Kopš 1977. gada zvejniekiem ļauts arvien mazāk zvejot, arī nākamgad šī tendence saglabājas, izņēmums ir reņģes līcī un brētliņas.
Kopš 1977. gada zvejniekiem ļauts arvien mazāk zvejot, arī nākamgad šī tendence saglabājas, izņēmums ir reņģes līcī un brētliņas.
Foto: Timurs Subhankulovs

“Tas jau tā ir ļoti sāpīgi.” Uz kādu lomu var cerēt Latvijas zvejnieki zivju resursu izsīkuma ēnā 12

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Nākamgad reņģu nozvejas iespējas Rīgas līcī pieaugs par 21% jeb 4441 t, ar ko varam būt ļoti apmierināti, “Latvijas Avīze” uzzināja Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamentā.

Savukārt attiecībā uz citiem krājumiem Eiropas Komisija (EK) izrādījusi pārmērīgu piesardzību.

Mazāk, nekā zinātnieki atļauj

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
12 stundas
Lasīt citas ziņas
Baltijas jūras centrālās daļas reņģei zinātnieki ieteica būtisku 36% samazinājumu. Tas jau tā ir ļoti sāpīgi, taču EK piedāvā vēl radikālāku samazinājumu, kas izskatās tiešām pārspīlēti, uzskata ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Foto: Karīna Miezāja

Brētliņu zvejas iespējas EK ir atstājusi 2021. gada līmenī, kaut arī zinātnieki pieļauj tās palielināt par 18%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šim krājumam Latvija noteikti vēlētos sekot zinātnes maksimāli pieļaujamiem apjomiem, informē ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Arī zeltplekstei, kuru gan Latvija nezvejo, EK atstājusi 2021. gada kvotu līmeni, kaut gan zinātnieki iesaka palielināt nākamā gada zvejas iespējas.

Savukārt Baltijas jūras centrālās daļas reņģei, kuru nelielā daudzumā zvejo Latvijas zvejnieki, pamatā gan kā piezveju brētliņu zvejā, zinātnieki ieteica būtisku 36% samazinājumu.

Tas jau tā ir ļoti sāpīgi, taču EK piedāvā vēl radikālāku samazinājumu, kas izskatās tiešām pārspīlēti, tā N. Riekstiņš.

Savukārt Baltijas jūras austrumdaļas menca atrodas kritiskā stāvoklī jau vairāku gadu garumā, tāpēc nav pamata, ka varētu sagaidīt palielinājumu tās piezvejai citu sugu zvejā, un piezvejas iespējas saglabāsies šī gada līmenī.

Nākamā gada lēmuma pieņemšanu apgrūtina arī tas, ka zinātnieki vēl arvien nav devuši savus ieteikumus zvejas iespējām par trim zivju krājumiem – Baltijas jūras rietumdaļas mencu (Latvijai gan ir ļoti nelielas šī krājuma zvejas iespējas, kas neatstāj būtisku ietekmi uz zvejas nozari), Baltijas jūras lasi (te Latvijai ir pietiekami nozīmīgas zvejas iespējas no kopējā apjoma) un Somu līča lasi (Latvija nezvejo šo krājumu).

Zinātnieku padoms tiek solīts septembra vidū, kad attiecīgi tiks papildinātas regulā paredzētās 2022. gada kvotas.

Ietekmē industrializācija

Nākamgad reņģu nozvejas iespējas Rīgas līcī pieaugs par 21% jeb 4441 t, ar ko varam būt ļoti apmierināti.
Foto: Karīna Miezāja

Kāda tad ir nozvejas kvotu veidošanās vēsture? Pēc Otrā pasaules kara straujā industrializācijas attīstība ir būtiski ietekmējusi Baltijas jūras zivju populācijas, biotopus un zvejas iespējas.

Piesārņojums un eitrofikācija jeb aizaugšana ir izraisījusi sugu biotopu iznīcināšanu piekrastes zonās visā Baltijas jūrā, kā arī daudzu zivju populāciju reproduktīvo spēju samazināšanos, “Latvijas Avīze” uzzināja ZM Zivsaimniecības pārvaldē.

Hidroelektrostaciju un rezervuāru būvniecība galvenajās Baltijas ūdenstecēs no 1940. līdz 1960. gadam pasliktināja migrējošo zivju sugu, piemēram, lašu, taimiņu, migrējošo sīgu un zušu, dabisko vairošanos.

Tā rezultātā šo sugu dabiskā populācija un līdz ar to arī zveja ir ievērojami samazinājusies.

No 1950. līdz 1970. gadam tika izstrādātas jaunas zvejas metodes un paņēmieni – jauni neilona tīklu materiāli, atklātas jūras zveja un traļi, un Baltijas zivju nozveja strauji palielinājās.

Baltijas mencu nozveja sasniedza maksimumu astoņdesmito gadu vidū pēc krājuma sabrukuma, kas deviņdesmitajos gados izraisīja ekonomiskas problēmas mazām zvejnieku kopienām un zivju pārstrādes rūpniecībai Baltijas dienvidu valstīs.

Starptautiskā Baltijas jūras zvejas komisija tika izveidota saskaņā ar Konvenciju par zveju un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā, ko 1973. gada rudenī parakstīja Baltijas jūras valstu valdības, to skaitā Dānija, Somija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Polija, Zviedrija, Padomju Savienība.

Konvencija tika izdota, lai aizsargātu Baltijas jūras dzīvos resursus un panāktu to racionālu izmantošanu, cieši sadarbojoties konvencijas līgumslēdzējām pusēm.

Šī komisija pastāvēja līdz 2009. gadam, bet šobrīd visas Baltijas jūras piekrastes valstis, izņemot Krieviju, ir Eiropas Savienības dalībvalstis, un to zvejas darbības regulē ES Kopējā zivsaimniecības politika.

Savukārt 2009. gadā ES un Krievija vienojās par sadarbību zivsaimniecībā un Baltijas jūras saglabāšanā.

Kad 70. gadu vidū Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija pirmo reizi noteica kopējo pieļaujamo atsevišķu sugu nozveju, piekrastes valstīm bija piekļuve visiem Baltijas jūras zvejas apgabaliem.

Vēlāk pēc ANO III Jūras tiesību konferences noslēguma un visu Baltijas jūru aptverošo valstu zvejniecības zonu izveidošanas kvotu piešķīrumi bija jāveic saskaņā ar jauniem juridiskiem nosacījumiem.

Vairāki apsvērumi noteica konkrēto sadalījumu, ņemot vērā vēsturisko nozveju, zivju krājumu teritoriālo sadalījumu, no zvejas atkarīgiem apgabaliem, bet sākumā nebija skaidru noteikumu vai parametru, uz kuriem varētu atsaukties.

Vēlāk kvotu piešķīrumi līgumslēdzēju pusēm tika balstīti uz fiksētu procentuālo daudzumu atsevišķām sugām – mencas, siļķes, brētliņas un laši pa valstīm, informē ZM.

Mencai – kritisks stāvoklis

Mūsdienās Eiropas politika paredz, ka nozvejas kvotas jānosaka, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus, bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

Visas zvejas iespējas kopš 1977. gada ir samazinājušās. Īpaši smaga situācija ir ar Baltijas jūras mencu krājumiem, kuru stāvoklis šobrīd ir kritisks.

Austrumbaltijas mencu specializētā zveja jau šobrīd ir slēgta, savukārt Rietumbaltijas mencu krājums atrodas ļoti nestabilā stāvoklī.

Speciālisti atzīmē, ka pie mencu krājumu sliktā stāvokļa galvenokārt vainojama ūdens kvalitātes pasliktināšanās, zemais ūdens sāļums un zemais skābekļa saturs ūdenī, kā arī dažādas slimības.

Pat pilnīgi pārtraucot zveju, paredzams, ka tuvākajos gados mencu nārsta bars neatjaunosies.

Pēc Starptautiskās jūras pētniecības padomes novērtējuma, pēdējos gados mencu bioloģija Baltijas jūrā ir būtiski mainījusies. Joprojām mencu nār­sta vietās bieži novērojami bezskābekļa rajoni, kas liedz mencai nārstot tradicionālajās nārsta vietās, turklāt mencas augšana ir būtiski samazinājusies.

Gan zvejnieku lomos, gan zinātniskajās uzskaitēs gandrīz pazudušas lielās mencas. Tāpat būtiski samazinājies gan zivju garums, gan vecums, kādā tās pirmoreiz nārsto.

Pagājušajā gadsimtā menca sāka nārstot, pārsniedzot 35 cm garumu, bet pēdējos gados zinātnieki redz nārstojošas mencas, kas vēl nav sasniegušas 20 cm.

Tas būtiski ietekmē ikru daudzumu, to kvalitāti un spēju pielāgoties iesāļajam Baltijas jūras ūdenim. Mencu nobarotība pēdējos gados bijusi ļoti zema. Mencu aknās pēdējos gados konstatēti aizvien vairāk parazītu, kas neļauj mencai uzkrāt enerģijas rezerves.

To izplatību veicina pelēko roņu skaita pieaugums, kas ir starpsaimnieki šiem parazītiem. Visi šie apstākļi nosaka to, ka būtiski pieaugusi mencu dabiskā mirstība.

Taču, samazinoties kvotām un nozvejai, aizvien mazāku ietekmi uz mencu krājumu atstāj zvejnieki.

UZZIŅA

Latvijai piešķirtās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2021. gadā

Reņģei Baltijas jūras atklātajā daļā – 2705 t;

Reņģei Rīgas līcī – 21 230 t;

Brētliņai – 30 845 t;

Mencai Baltijas jūras rietumu daļā – 144 t;

Mencai Baltijas jūras austrumu daļā – 51 t – tikai piezvejas segšanai citu sugu zvejā;

Lasim – 12 455 gab.

Avots: Zemkopības ministrija

EKSPERTA VIEDOKLIS

Piesardzīgs piedāvājums

Didzis Ustups, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs.
Publicitātes foto

Didzis Ustups, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs: “Zivju krājumi jau ir izvērtēti, bet galalēmums par nozvejas kvotām nākamajam gadam vēl nav pieņemts, tas būs zināms oktobrī. Zinātnieki savas domas jau paziņoja 31. maijā, bet pagājušajā nedēļā ar savu priekšlikumu nāca EK. Tagad šo priekšlikumu apspriež visas ES dalībval­stis.

Šogad EK ir pat piesardzīgāka par zinātniekiem, bet tas nav pretrunā ar zinātnisko padomi. Kopumā piedāvājums nav tik slikts Latvijas zvejniekiem. Labā ziņa – Rīgas līča reņģu krājums ir vislabākajā situācijā, un paredzams, ka tās zvejnieki varēs zvejot vairāk.

Atklātā jūrā mencu kvota būs nulle, tā būs atļauta tikai piezvejā. Brētliņas mūsu zvejnieki nākamgad varētu zvejot vairāk, bet EK priekšlikums ir saglabāt šā gada līmeni ar pamatojumu – tās vairāk atstāt mencām kā barību.

Skaidrs, ka menca nebūs veiksmes stāsts. Nav tā, ka mencas izmirs, bet paliek atklāts jautājums, vai mencas būs tādā daudzumā, lai tās zvejotu rūpnieciskos apjomos.”

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV Aptauja

Vai vajag ierobežot zvejniecību Baltijas jūrā, nosakot zinātniski pamatotas kvotas?

  • Jā, tas ir pareizi, ka Eiropas Komisija ierobežo zvejniecību, lai neizzustu zivis jūrā
  • Jāseko ir zinātnieku ieteikumam, nevis Eiropas institūciju ierēdņu noteiktajam
  • Zvejas kvotas jānosaka pašām zvejnieku organizācijām, jo tās pašas ieinteresētas, lai būtu ko zvejot nākotnē
  • Nav jānosaka kvotas: zvejas kuģi zvejos, kamēr būs ekonomiski izdevīgi. Kad kuģi brauks krastā, zivju krājumi atjaunosies

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 27
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 67
3 dienas
Lasīt citas ziņas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Tikai ekstrēmi optimisti var iedomāties, ka pāreja uz bezizmešu transportu notiks ātri un viegli
1 stunda
IF
Imants Frederiks Ozols
Ziņas
Imants Frederiks Ozols: Politiķiem pārāk viegli manipulēt ar slikti atalgoto sabiedrības vairākumu
43 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Veloinfrastruktūra pilsētā ir apzināts spiediens.” Silenieks par velojoslu risinājumiem un izmešu samazinājumu
25 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Es apzinos, ka ir dīvaini runāt par pieaugšanu 43 gadu vecumā.” Saruna ar Vladislavu Navstavševu
8 minūtes
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
Gribi veselīgu māju – būvē no kaņepēm! Kāpēc par kaņepju spaļu vieglbetonu zinām tik maz?
06:56
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Es apzinos, ka ir dīvaini runāt par pieaugšanu 43 gadu vecumā.” Saruna ar Vladislavu Navstavševu
06:52
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Baltais pulverītis, Levita zvans un kovida pacientu dārgās stacijas. Nedēļas notikumu apskats
06:50
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 27
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 10
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Konkurences padome izmeklē arī iespējamu ceļu būvnieku karteli. Piecās kompānijās veiktas kratīšanas 4
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 10
14 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kādu vietu Eiropas klubu kausa izcīņā šahā ieguvusi Reizniece-Ozola ar komandu
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šveicieši referendumā atbalstījuši viendzimuma laulību legalizāciju 54
15 stundas
LR
Linda Rumka
Ziņas
“Iebarikādējāmies bunkurā un pārziemojām.” Pie skatītājiem nonākusi vēsturiskā daudzsēriju filma par Emīliju Benjamiņu
15 stundas
DE
Dace Ezera
Laukos
“Ieejas maksas nav. Visi vienmēr mīļi gaidīti!” Ko redzēt un sajust Cīravas plašajā Mežaparkā?
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī daudzviet veidosies migla. Laika prognoze pirmdienai 2
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mašīna bija apgāzusies grūti pārredzamā vietā. Avārijā Sakas pagastā bojā gājusi sieviete 4
11 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Kā izrauties un pārvarēt vēsturiski izveidojušos infrastruktūras atpalicību?
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 66
20 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 15
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
21 stundas
GN
Gints Narogs
Stāsti
“Citiem smejot saku, ka man nav 91, bet 16.” Vecākais Vienības brauciena dalībnieks Edgars izvirzījis ambiciozu mēŗki 8
22 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kur un no kā jūs gūstat prieku un optimismu? 7
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 10
1 diena
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 54
1 diena
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei? 19
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Gaidāms labvēlīgs laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai! Horoskopi no 27. septembra līdz 3.oktobrim 1
22 stundas