Zinātnieki injicē pelēm cilvēka “runas gēnu”. Rezultāts ir negaidīts 0
Cenšoties izzināt sarežģītās runas noslēpumus, zinātnieki veikuši drosmīgu eksperimentu, injicējot pelēm tā saukto “runas gēnu” – unikālu cilvēka ģenētisko variantu. Kā ziņo IFLScience, šis pētījums atklājis negaidītus un aizraujošus rezultātus, kas sniedz jaunas atziņas par vokālās komunikācijas evolūciju.
Pētījuma komanda paziņojusi, ka ģenētiskā modifikācija atstājusi dziļu ietekmi uz peļu vokalizāciju. “Visi peļu mazuļi, uzrunājot mātes, izdod ultraskaņas čīkstienus, kurus valodas pētnieki klasificē kā četrus ‘burtus’ – S, D, U un M. Mēs atklājām, ka, transliterējot čīkstienus pelēm ar cilvēkam raksturīgo gēna variantu, tie ievērojami atšķīrās no savvaļas tipa peļu skaņām. Daži no šiem ‘burtiem’ pat mainījās,” skaidro pētījuma autors Roberts B. Darnels, Molekulārās neiroonkoloģijas laboratorijas direktors Rokfellera universitātē.
Zinātnieki atzīmē, ka interesantas izmaiņas novērotas arī pieaugušām ģenētiski modificētām pelēm. Cenšoties piesaistīt potenciālos partnerus, tēviņi radīja sarežģītākas augstfrekvences skaņas, kas pārspēja kontroles grupas grauzējus.
Šīs pārmaiņas, kā skaidro pētnieki, saistītas ar NOVA1 gēna nobīdi, kas kodē proteīnu ar nosaukumu neiroonkoloģiskais ventrālais antigēns 1 (NOVA1). Lai gan citi gēni un vides faktori, visticamāk, arī ietekmē sarežģītas vokālās komunikācijas attīstību, tieši NOVA1 gēna izmaiņas pētījumā uzrādīja visizteiktākās sekas.
“Mūsu dati liecina, ka mūsdienu cilvēku senču populācija Āfrikā attīstīja šo I197V variantu, kas, iespējams, sniedza priekšrocības vokālajā komunikācijā un kļuva dominējošs. Vēlāk šī populācija pameta Āfriku, izplatoties pa visu pasauli,” skaidro Darnels.
