Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Eiropas Savienība un valdība prasa, lai lielie ražošanas uzņēmumi reizi četros gados veic energoauditu un uzlabo uzņēmumu energoefektivitāti, tomēr varētu uzdot jautājumu par to, vai valsts paredzētais atbalsts šiem pasākumiem būs pietiekams.
Foto: Karīna Miezāja

Zaļais kurss uz renovāciju. Vai princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem? 1

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Domājot par Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem energoefektivitātes palielināšanā, neizbēgami nākas uzdot jautājumu – kā ar to veicies aizvadītajos desmit gados?

LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 74
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 5
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 60
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Latviju, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstis, skar visdažādākie ES izvirzītie mērķi ekoloģiskās situācijas uzlabošanai. Viens no tādiem mērķiem formulēts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2012/27/ES, kas tika pieņemta 2012. gadā.

Tā noteica, ka dalībvalstīm katru gadu no 2014. līdz 2020. gadam ieskaitot jāpanāk energoietaupījumi 1,5% apmērā, rēķinot no vidējā energopatēriņa pēdējos trijos gados pirms 2013. gada.

Ko šajā jomā izdevies panākt, bet ko ne?

No praktiskā viedokļa Energoefektivitātes pienākuma shēma (EPS) tika izveidota ar Energoefektivitātes likumu un darbojas kopš 2017. gada, lai gan energoefektivitātes pasākumi veikti arī pirms tam.

Papildus tai darbojas vēl arī alternatīvo pasākumu shēma, kas praktiski ir paaugstināti nodokļi enerģijai. EPS tieši attiecas uz 243 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā un vēl aptuveni 550 lielajiem enerģijas patērētājiem Latvijā.

Shēma darbojas tā – ja uzņēmējs konkrētā laika periodā nav veicis nepieciešamās darbības energoefektivitātes palielināšanai, tad tas valstij maksā energoefektivitātes nodevu – 70 eiro par katru patērēto MWh virs noteiktā limita.

Lai uzņēmēji izpildītu savas saistības EPS ietvaros, tiem jāveic kāds no trim pasākumiem: reizi četros gados jāizdara uzņēmuma energoaudits; jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001; jāpapildina sertificēta vides pārvaldības sistēma ISO 14001 ar energoefektivitātes prasībām.

Savukārt, izpildot EPS noteiktās prasības, proti, ieviešot to, kas tiek dēvēta par “sertificētu energopārvaldības sistēmu”, uzņēmēji var cerēt uz lielāku labvēlību, vērtējot to pieteikumus valsts, pašvaldības vai no ES budžeta līdzekļiem finansētiem projektiem.

Tāpat energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Kāds ir visu šo pasākumu rezultāts? Pamatojoties uz EPS dalībnieku iesniegtajiem pārskatiem, ir aprēķināts shēmas dalībnieku īstenoto pasākumu gaitā iegūtais enerģijas ietaupījums, 2018. gadā ir devuši 158,3 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus, savukārt alternatīvie pasākumi 2018. gadā ir devuši 308,4 GWh jaunus enerģijas ietaupījumus. Dati par 2019. gadu pagaidām vēl nav apkopoti.

Kas notiks tālāk?

Ir skaidrs, ka viens no svarīgākajiem pasākumiem energoefektivitātes mērķu sasniegšanai ir ēku renovācija. Kā stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, Latvijas 2020. gada mērķis ir ikgadēja centrālās valdības ēku platības atjaunošana 3% apmērā un Latvija grasās šo mērķi turpināt arī periodā līdz 2030. gadam.

Tiesa gan, pagaidām Latvija vēl nav aprēķinājusi maksimālo prognozi kopējai renovētajai ēku platībai. Kopumā šīs programmas ietvaros Latvija plānojusi iztērēt gandrīz 110 miljonus eiro un panākt gandrīz 34,7 miljonu kilovatstundu enerģijas ietaupījumu.

Tāpat politikas plānošanas dokumentos ir noteikts, ka 2030. gadā enerģijas galapatēriņš ir jāsamazina par 22% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Āķis slēpjas tajā, ka šobrīd lielākais enerģijas galalietotājs valstī ir mājsaimniecības, kurām seko autotransports un rūpniecība un būvniecība, proti, valdības ēku atjaunošana cerēto rezultātu sasniegt neļaus.

Kādi vēl līdzekļi ir mūsu rīcībā? Dzīvojamo ēku siltināšanas palielināšanai plānots iztērēt 201 miljonu eiro, panākot vidējo siltumenerģijas patēriņu no aptuveni 150 līdz vidēji 90 kWh/m2.

Ar šo naudu varētu pietikt 22 tūkstošu mājsaimniecību situācijas uzlabošanai, taču mājsaimniecību skaits Latvijā mērāms simtos, nevis desmitos tūkstošu.

Tāpat, lai veicinātu efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē, tiek piedāvāts atbalsts visu veidu komersantiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tajā skaitā arī ēku atjaunošanai. Taču kopējā šai jomai rezervētā summa ir nepieklājīgi maza – tikai 23,7 miljoni eiro.

Acīmredzot tiek paredzēts, ka uzņēmēji pārējo sameklēs savās kabatās. Pēc šobrīd pieejamās informācijas par iesniegtajiem projektiem, secināms, ka aptuveni 56% no piešķirtā finansējuma tiks izmantots ēku atjaunošanai.

E. Šaicāns vēl uzsver, ka, ņemot vērā Latvijas izvirzīto nozīmīgo 2030. gada mērķi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu, gaidāma energoefektivitātes pienākumu shēmas paplašināšana un darbības pilnveidošana un princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būs viens no nākamajos desmit gados svarīgākajiem.

“Altum” – auditam

Savukārt Edgars Kudurs, “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, stāsta, ka grantu piešķiršana uzņēmumu energoauditu veikšanai un citu tehnisko dokumentāciju izstrādei energoefektīviem pasākumiem notiek no 2019. gada sākuma.

Tostarp 2019. gadā piešķirti 17 granti par kopējo summu EUR 42 000, bet 2020. gadā piešķirti jau 35 granti par kopējo summu EUR 345 000. Pēc grantu saņemšanas dinamikas varot spriest, ka uzņēmumu interese par energoefektivitātes pasākumiem aug.

Tomēr darbības lauks esot ļoti plašs – audits vajadzīgs visiem uzņēmumiem, kuros tas nav veikts vismaz 5–7 gadus. Pieredze rāda, ka tas ir pietiekams termiņš, lai būtu mainījušās tehnoloģijas un radīti jauni risinājumi tam, kā mazāk tērēt par energoresursiem.

Apgaismojums un siltināšana

Kā šie pasākumi izskatās reālajā dzīvē? Piemēram, vienā no lielākajiem uzņēmumiem valstī – AS “Latvenergo” – kopš 2016. gada ir ieviesta energopārvaldības sistēma, atbilstoši ISO 50001 standarta prasībām.

“Tas nozīmē, ka esam apņēmušies racionāli izmantot energoresursus un to arī īstenojam. Mūsu specifika nosaka, ka energoefektivitāte attiecas ne tikai uz ēkām, bet arī ražošanas procesiem – tātad efektīva resursu izmantošana,” stāsta uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

“Lai vēl vairāk palielinātu AS “Latvenergo” TEC-2 ražotnes konkurētspēju un efektivitāti elektroenerģijas un siltuma tirgū, notiek siltuma akumulācijas tvertnes izbūves projekts. Taču, runājot par ēkām, AS “Latvenergo” nekustamo īpašuma portfelis ir relatīvi neliels, bet tajā ir īstenoti energoefektivitātes risinājumi. Jau vairākus gadus notiek ražotņu āra apgaismojuma un telpu gaismekļu nomaiņa uz efektīvākiem risinājumiem, tādējādi ietaupot līdz pat 50%.

Ēkās ir ieviests automatizētais apgaismojums, tam sekojot līdzi cilvēkam un iedegoties, pamanot pārvietošanos, un arī, ja telpā ilgu laiku nav konstatēta kustība, tam izslēdzoties.

Dažās ēkās, piemēram, Andrejostas ielā 19, tiks uzstādīts gaiss–ūdens siltumsūknis, lai paaugstinātu siltummezgla energoefektivitāti ar plānoto ietaupījumus 60 Mwh/gadā, tāpat plānota ēkas Viskaļu ielā 16 renovācija. Šī projekta ietvaros prognozētais siltumenerģijas ietaupījumus ir 130 MWh/gadā.”

Daudz par maz

Tomēr valdības pasākumu plāns jau izpelnījies kritiku. Tā piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“JV”) vērsusies pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (“KPV LV”) ar vēstuli, kurā teikts, ka Latvijai ir jāizvirza krietni vērienīgāki renovācijas mērķi.

Viņasprāt, pašreiz izvirzītie renovācijas mērķi nav pietiekami vērienīgi un ir nepieciešams meklēt risinājumus, lai vismaz divkāršotu renovēto māju skaitu gan pilsētās, gan reģionos.

Vaidere: “Ēkas ir galvenais enerģijas patēriņa avots, kas rada 36% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.”

LA.LV Aptauja

Vai, jūsuprāt, ražošanas uzņēmumi Latvijā dara pietiekami energoefektivitātes uzlabošanai?

  • Jā, pietiekami
  • Nē, nepietiekami
  • Kustība notiek, bet vajadzētu vairāk
  • Nezinu

CITI ŠOBRĪD LASA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 74
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 5
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 60
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 25
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts 1031 Covid-19 gadījums, bet miruši vēl 26 sasirgušie 3
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Eiropas čempioni brāļi Šici Pasaules kausa septītajā posmā izcīna bronzu
27 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotāji vēsta par teju pusmetru dziļu sniegu! Nākamnedēļ tas strauji samazināsies
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 17
2 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dzintars” atgriežas ar jaunu jaudu: jau pavasarī veikalu plauktos nonāks iecienītā zīmola produkcija
17:09
LE
LETA
Ziņas
Eiropas čempioni brāļi Šici Pasaules kausa septītajā posmā izcīna bronzu
17:08
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
15:00
LE
LETA
Ziņas
Gaidāma aukstākā nakts pēdējos gados. Cik zemu temperatūra kritīs?
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 23
8 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dzintars” atgriežas ar jaunu jaudu: jau pavasarī veikalu plauktos nonāks iecienītā zīmola produkcija
26 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Automašīna apgāzās un ieslīdēja upē: traģiskā negadījumā bojā gājusi auto vadītāja
7 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Pārliecībai, ka “visu ražo Ķīnā”, vietējie ražotāji arvien biežāk spēj pretī likt savas preces
4 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 31
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 5
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gobzems pošas uz Saeimu: atklāj, cik biedru jau ir topošajā partijā 11
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 60
20 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 3
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotājus aicina pārbaudīt aktuālo kustības sarakstu: atcelti vairāki reģionālo maršrutu autobusu reisi 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairāk tūkstoši – cik lielas būs vakcinācijas projekta biroja darbinieku algas? 26
23 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
Kas restorānu ēdienkartēs slēpjas zem ieraksta ­”Izģērbies, māsa Veronika!”? 1
6 stundas
AL
Agris Liepiņš
Ziņas
Agris Liepiņš: Līdz Trampa ērai čivināšana, ja arī tika piekopta, tad neuzkrītoši
4 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kura no Maestro Paula melodijām Tev ir vistuvākā? 49
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
Izjukušas Sanas Timmas un hokejista Kaspara Saulieša attiecības: “Novēlu atrast to īsto un vienīgo!” 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Notārei un uzņēmējam katram 100 000 eiro par vecu un nevarīgu cilvēku apkrāpšanu 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Lidija un Lida
7 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcilam brīvdienu ēdienam! Kalmāra gredzentiņi ar kokosriekstu pienu, kariju, ķiršu tomātiņiem un kabaci
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
2 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kā moderni iekārtot mājokli: šī gada 6 aktuālākās tendences
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sunītim rotaļlietas var nopirkt, bet bērnam gan nevar.” Armands Krauze par aizliegtajām precēm un trūkstošo loģiku 9
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
2 dienas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šī nedēļa ienesīs negaidītus pavērsienus tavā dzīvē, garlaicīgi noteikti nebūs! Horoskopi no 18. līdz 24. janvārim
7 stundas