Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Foto: Karīna Miezāja

Zaļais kurss uz renovāciju. Vai princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem? 1

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas 26
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist” 35
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu 177
Lasīt citas ziņas

Domājot par Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem energoefektivitātes palielināšanā, neizbēgami nākas uzdot jautājumu – kā ar to veicies aizvadītajos desmit gados?

Latviju, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstis, skar visdažādākie ES izvirzītie mērķi ekoloģiskās situācijas uzlabošanai. Viens no tādiem mērķiem formulēts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2012/27/ES, kas tika pieņemta 2012. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā noteica, ka dalībvalstīm katru gadu no 2014. līdz 2020. gadam ieskaitot jāpanāk energoietaupījumi 1,5% apmērā, rēķinot no vidējā energopatēriņa pēdējos trijos gados pirms 2013. gada.

Ko šajā jomā izdevies panākt, bet ko ne?

No praktiskā viedokļa Energoefektivitātes pienākuma shēma (EPS) tika izveidota ar Energoefektivitātes likumu un darbojas kopš 2017. gada, lai gan energoefektivitātes pasākumi veikti arī pirms tam.

Papildus tai darbojas vēl arī alternatīvo pasākumu shēma, kas praktiski ir paaugstināti nodokļi enerģijai. EPS tieši attiecas uz 243 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā un vēl aptuveni 550 lielajiem enerģijas patērētājiem Latvijā.

Shēma darbojas tā – ja uzņēmējs konkrētā laika periodā nav veicis nepieciešamās darbības energoefektivitātes palielināšanai, tad tas valstij maksā energoefektivitātes nodevu – 70 eiro par katru patērēto MWh virs noteiktā limita.

Lai uzņēmēji izpildītu savas saistības EPS ietvaros, tiem jāveic kāds no trim pasākumiem: reizi četros gados jāizdara uzņēmuma energoaudits; jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001; jāpapildina sertificēta vides pārvaldības sistēma ISO 14001 ar energoefektivitātes prasībām.

Savukārt, izpildot EPS noteiktās prasības, proti, ieviešot to, kas tiek dēvēta par “sertificētu energopārvaldības sistēmu”, uzņēmēji var cerēt uz lielāku labvēlību, vērtējot to pieteikumus valsts, pašvaldības vai no ES budžeta līdzekļiem finansētiem projektiem.

Tāpat energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Kāds ir visu šo pasākumu rezultāts? Pamatojoties uz EPS dalībnieku iesniegtajiem pārskatiem, ir aprēķināts shēmas dalībnieku īstenoto pasākumu gaitā iegūtais enerģijas ietaupījums, 2018. gadā ir devuši 158,3 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus, savukārt alternatīvie pasākumi 2018. gadā ir devuši 308,4 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus. Dati par 2019. gadu pagaidām vēl nav apkopoti.

Kas notiks tālāk?

Ir skaidrs, ka viens no svarīgākajiem pasākumiem energoefektivitātes mērķu sasniegšanai ir ēku renovācija. Kā stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, Latvijas 2020. gada mērķis ir ikgadēja centrālās valdības ēku platības atjaunošana 3% apmērā un Latvija grasās šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030. gadam.

Tiesa gan, pagaidām Latvija vēl nav aprēķinājusi maksimālo prognozi kopējai renovētajai ēku platībai. Kopumā šīs programmas ietvaros Latvija plānojusi iztērēt gandrīz 110 miljonus eiro un panākt gandrīz 34,7 miljonu kilovatstundu enerģijas ietaupījumu.

Tāpat politikas plānošanas dokumentos ir noteikts, ka 2030. gadā enerģijas galapatēriņš ir jāsamazina par 22% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Āķis slēpjas tajā, ka šobrīd lielākais enerģijas galalietotājs valstī ir mājsaimniecības, kurām seko autotransports un rūpniecība un būvniecība, proti, valdības ēku atjaunošana cerēto rezultātu sasniegt neļaus.

Kādi vēl līdzekļi ir mūsu rīcībā? Dzīvojamo ēku siltināšanas palielināšanai plānots iztērēt 201 miljonu eiro, panākot vidējo siltumenerģijas patēriņu no aptuveni 150 līdz vidēji 90 kWh/m2.

Ar šo naudu varētu pietikt 22 tūkstošu mājsaimniecību situācijas uzlabošanai, taču mājsaimniecību skaits Latvijā mērāms simtos, nevis desmitos tūkstošu.

Tāpat, lai veicinātu efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē, tiek piedāvāts atbalsts visu veidu komersantiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tajā skaitā arī ēku atjaunošanai. Taču kopējā šai jomai rezervētā summa ir nepieklājīgi maza – tikai 23,7 miljoni eiro.

Acīmredzot tiek paredzēts, ka uzņēmēji pārējo sameklēs savās kabatās. Pēc šobrīd pieejamās informācijas par iesniegtajiem projektiem, secināms, ka aptuveni 56% no piešķirtā finansējuma tiks izmantots ēku atjaunošanai.

E. Šaicāns vēl uzsver, ka, ņemot vērā Latvijas izvirzīto nozīmīgo 2030. gada mērķi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu, gaidāma energoefektivitātes pienākumu shēmas paplašināšana un darbības pilnveidošana un princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem.

“Altum” – auditam

Savukārt Edgars Kudurs, “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, stāsta, ka grantu piešķiršana uzņēmumu energoauditu veikšanai un citu tehnisko dokumentāciju izstrādei energoefektīviem pasākumiem notiek no 2019. gada sākuma.

Tostarp 2019. gadā piešķirti 17 granti par kopējo summu EUR 42 000, bet 2020. gadā piešķirti jau 35 granti par kopējo summu EUR 345 000. Pēc grantu saņemšanas dinamikas varot spriest, ka uzņēmumu interese par energoefektivitātes pasākumiem aug.

Tomēr darbības lauks esot ļoti plašs – audits vajadzīgs visiem uzņēmumiem, kuros tas nav veikts vismaz 5–7 gadus. Pieredze rāda, ka tas ir pietiekams termiņš, lai būtu mainījušās tehnoloģijas un radīti jauni risinājumi tam, kā mazāk tērēt par energoresursiem.

Apgaismojums un siltināšana

Kā šie pasākumi izskatās reālajā dzīvē? Piemēram, vienā no lielākajiem uzņēmumiem valstī – AS “Latvenergo” – kopš 2016. gada ir ieviesta energopārvaldības sistēma, atbilstoši ISO 50001 standarta prasībām.

“Tas nozīmē, ka esam apņēmušies racionāli izmantot energoresursus un to arī īstenojam. Mūsu specifika nosaka, ka energoefektivitāte attiecas ne tikai uz ēkām, bet arī ražošanas procesiem – tātad efektīva resursu izmantošana,” stāsta uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

“Lai vēl vairāk palielinātu AS “Latvenergo” TEC-2 ražotnes konkurētspēju un efektivitāti elektroenerģijas un siltuma tirgū, notiek siltuma akumulācijas tvertnes izbūves projekts. Taču, runājot par ēkām, AS “Latvenergo” nekustamo īpašuma portfelis ir relatīvi neliels, bet tajā ir īstenoti energoefektivitātes risinājumi. Jau vairākus gadus notiek ražotņu āra apgaismojuma un telpu gaismekļu nomaiņa uz efektīvākiem risinājumiem, tādējādi ietaupot līdz pat 50%.

Ēkās ir ieviests automatizētais apgaismojums, tam sekojot līdzi cilvēkam un iedegoties, pamanot pārvietošanos, un arī, ja telpā ilgu laiku nav konstatēta kustība, tam izslēdzoties.

Dažās ēkās, piemēram, Andrejostas ielā 19, tiks uzstādīts gaiss–ūdens siltumsūknis, lai paaugstinātu siltummezgla energoefektivitāti ar plānoto ietaupījumus 60 Mwh/gadā, tāpat plānota ēkas Viskaļu ielā 16 renovācija. Šī projekta ietvaros prognozētais siltumenerģijas ietaupījumus ir 130 MWh/gadā.”

Daudz par maz

Tomēr valdības pasākumu plāns jau izpelnījies kritiku. Tā piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“JV”) vērsusies pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) ar vēstuli, kurā teikts, ka Latvijai ir jāizvirza krietni vērienīgāki renovācijas mērķi.

Viņasprāt, pašreiz izvirzītie renovācijas mērķi nav pietiekami vērienīgi un ir nepieciešams meklēt risinājumus, lai vismaz divkāršotu renovēto māju skaitu gan pilsētās, gan reģionos.

Vaidere: “Ēkas ir galvenais enerģijas patēriņa avots, kas rada 36% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.”

LA.LV Aptauja

Vai, jūsuprāt, ražošanas uzņēmumi Latvijā dara pietiekami energoefektivitātes uzlabošanai?

  • Jā, pietiekami
  • Nē, nepietiekami
  • Kustība notiek, bet vajadzētu vairāk
  • Nezinu

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
Lasīt citas ziņas
Tramps salīdzina savas juridiskās likstas ar Navaļnija vajāšanu
Veselam
“Jums ir 56 gadi, jādzīvo vēl apmēram 10 gadus,” pacienti nepatīkami pārsteidz ārsta teiktais un rodas sajūta, ka medicīna ir tikai bizness
Vīķe-Freiberga: “Putins ir gatavs uz jebkuru neprātīgu soli, un visai pasaulei ir jārēķinās ar sliktāko iespējamo scenāriju”
Berlīnes tiesa aizliedz uz Krievijas vēstniecības projicēt kara uzņēmumus
Tramps salīdzina savas juridiskās likstas ar Navaļnija vajāšanu
09:41
Berlīnes tiesa aizliedz uz Krievijas vēstniecības projicēt kara uzņēmumus
09:40
Dārzs
Diedzēt sēklas var visur – gan dzīvojamā istabā, uz palodzes, vai jebkurā brīvā vietiņā
09:15
TESTS. Kura automašīnas marka visvairāk piestāv tavam raksturam?
Pirmo reizi cilvēkam implantēta Neuralink mikroshēma – viņš ar domām spēj pārvietot peles kursoru pa datora ekrānu
Sārts: Avdijivkas izmēri Kremļa propagandas ceļā izaugs daudzkārtēji
VIDEO. Naksnīgajās debesīs nofilmētas neizskaidrojamas izcelsmes gaismas, kas pārvietojas
Vanaga: Arodbiedrība no valdības prasa tikai to, par ko abas puses ir vienojušās. Mums ir tiesības streiku turpināt
TV24
Gordons: Krievijā ir tipiska desu sabiedrība, lielākoties primitīva
VIDEO. Putina miroņgalvai būt! Uz Medicīnas vēstures muzeja fasādes atjaunots Putina plakāts
TV24
VIDEO. Atbild deputāti: Kādu jūs redzat skolu tīkla reformas nākotni? To vajag atlikt, pārstrādāt vai vispār noraidīt?
Kokteilis
VIDEO. Vilis Krištopans pārsteigts par redzēto Briselē: “Ir jānodzīvo līdz 69 gadiem, lai kaut ko tādu piedzīvotu”
Dārzs
Diedzēt sēklas var visur – gan dzīvojamā istabā, uz palodzes, vai jebkurā brīvā vietiņā
Bijušo Saeimas deputātu Znotiņu apsūdz par dūru vicināšanu konfliktā kāpņutelpā
TV24
Avdijivkā krieviem lieli zaudējumi, bet viņi pieturējās pie taktikas – par katru cenu uz priekšu!
Sākot no valsts rietumiem, trešdien gaidāms lietus un slapjš sniegs
Eleonora un Ariadne – šīs dienas gaviļnieces. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Maskava apsūdz Baltijas valstis prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi
Pieci krāpniecības veidi, par kuriem pagaidām nav vēl dzirdēts.. Bet daudzi varētu šogad “iekrist”
Visu nedēļas nogali notika slepenas tikšanās. Kremlis neplāno apstāties pie Navaļnija slepkavības. Kas varētu būt nākamais upuris?
Pēc sirmgalvja atteikuma kaimiņiem pārdot māju viņi vēršas tiesā, pieprasot likvidēt ceļu, kas ved uz seniora īpašumu
Dārzs
Rihards Kols: “Sākam just ASV klātbūtnes panīkumu”
Treniņš palīdzēs mazināt dienas laikā uzkrāto stresu. Horoskopi 21. februārim
VIDEO. Par “Rīgas satiksmes” jauno logo: “Ļoti neglīts logo. Nepārdomāts galvenajam publiskā transporta galvaspilsētas tēlam.”
Kokteilis
VIDEO. “Man bija variants braukt pēc striķa…” Liene Šomase atklāj, ko pārdzīvojusi pēc Daugavpils koncerta skandāla
TV24
Aigars Rostovskis: Viss, ko dara šobrīd ierēdnis, nav jādara – ļoti daudz kas ir lieks!
TV24
Kādus jautājumus Rajevs uzdotu Putinam: Tie noteikti nebūtu patīkami, tie izsistu Putinu no balansa