Young mother and her toddler girl have fun at autumn
Young mother and her toddler girl have fun at autumn
© MNStudio – Fotolia.com

Saules vitamīns
. Kā pie tā tikt tumšajā gadalaikā? 0

Kad saules gaismas ir pavisam maz, sarūk arī D vitamīna sintēze ādā. Šī viela nodrošina normālu kaulu attīstību, bet ne tikai to!

Reklāma
Reklāma

Atklājumi


Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Pirmie D vitamīna atklājumi saistīti ar tā spēju novērst un ārstēt rahītu – kaulu mineralizācijas traucējumus bērniem. Vēlāk konstatēja, ka šis vitamīns regulē fosfora un kalcija apmaiņu un nodrošina zobu un kaulu veselību gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tagad jau zināms, ka D vitamīns nepieciešams arī sirds slimību, aptaukošanās, multiplās sklerozes, reimatoīdā artrīta, osteoporozes, cukura diabēta, elpošanas sistēmas, hronisku aknu un nieru slimību, parodontozes un pat dažu veidu ļaundabīgo audzēju (kolorektālā, prostatas, krūts vēža) gadījumā.

D vitamīns sintezējas ādā, un to ierosina saules gaismas ultravioletais starojums. Ziemas mēnešos, kad saule nav tik augstu, lai veicinātu D vitamīna sintēzi, šīs vielas līmenis organismā krītas. Tādēļ šis saules gaismas vitamīns vairs nevar pilnībā nodrošināt savu aizsargājošo iedarbību. Ārste, uzturzinātnes maģistre Jolanta Ozola-Neidere uzsver, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos D vitamīna trūkumu iedzīvotāji izjūt gandrīz visa gada garumā, jo tā rezerves organismā glabājas vien 60 dienas, un tad pakāpeniski mazinās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izteiktāks D vitamīna trūkums mēdz būt veciem cilvēkiem, kuri uzturas tikai telpās un nelieto piena produktus. Cilvēkam 80 gadu vecumā (salīdzinājumā ar astoņus gadus vecu bērnu) D vitamīna veidošanās ādā ultravioleto staru ietekmē ir samazinājusies jau uz pusi.

Gan iekšķīgi uzņemto, gan saules gaismas iedarbībā izveidojušos D vitamīna daudzumu organismā iespējams noskaidrot, veicot asins analīzes un nosakot speciālu biomarķieri.

Pētījumi


Pirms vairākiem gadiem Oslo universitātes zinātnieki izmantoja Zviedrijas, Norvēģijas, ASV, Singapūras un Japānas gripas epidēmiju datus un salīdzināja šo epidēmiju infekcijas un mirstības rādītājus ar saules gaismas ultravioletā starojuma stiprumu viena mēneša laikā.

Norvēģijas pētījumā, ko publicēja izdevums “International Journal of Infections Diseases”, noskaidrots, ka gripas epidēmijas infekcijas un mirstības gadījumu skaits D vitamīna trūkuma dēļ ziemā palielinās pat par 20 – 600 reizēm. Viens no pētījuma autoriem profesors Johans Moans to skaidroja ar faktu, ka D vitamīnam ir antibiotiska iedarbība, kas stiprina imūno sistēmu.

Cits zinātniskais ziņojums, ko publicēja medicīnas žurnāls “Archives of Ophthalmology”, liecina, ka sievietēm līdz 75 gadu vecumam, kurām ir ļoti augsta D vitamīna koncentrācija asins serumā, par 59 % samazinās vecuma makulas deģenerācijas risks, salīdzinot ar sievietēm, kurām ir zema šī vitamīna koncentrācija.

Vecuma makulas deģenerācija ir hroniska acu slimība, kas mazina spēju atšķirt burtus un sīkas attēla detaļas. Slimībai progresējot, cilvēkam kļūst grūtāk vadīt automašīnu, skatīties televizoru, atpazīt apkārtējo ļaužu sejas un veikt citas darbības, kuru laikā ir nepieciešams saskatīt sīkas detaļas. Atstāta bez ievērības, patoloģija var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu. Vecuma makulas deģenerācija slikti padodas ārstēšanai, tāpēc galvenā loma ir profilaksei, lai nepieļautu vai palēninātu tās progresēšanu, ja slimība jau ir sākusies. Attīstītajās valstīs šī slimība ir apmēram 10 % cilvēku pēc 40 gadu vecumam.

Reklāma
Reklāma

Mīti


Jo tālāk no ekvatora, jo zemāka ir dabīgā D vitamīna sintēze. Latvijas iedzīvotājiem tā veidošanās ādā apstājas laikā no oktobra beigām līdz aprīlim. Tomēr viss ir labs ar mēru, tostarp arī sauļošanās, tai skaitā – solārijā. Ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros izraisa apdegumus un palielina ādas vēža risku. J. Ozola-Neidere norāda, ka atkarībā no ādas īpatnībām D vitamīna sintēzei nepieciešamas vien 10 – 30 minūtes, pakļaujot ultravioletajiem stariem tikai 30 – 40 % ķermeņa ādas.

Ārste ir pārliecināta, ka par D vitamīnu izveidojies daudz nepareizu priekšstatu, un viens no tiem ir par D vitamīna uzņemšanu ar uzturu. Lai organismā nonāktu dienas norma, būtu jāapēd krietna porcija svaiga laša un vēl piedevām – divi desmiti olu dzeltenumu, taču maz ticams, ka šāds uzturs ikdienā kādam ir pa spēkam! Galu galā organismam nepieciešamas arī citas uzturvielas. Tādēļ aprēķināts, ka ar ēdienu varam uzņemt tikai aptuveni desmito daļu no nepieciešamā D vitamīna daudzuma. J. Ozola-Neidere atgādina, ka nozīmīgākie D vitamīna avoti pārtikā ir treknās jūras zivis, zivju ikri, austeres, garneles.

UZZIŅA


Vēlamā D vitamīna diennakts deva pieaugušam cilvēkam ir 5 µg. Naktsmaiņas strādniekiem, grūtniecēm un zīdītājām vēlams uzņemt pat 10 µg dienā. Bērniem līdz sešu gadu vecumam jāuzņem tāds pats daudzums un vismaz pusstunda dienā jāuzturas saules gaismā.

SVARĪGI


Lietojot D vitamīna preparātus, ir iespējama toksiska pārdozēšana. Tā izraisa kalcija izgulsnēšanos asinsvados, hipertensiju un nieru kalcinozi, kas veicina nieru mazspēju. Šīs izmaiņas notiek un ir neatgriezeniskas, ja D vitamīna preparātus lieto vairāk nekā 1 mg (40 000 IU – starptautisko vienību) dienā. Gadījumi, kad pacientiem jāizmanto aktīvā D vitamīna preparāti, ir nefrologa uzraudzībā.