Katru gadu Latvijā vairāki cilvēki inficējas ar ērču encefalītu no nekarsēta kazas piena 0
Svaigu kazas pienu nevajadzētu dzert, jo šādā veidā ar ērču encefalītu šogad jau inficējušies divi rīdzinieki un pa vienam cilvēkam Grobiņas un Jaunjelgavas novadā, brīdina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko. Kopumā šajā sezonā ar ērču encefalītu saslimuši vairāk nekā 20 cilvēku, taču šis skaitlis, visticamāk, kļūs lielāks: visvairāk inficēto parasti ir vasaras beigās un rudenī.
Drošs tikai vārīts vai pasterizēts
Daudzi uzskata, ka visveselīgākais ir tieši svaigais kazas piens, kas satur olbaltumvielas ar organismam nepieciešamajām aminoskābēm, vitamīnus, it īpaši A vitamīnu, un minerālvielas, kas sekmē kaulu stiprināšanu un labvēlīgi iedarbojas uz redzi un ādu. Ārstnieciskos nolūkos kazas pienu iesaka cilvēkiem, kas sirgst ar bronhiālo astmu, tuberkulozi, kuņģa čūlu, aknu, žultspūšļa un citām slimībām. Atšķirībā no govs piena kazas piens neizraisa alerģiskas reakcijas, turklāt stiprina imūno sistēmu un pazemina “sliktā” holesterīna līmeni. Jautājums vienīgi – kā samērot ieguvumus ar iespējamo risku? Diētas ārsts Andis Brēmanis skaidro, ka termiski apstrādāts piens nezaudē savu olbaltumvielu vērtību, nemainās arī tauku un laktozes daudzums. “Tomēr svaigā pienā ir vairāk vitamīnu un bioloģiski aktīvo vielu,” saka ārsts, atzīstot, ka pats nedzertu kazas pienu ne svaigu, ne apstrādātu, jo tas vienkārši negaršo, turklāt visus nepieciešamos vitamīnus iespējams uzņemt ar augļiem un dārzeņiem, bet kalciju un citas minerālvielas – ar biezpienu un skābpiena produktiem.
SPKC speciāliste Irina Lucenko pastāsta, ka encefalīta vīruss svaigā pienā var saglabāties vairākas dienas. Arī piena ievietošana ledusskapī neko nemaina, jo vīrusi ir izturīgi pret aukstumu. Tie aiziet bojā, tikai pienu vārot vai pasterizējot, tādēļ inficēties iespējams arī ar kazas piena produktiem, kas gatavoti no termiski neapstrādāta piena.
Lai gan teorētiski encefalīta vīrusi var būt arī svaigā govs pienā, līdz šim Latvijā šādā veidā neviens vēl nav inficējies un saslimis.
Pasargā tikai potes
Varbūt tad, ja saimnieki rūpīgi pārbauda kazas, vai tām nav piesūkusies ērce, piena lietošana kļūst drošāka? “Pārbaudīt dzīvnieka spalvu tā, lai atklātu visas ērces, nav iespējams. Turklāt tām ir trīs attīstības stadijas. Kāpura un nimfas stadijā tās ir tik sīkas, ka grūti pamanāmas pat uz gludās cilvēka ādas,” skaidro SPKC speciāliste. Ar ērču encefalītu inficēta kaza ar pienu var izdalīt vīrusus līdz pat 20 dienām. Turklāt kazām šī slimība norit bez simptomiem, tā ka pamanīt, ka dzīvnieks saslimis un tā piens bīstams cilvēkiem, nav iespējams. Nav pamata arī cerībām, ka, inficējoties ar pienu, nevis pēc ērces piesūkšanās, slimība varētu noritēt vieglākā formā. Irina Lucenko uzsver, ka dažkārt tā var noritēt pat ļoti smagi. Tādēļ jābūt uzmanīgiem un, ja trīs nedēļu laikā pēc termiski neapstrādāta kazas piena dzeršanas uzturā parādās gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, galvassāpes, sāpes ķermenī un, iespējams, arī citas pazīmes, piemēram, stipras galvassāpes, spranda stīvums, vemšana, reiboņi –, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Pilnīgi pasargāti, dzerot svaigu kazas pienu, var justies tikai tie cilvēki, kas ir vakcinējušies pret ērču encefalītu.
Labā ziņa ir tā, ka saslimt ar Laimas slimību, kuru arī pārnēsā ērces, tādā veidā nav iespējams.
UZZIŅA
Pateicoties siltajai ziemai, ērču blīvums šogad ir aptuveni divas reizes augstāks nekā pērn.
No visām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā šogad pārbaudītajām ērcēm 1,4% ir konstatēts ērču encefalīts.
Pērn Latvijā ar ērču encefalītu saslima 173, bet 2013. gadā – 265 cilvēki.
