko pasākumu karte tuvākajai nākotnei

 

Klimata ambīcija

• Detalizēts plāns, kā palielināt ES klimata mērķus 2030. gadam līdz vismaz 50–55% no sasniedzamā gala rezultāta – 2020. gada vasara.

• Likumdošanas izmaiņas, lai sasniegtu palielināto klimata ambīciju mērķus – 2021. gada jūnijs.

• Enerģijas nodokļu direktīvas izmaiņu priekšlikumi – 2021. gada jūnijs.

• Oglekļa “robežas nodokļa” priekšlikumi – 2021. gads.

 

Aprites ekonomikas industriālā stratēģija

• Bateriju aprites regulējums – 2020. gada oktobris.

• Priekšlikumi pārejai uz oglekļa emisijas ziņā neitrālu tērauda ražošanu – 2020. gads.

 

Tīra un lēta enerģija

• Nacionālo klimata un enerģijas plānu vērtējums – 2020. gada jūnijs.

• Mājokļu “atjaunošanas viļņa” iniciatīva – 2020. gads.

• Transeiropas enerģijas tīkla izvērtēšana – 2020. gads.

 

Ilgtspējīga mobilitāte

• Kombinētā transporta direktīvas pārskatīšana – 2021. gads.

• Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvas pārskatīšana – 2021. gads.

• Dzelzceļu un iekšējo ūdensceļu kapacitātes palielināšanas iniciatīvas – no 2021. gada.

• Priekšlikumi stingrākai emisiju ierobežošanai no iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļiem – 2021. gads.

 

No indēm brīva vide

• Ilgtspējas ķīmiskā stratēģija – 2020. gada vasara.

• Nulles piesārņojuma pasākumu plāns gaisam, ūdenim un augsnei – 2021. gads.

Saistītie raksti

• Lielo rūpniecisko objektu radītā piesārņojuma ierobežošanas pasākumu plāna pārskatīšana – 2021. gads.

 

Lauksaimniecības “zaļināšana”

• Nacionālo “no fermas līdz dakšiņai” plānu pārskatīšana – 2020.–2021. gads.

• Ierobežojumi ķīmisko pesticīdu, minerālmēslu un antibiotiku lietošanai – 2021. gads.

 

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

• Pasākumi, lai ierobežotu galvenos iemeslus bioloģiskās daudzveidības samazinājumam, – 2021. gads.

• Jauna ES mežu stratēģija – 2020. gads.

 

Visu ES politiku pārskatīšana ilgtspējas virzienā

• Ilgtspējīga finanšu stratēģija – 2020. gada rudens.

• Valsts sniegtās palīdzības vadlīniju pārskatīšana – 2021. gads.

Dati: Eiropas Komisija

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Palielina atbalstu ģimeņu mājoklim. Valsts garantiju varēs saņemt atkārtoti 1
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Jūnijā turpinājās patēriņa cenu lejupslīde
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Apmēram 2000 “Sadales tīkla” klientu Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultes pagastā traucēta elektroapgāde
4 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
15 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
17 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 2
16 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Korupcija vai nekompetence? Štelmahers atklāj patiesību par daudzkārt lietojamo higiēnisko masku iepirkumu 1
Intervija 12 stundas