Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Foto: Karīna Miezāja

Zaļais kurss uz renovāciju. Vai princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem? 1

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Domājot par Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem energoefektivitātes palielināšanā, neizbēgami nākas uzdot jautājumu – kā ar to veicies aizvadītajos desmit gados?

LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Latviju, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstis, skar visdažādākie ES izvirzītie mērķi ekoloģiskās situācijas uzlabošanai. Viens no tādiem mērķiem formulēts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2012/27/ES, kas tika pieņemta 2012. gadā.

Tā noteica, ka dalībvalstīm katru gadu no 2014. līdz 2020. gadam ieskaitot jāpanāk energoietaupījumi 1,5% apmērā, rēķinot no vidējā energopatēriņa pēdējos trijos gados pirms 2013. gada.

Ko šajā jomā izdevies panākt, bet ko ne?

CITI ŠOBRĪD LASA

No praktiskā viedokļa Energoefektivitātes pienākuma shēma (EPS) tika izveidota ar Energoefektivitātes likumu un darbojas kopš 2017. gada, lai gan energoefektivitātes pasākumi veikti arī pirms tam.

Papildus tai darbojas vēl arī alternatīvo pasākumu shēma, kas praktiski ir paaugstināti nodokļi enerģijai. EPS tieši attiecas uz 243 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā un vēl aptuveni 550 lielajiem enerģijas patērētājiem Latvijā.

Shēma darbojas tā – ja uzņēmējs konkrētā laika periodā nav veicis nepieciešamās darbības energoefektivitātes palielināšanai, tad tas valstij maksā energoefektivitātes nodevu – 70 eiro par katru patērēto MWh virs noteiktā limita.

Lai uzņēmēji izpildītu savas saistības EPS ietvaros, tiem jāveic kāds no trim pasākumiem: reizi četros gados jāizdara uzņēmuma energoaudits; jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001; jāpapildina sertificēta vides pārvaldības sistēma ISO 14001 ar energoefektivitātes prasībām.

Savukārt, izpildot EPS noteiktās prasības, proti, ieviešot to, kas tiek dēvēta par “sertificētu energopārvaldības sistēmu”, uzņēmēji var cerēt uz lielāku labvēlību, vērtējot to pieteikumus valsts, pašvaldības vai no ES budžeta līdzekļiem finansētiem projektiem.

Tāpat energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Kāds ir visu šo pasākumu rezultāts? Pamatojoties uz EPS dalībnieku iesniegtajiem pārskatiem, ir aprēķināts shēmas dalībnieku īstenoto pasākumu gaitā iegūtais enerģijas ietaupījums, 2018. gadā ir devuši 158,3 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus, savukārt alternatīvie pasākumi 2018. gadā ir devuši 308,4 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus. Dati par 2019. gadu pagaidām vēl nav apkopoti.

Kas notiks tālāk?

Ir skaidrs, ka viens no svarīgākajiem pasākumiem energoefektivitātes mērķu sasniegšanai ir ēku renovācija. Kā stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, Latvijas 2020. gada mērķis ir ikgadēja centrālās valdības ēku platības atjaunošana 3% apmērā un Latvija grasās šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030. gadam.

Tiesa gan, pagaidām Latvija vēl nav aprēķinājusi maksimālo prognozi kopējai renovētajai ēku platībai. Kopumā šīs programmas ietvaros Latvija plānojusi iztērēt gandrīz 110 miljonus eiro un panākt gandrīz 34,7 miljonu kilovatstundu enerģijas ietaupījumu.

Tāpat politikas plānošanas dokumentos ir noteikts, ka 2030. gadā enerģijas galapatēriņš ir jāsamazina par 22% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Āķis slēpjas tajā, ka šobrīd lielākais enerģijas galalietotājs valstī ir mājsaimniecības, kurām seko autotransports un rūpniecība un būvniecība, proti, valdības ēku atjaunošana cerēto rezultātu sasniegt neļaus.

Kādi vēl līdzekļi ir mūsu rīcībā? Dzīvojamo ēku siltināšanas palielināšanai plānots iztērēt 201 miljonu eiro, panākot vidējo siltumenerģijas patēriņu no aptuveni 150 līdz vidēji 90 kWh/m2.

Ar šo naudu varētu pietikt 22 tūkstošu mājsaimniecību situācijas uzlabošanai, taču mājsaimniecību skaits Latvijā mērāms simtos, nevis desmitos tūkstošu.

Tāpat, lai veicinātu efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē, tiek piedāvāts atbalsts visu veidu komersantiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tajā skaitā arī ēku atjaunošanai. Taču kopējā šai jomai rezervētā summa ir nepieklājīgi maza – tikai 23,7 miljoni eiro.

Acīmredzot tiek paredzēts, ka uzņēmēji pārējo sameklēs savās kabatās. Pēc šobrīd pieejamās informācijas par iesniegtajiem projektiem, secināms, ka aptuveni 56% no piešķirtā finansējuma tiks izmantots ēku atjaunošanai.

E. Šaicāns vēl uzsver, ka, ņemot vērā Latvijas izvirzīto nozīmīgo 2030. gada mērķi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu, gaidāma energoefektivitātes pienākumu shēmas paplašināšana un darbības pilnveidošana un princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem.

“Altum” – auditam

Savukārt Edgars Kudurs, “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, stāsta, ka grantu piešķiršana uzņēmumu energoauditu veikšanai un citu tehnisko dokumentāciju izstrādei energoefektīviem pasākumiem notiek no 2019. gada sākuma.

Tostarp 2019. gadā piešķirti 17 granti par kopējo summu EUR 42 000, bet 2020. gadā piešķirti jau 35 granti par kopējo summu EUR 345 000. Pēc grantu saņemšanas dinamikas varot spriest, ka uzņēmumu interese par energoefektivitātes pasākumiem aug.

Tomēr darbības lauks esot ļoti plašs – audits vajadzīgs visiem uzņēmumiem, kuros tas nav veikts vismaz 5–7 gadus. Pieredze rāda, ka tas ir pietiekams termiņš, lai būtu mainījušās tehnoloģijas un radīti jauni risinājumi tam, kā mazāk tērēt par energoresursiem.

Apgaismojums un siltināšana

Kā šie pasākumi izskatās reālajā dzīvē? Piemēram, vienā no lielākajiem uzņēmumiem valstī – AS “Latvenergo” – kopš 2016. gada ir ieviesta energopārvaldības sistēma, atbilstoši ISO 50001 standarta prasībām.

“Tas nozīmē, ka esam apņēmušies racionāli izmantot energoresursus un to arī īstenojam. Mūsu specifika nosaka, ka energoefektivitāte attiecas ne tikai uz ēkām, bet arī ražošanas procesiem – tātad efektīva resursu izmantošana,” stāsta uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

“Lai vēl vairāk palielinātu AS “Latvenergo” TEC-2 ražotnes konkurētspēju un efektivitāti elektroenerģijas un siltuma tirgū, notiek siltuma akumulācijas tvertnes izbūves projekts. Taču, runājot par ēkām, AS “Latvenergo” nekustamo īpašuma portfelis ir relatīvi neliels, bet tajā ir īstenoti energoefektivitātes risinājumi. Jau vairākus gadus notiek ražotņu āra apgaismojuma un telpu gaismekļu nomaiņa uz efektīvākiem risinājumiem, tādējādi ietaupot līdz pat 50%.

Ēkās ir ieviests automatizētais apgaismojums, tam sekojot līdzi cilvēkam un iedegoties, pamanot pārvietošanos, un arī, ja telpā ilgu laiku nav konstatēta kustība, tam izslēdzoties.

Dažās ēkās, piemēram, Andrejostas ielā 19, tiks uzstādīts gaiss–ūdens siltumsūknis, lai paaugstinātu siltummezgla energoefektivitāti ar plānoto ietaupījumus 60 Mwh/gadā, tāpat plānota ēkas Viskaļu ielā 16 renovācija. Šī projekta ietvaros prognozētais siltumenerģijas ietaupījumus ir 130 MWh/gadā.”

Daudz par maz

Tomēr valdības pasākumu plāns jau izpelnījies kritiku. Tā piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“JV”) vērsusies pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) ar vēstuli, kurā teikts, ka Latvijai ir jāizvirza krietni vērienīgāki renovācijas mērķi.

Viņasprāt, pašreiz izvirzītie renovācijas mērķi nav pietiekami vērienīgi un ir nepieciešams meklēt risinājumus, lai vismaz divkāršotu renovēto māju skaitu gan pilsētās, gan reģionos.

Vaidere: “Ēkas ir galvenais enerģijas patēriņa avots, kas rada 36% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.”

LA.LV Aptauja

Vai, jūsuprāt, ražošanas uzņēmumi Latvijā dara pietiekami energoefektivitātes uzlabošanai?

  • Jā, pietiekami
  • Nē, nepietiekami
  • Kustība notiek, bet vajadzētu vairāk
  • Nezinu

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
2 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šodien pat nezinot vari kļūt par noziedznieku.” Tēlnieks par grāmatvedes nerviem un jauno nodokļu sistēmu 9
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 23
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai “Tesla” ir spējīga braukt zem ūdens? 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 pilnībā vakcinēto Latvijas iedzīvotāju skaits pārsniedzis 800 000
09:52
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Ar kreiso roku tikai tualetē kaut ko dara”: krišnaīts Uģis Kuģis paskaidro, kāpēc ēdiens jāpasniedz tikai ar labo roku
09:34
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes: līdz cik grādiem gaiss iesils sestdien?
09:23
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
13 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris 21
15 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 68
19 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 5
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 28
19 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 18
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 12
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 31
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 10
16 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 69
21 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi!” Latvijā samazinās susuru populācija 9
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darboties vajag ne tikai rungai, bet arī dialogam.” Kossovičs iepriecināts par vakcinācijas rādītājiem Rīgas skolās 18
17 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 6
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 17
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 2
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 9
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
2 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
2 dienas