Vai dabiskās atlases rezultāts? Modernais cilvēks mantojis deguna formu ietekmējošu gēnu no neandertāliešiem 4
Modernie cilvēki no neandertāliešiem ir mantojuši ģenētisko materiālu, kas ietekmē mūsu degunu formu, secināts jaunā pētījumā, ko vadīja UCL (University College London) pētnieki, vēstīja portāls “phys.org“.
Jaunajā pētījumā konstatēts, ka konkrēts gēns, kas nosaka augstāku degunu (no augšas uz leju), iespējams, ir dabiskās atlases rezultāts, senajiem cilvēkiem pēc Āfrikas atstāšanas pielāgojoties aukstākam klimatam citviet.
Pētījuma līdzautors Dr. Kaustubh Adhikari (UCL Genetics, Evolution & Environment and The Open University) sacīja: “Pēdējo 15 gadu laikā, kopš neandertāliešu genoms ir sekvencēts, mēs esam varējuši noskaidrot, ka neandertālieši, acīmredzot, krustojušies ar mūsu senčiem, atstājot mums mazas daļiņas viņu DNS. Šeit mēs atklājam, ka daļa no neandertāliešiem mantotās DNS ietekmē mūsu sejas formu. Tas, acīmredzot,varētu būt lieti noderējis mūsu senčiem, ja reiz ir pārmantots caur tūkstošiem paaudžu.”
Pētījumā tika izmantoti dati, kas iegūti no vairāk nekā 6000 brīvprātīgo visā Latīņamerikā, kuriem ir jaukti eiropiešu, indiāņu un afrikāņu senči. CANDELA pētījumu vadīja UCL, piesaistot arī pētniekus no Brazīlijas, Kolumbijas, Čīles, Meksikas un Peru. Pētnieki salīdzināja piesaistīto dalībnieku ģenētisko informāciju ar viņu sejas fotogrāfijām, īpaši aplūkojot attālumus starp punktiem uz sejas, piemēram, deguna galu vai lūpu malu, lai noskaidrotu, kā dažādas sejas iezīmes ir saistītas ar dažādu ģenētisko marķieru klātbūtni.
Pētnieki no jauna identificēja 33 genoma reģionus, kas saistīti ar cilvēka sejas formu, no kuriem 26 gēnus varēja atrast arī citu etnisko grupu ģenētiskajā materiālā, kurš savukārt tika iegūts no dalībniekiem Austrumāzijā, Eiropā un vai Āfrikā.
Īpaši vienā genoma reģionā ar nosaukumu ATF3 pētnieki atklāja, ka daudziem viņu pētījumā iesaistītajiem cilvēkiem ar indiāņu izcelsmi Amerikā (kā arī citiem cilvēkiem ar austrumāzijas izcelsmi no citas grupas) šajā gēnā bija ģenētisks materiāls, kas tika pārmantots no neandertāliešiem, veicinot lielāku deguna augstumu. Viņi arī atklāja, ka šim gēna reģionam ir dabiskās atlases pazīmes, kas liecina, ka tas deva priekšrocības tiem, kam bija šis ģenētiskais materiāls.
Vadošā autore Dr. Qing Li (Fudan University) teica: “Jau sen ir spekulēts, ka mūsu deguna formu nosaka dabiskā atlase; tā kā deguns palīdz mums regulēt ieelpojamā gaisa temperatūru un mitrumu, dažādas formas deguni var būt labāk piemēroti dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, kuros dzīvoja mūsu senči. Iespējams, ka mūsu identificētais gēns ir pārmantots no neandertāliešiem, lai palīdzētu cilvēkiem pielāgoties aukstākam klimatam, kad mūsu senči izceļoja no Āfrikas.”
Pētījuma līdzautors profesors Andress Ruiz-Linaress (Fudan University, UCL Genetics, Evolution & Environment un Aix-Marseille University) piebilda: “Lielākā daļa ģenētisko pētījumu par cilvēku daudzveidību ir pētījuši eiropiešu gēnus; mūsu pētījumā iekļautā daudzveidīgā Latīņamerikas dalībnieku izlase paplašina ģenētisko pētījumu rezultātu klāstu, palīdzot mums labāk izprast visu cilvēku ģenētiku.”
Šis ir otrais atklājums par arhaisko cilvēku DNS, kas atšķiras no Homo sapiens un ietekmē mūsu sejas formu. Tā pati komanda 2021. gada darbā atklāja, ka gēns, kas ietekmē mūsu lūpu formu, ir mantots no senajiem denisoviešiem.
Pētījumā piedalījās pētnieki no Apvienotās Karalistes, Ķīnas, Francijas, Argentīnas, Čīles, Peru, Kolumbijas, Meksikas, Meksikas, Vācijas un Brazīlijas.
