Dabā

Iespējams, arī Latvijā parādījušies šakāļi23

Foto – 123rf.com

Kādam Jelgavas novada medniekam medības Otrajos Ziemassvētkos beigušās ar lielu pārsteigumu – aplūkojot tuvāk medījumu, par vilcēnu noturētais dzīvnieks nav bijis līdzīgs saviem sugasbāļiem. Šaubas apstiprināja taksidermists – nomedīts nav ne vilks, ne lapsa, bet gan šakālis.

Galerijas nosaukums

Iespējams, ka piepildījušās zoologu izteiktās prognozes pēc tam, kad līdz mūsu valstij nonāca ziņa par pagājušā gada februārī nomedīto zeltaino šakāli Igaunijā – ļoti iespējams, ka šakāļi parādīsies arī Latvijā.

Visas ārējās pazīmes liecina, ka nomedītais dzīvnieks ir šakālis, taču jebkurš sevi cienošs speciālists to apstiprinās tikai pēc DNS analīzes vai, kā minimums, pēc galvaskausa izpētes – tā Jelgavas novada mednieka guvumu komentē zoologs Jānis Ozoliņš. Viņam bija iespēja apskatīt dzīvnieku jau nodīrātu, kā arī salīdzināt tā ādu ar vilka un lapsas kažoku. Pēc ārējiem izmēriem un ķermeņa uzbūves kustonis atbildis zeltainā šakāļa attēliem un aprakstiem literatūrā. Galējo slēdzienu pēc izskata izdarīt nevar, uzsver speciālists, tāpēc paņemti paraugi DNS analīzēm, ko, visticamāk, veiks Tartu universitātē, jo tās rīcībā ir Igaunijā nomedītā šakāļa ģenētiskais materiāls, ar kuru tiks salīdzinātas Latvijā nomedītā dzīvnieka analīzes.

Nomedītā dzīvnieka kuņģī atrastas stirnas paliekas, un tas liecina, ka iegūts ir savvaļas dzīvnieks, kas pats sevi spēj uzturēt, nevis kāds bēglis no zooloģiskā dārza vai citas nebrīves. Tāpat kā Igaunijā, arī Jelgavas apkārtnē nomedītā šakāļu mātīte nav vientuļniece, jo mednieks apgalvo, ka blakus nolūkotajam medījumam redzējis vēl otru tādu eksemplāru.

“Nekas nav neiespējams,” uz jautājumu, kā ziemeļzemju ekosistēmai svešā suga nonākusi Latvijā un Igaunijā, atbild J. Ozoliņš. Zeltainie šakāļi pirms dažiem gadiem konstatēti Polijā, Rietumukrainā, un, kā vēsta krievu zinātnieku grāmatas, jau kopš 20. gadsimta tie apdzīvo Kaukāzu un Priekškaukāzu. Mūsdienās dzīvnieku kustībai uz ziemeļiem palīdz ceļmalas ar nobrauktajiem dzīvniekiem, kā arī atkritumu izgāztuves, jo zināms, ka šakāļi pārtiek no maitas un sīkiem medījumiem. Par veicinošu faktoru zoologs nosauc arī globālās sasilšanas procesu. Turklāt šakāļiem ieņemt jaunas teritorijas palīdz arī vilku izmedīšana. Lai gan vilki ar šakāļiem var pastāvēt vienā teritorijā, viņi tomēr ir konkurenti, uzsver J. Ozoliņš.

Latvijas faunai neparastais eksemplārs nonācis taksidermista Jāņa Granāta rokās – trofejas īpašnieks lūdzis viņam izgatavot dzīvnieka izbāzni. Taksidermists nešaubās par to, ka nomedīts ir šakālis, un gatavojas pasūtīt attiecīgu formu.

LA.lv