Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Foto: Karīna Miezāja

Zaļais kurss uz renovāciju. Vai princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem? 1

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Veselam
Ārvalstīs strauji izplatās jaunais Covid-19 paveids “FLiRT”. Medicīnas eksperte skaidro, vai šis vīruss ir konstatēts arī Latvijā un cik tas bīstams? 4
Kokteilis
Elīna Didrihsone piedzīvojusi lielu vilšanos – negaiss izjaucis vairāk nekā 1000 eiro vērto dēla dzimšanas dienas ballīti
Lasīt citas ziņas

Domājot par Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem energoefektivitātes palielināšanā, neizbēgami nākas uzdot jautājumu – kā ar to veicies aizvadītajos desmit gados?

Latviju, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstis, skar visdažādākie ES izvirzītie mērķi ekoloģiskās situācijas uzlabošanai. Viens no tādiem mērķiem formulēts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2012/27/ES, kas tika pieņemta 2012. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā noteica, ka dalībvalstīm katru gadu no 2014. līdz 2020. gadam ieskaitot jāpanāk energoietaupījumi 1,5% apmērā, rēķinot no vidējā energopatēriņa pēdējos trijos gados pirms 2013. gada.

Ko šajā jomā izdevies panākt, bet ko ne?

No praktiskā viedokļa Energoefektivitātes pienākuma shēma (EPS) tika izveidota ar Energoefektivitātes likumu un darbojas kopš 2017. gada, lai gan energoefektivitātes pasākumi veikti arī pirms tam.

Papildus tai darbojas vēl arī alternatīvo pasākumu shēma, kas praktiski ir paaugstināti nodokļi enerģijai. EPS tieši attiecas uz 243 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā un vēl aptuveni 550 lielajiem enerģijas patērētājiem Latvijā.

Shēma darbojas tā – ja uzņēmējs konkrētā laika periodā nav veicis nepieciešamās darbības energoefektivitātes palielināšanai, tad tas valstij maksā energoefektivitātes nodevu – 70 eiro par katru patērēto MWh virs noteiktā limita.

Lai uzņēmēji izpildītu savas saistības EPS ietvaros, tiem jāveic kāds no trim pasākumiem: reizi četros gados jāizdara uzņēmuma energoaudits; jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001; jāpapildina sertificēta vides pārvaldības sistēma ISO 14001 ar energoefektivitātes prasībām.

Savukārt, izpildot EPS noteiktās prasības, proti, ieviešot to, kas tiek dēvēta par “sertificētu energopārvaldības sistēmu”, uzņēmēji var cerēt uz lielāku labvēlību, vērtējot to pieteikumus valsts, pašvaldības vai no ES budžeta līdzekļiem finansētiem projektiem.

Tāpat energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Kāds ir visu šo pasākumu rezultāts? Pamatojoties uz EPS dalībnieku iesniegtajiem pārskatiem, ir aprēķināts shēmas dalībnieku īstenoto pasākumu gaitā iegūtais enerģijas ietaupījums, 2018. gadā ir devuši 158,3 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus, savukārt alternatīvie pasākumi 2018. gadā ir devuši 308,4 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus. Dati par 2019. gadu pagaidām vēl nav apkopoti.

Reklāma
Reklāma

Kas notiks tālāk?

Ir skaidrs, ka viens no svarīgākajiem pasākumiem energoefektivitātes mērķu sasniegšanai ir ēku renovācija. Kā stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, Latvijas 2020. gada mērķis ir ikgadēja centrālās valdības ēku platības atjaunošana 3% apmērā un Latvija grasās šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030. gadam.

Tiesa gan, pagaidām Latvija vēl nav aprēķinājusi maksimālo prognozi kopējai renovētajai ēku platībai. Kopumā šīs programmas ietvaros Latvija plānojusi iztērēt gandrīz 110 miljonus eiro un panākt gandrīz 34,7 miljonu kilovatstundu enerģijas ietaupījumu.

Tāpat politikas plānošanas dokumentos ir noteikts, ka 2030. gadā enerģijas galapatēriņš ir jāsamazina par 22% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Āķis slēpjas tajā, ka šobrīd lielākais enerģijas galalietotājs valstī ir mājsaimniecības, kurām seko autotransports un rūpniecība un būvniecība, proti, valdības ēku atjaunošana cerēto rezultātu sasniegt neļaus.

Kādi vēl līdzekļi ir mūsu rīcībā? Dzīvojamo ēku siltināšanas palielināšanai plānots iztērēt 201 miljonu eiro, panākot vidējo siltumenerģijas patēriņu no aptuveni 150 līdz vidēji 90 kWh/m2.

Ar šo naudu varētu pietikt 22 tūkstošu mājsaimniecību situācijas uzlabošanai, taču mājsaimniecību skaits Latvijā mērāms simtos, nevis desmitos tūkstošu.

Tāpat, lai veicinātu efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē, tiek piedāvāts atbalsts visu veidu komersantiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tajā skaitā arī ēku atjaunošanai. Taču kopējā šai jomai rezervētā summa ir nepieklājīgi maza – tikai 23,7 miljoni eiro.

Acīmredzot tiek paredzēts, ka uzņēmēji pārējo sameklēs savās kabatās. Pēc šobrīd pieejamās informācijas par iesniegtajiem projektiem, secināms, ka aptuveni 56% no piešķirtā finansējuma tiks izmantots ēku atjaunošanai.

E. Šaicāns vēl uzsver, ka, ņemot vērā Latvijas izvirzīto nozīmīgo 2030. gada mērķi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu, gaidāma energoefektivitātes pienākumu shēmas paplašināšana un darbības pilnveidošana un princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem.

“Altum” – auditam

Savukārt Edgars Kudurs, “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, stāsta, ka grantu piešķiršana uzņēmumu energoauditu veikšanai un citu tehnisko dokumentāciju izstrādei energoefektīviem pasākumiem notiek no 2019. gada sākuma.

Tostarp 2019. gadā piešķirti 17 granti par kopējo summu EUR 42 000, bet 2020. gadā piešķirti jau 35 granti par kopējo summu EUR 345 000. Pēc grantu saņemšanas dinamikas varot spriest, ka uzņēmumu interese par energoefektivitātes pasākumiem aug.

Tomēr darbības lauks esot ļoti plašs – audits vajadzīgs visiem uzņēmumiem, kuros tas nav veikts vismaz 5–7 gadus. Pieredze rāda, ka tas ir pietiekams termiņš, lai būtu mainījušās tehnoloģijas un radīti jauni risinājumi tam, kā mazāk tērēt par energoresursiem.

Apgaismojums un siltināšana

Kā šie pasākumi izskatās reālajā dzīvē? Piemēram, vienā no lielākajiem uzņēmumiem valstī – AS “Latvenergo” – kopš 2016. gada ir ieviesta energopārvaldības sistēma, atbilstoši ISO 50001 standarta prasībām.

“Tas nozīmē, ka esam apņēmušies racionāli izmantot energoresursus un to arī īstenojam. Mūsu specifika nosaka, ka energoefektivitāte attiecas ne tikai uz ēkām, bet arī ražošanas procesiem – tātad efektīva resursu izmantošana,” stāsta uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

“Lai vēl vairāk palielinātu AS “Latvenergo” TEC-2 ražotnes konkurētspēju un efektivitāti elektroenerģijas un siltuma tirgū, notiek siltuma akumulācijas tvertnes izbūves projekts. Taču, runājot par ēkām, AS “Latvenergo” nekustamo īpašuma portfelis ir relatīvi neliels, bet tajā ir īstenoti energoefektivitātes risinājumi. Jau vairākus gadus notiek ražotņu āra apgaismojuma un telpu gaismekļu nomaiņa uz efektīvākiem risinājumiem, tādējādi ietaupot līdz pat 50%.

Ēkās ir ieviests automatizētais apgaismojums, tam sekojot līdzi cilvēkam un iedegoties, pamanot pārvietošanos, un arī, ja telpā ilgu laiku nav konstatēta kustība, tam izslēdzoties.

Dažās ēkās, piemēram, Andrejostas ielā 19, tiks uzstādīts gaiss–ūdens siltumsūknis, lai paaugstinātu siltummezgla energoefektivitāti ar plānoto ietaupījumus 60 Mwh/gadā, tāpat plānota ēkas Viskaļu ielā 16 renovācija. Šī projekta ietvaros prognozētais siltumenerģijas ietaupījumus ir 130 MWh/gadā.”

Daudz par maz

Tomēr valdības pasākumu plāns jau izpelnījies kritiku. Tā piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“JV”) vērsusies pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) ar vēstuli, kurā teikts, ka Latvijai ir jāizvirza krietni vērienīgāki renovācijas mērķi.

Viņasprāt, pašreiz izvirzītie renovācijas mērķi nav pietiekami vērienīgi un ir nepieciešams meklēt risinājumus, lai vismaz divkāršotu renovēto māju skaitu gan pilsētās, gan reģionos.

Vaidere: “Ēkas ir galvenais enerģijas patēriņa avots, kas rada 36% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.”

LA.LV Aptauja

Vai, jūsuprāt, ražošanas uzņēmumi Latvijā dara pietiekami energoefektivitātes uzlabošanai?

  • Jā, pietiekami
  • Nē, nepietiekami
  • Kustība notiek, bet vajadzētu vairāk
  • Nezinu

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.