Fotoattēlā redzams aizvēsturiskais neandertālietis Neandertāliešu muzejā Metmanā, Vācijā.
Fotoattēlā redzams aizvēsturiskais neandertālietis Neandertāliešu muzejā Metmanā, Vācijā.
Foto. Martin Meissner, file) / SCANPIX

Zinātnieki beidzot noskaidrojuši, kurp devušies pirmie cilvēki pēc Āfrikas pamešanas 56

Mūsu suga parādījās Āfrikā pirms vairāk nekā 300 000 gadu, savukārt migrācija no kontinenta sākās pirms 60-70 000 gadu, kas iezīmēja Homo sapiens globālās izplatības sākumu. Tomēr ilgu laiku zinātniekiem tas bija neatklāts jautājums, kurp šie cilvēki devās pēc Āfrikas pamešanas, par to raksta izdevums Independent.

Reklāma
Reklāma
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 3
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

Tagad eksperti ir nonākuši pie secinājuma, ka šo cilvēku grupas tūkstošiem gadu dzīvoja kā viendabīga populācija ģeogrāfiskajā centrā, kas aptver Irānu, Irākas dienvidaustrumus un Saūda Arābijas ziemeļaustrumus, un tikai pēc tam, apmēram pirms 45 000 gadu, sāka apdzīvot visu Āziju un Eiropu.

Viņu secinājumi tika balstīti uz genoma datu kopām, kas iegūtas no senās DNS un mūsdienu gēnu fondiem, apvienojumā ar paleoekoloģiskajiem datiem, kas norādīja, kurš reģions ir ideālais biotops. Tomēr pēc tūkstošiem gadu šie cilvēki turpināja ceļu uz tālākām vietām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc pētnieku domām, šie cilvēki dzīvoja nelielās mobilās mednieku-vācēju grupās. Viņu apmešanās vietas piedāvāja dažādus ekoloģiskos apstākļus: no mežiem līdz pļavām ar savannām un mainīgiem sausiem un mitriem periodiem. izskatās, ka mednieku-vācēju grupas piekopa sezonālu dzīvesveidu, dzīvojot zemienēs vēsākos mēnešos un augstienēs siltākajos mēnešos.

Cilvēkiem, kas tolaik apdzīvoja pieminētos apgabalus, noteikti bija tumša āda un tumši mati, kas, iespējams, atgādināja cilvēkus, kuri tagad dzīvo Austrumāfrikas daļā. To vēlākā izkliede dažādos virzienos ārpus minētā apgabala savukārt lika pamatu mūsdienu austrumāzijas un eiropiešu ģenētiskajai diverģencei.

Tomēr Homo sapiens nebija pirmā cilvēku suga, kas dzīvoja ārpus Āfrikas. Neandertālieši ir redzēti arī Irānā, Irākā un Saūda Arābijā pirms Homo Sapiens ierašanās, tāpēc šī teritorija ļoti labi varēja būt abu mijiedarbības vieta.

Senākās Homo sapiens fosilās atliekas, apmēram 300 000 gadu vecas, ir atrastas Džebela Irhudā Marokā. Tās ir 100 000 gadu vecākas par iepriekš atrastajām cilvēku mirstīgajām atliekām.

Šis ir pirmais šāds atradums Ziemeļāfrikā un tas paplašina “cilvēces šūpuļa” diapazonu. Iepriekš līdzīgi atradumi bija Austrumāfrikā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.