Foto: TASS/Scanpix/LETA

Pētījums: Kultūras patēriņa vide radikāli mainās 1

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Lasīt citas ziņas

Covid-19 ietekmē būtiski samazinājies klātienes kultūras patēriņš un izteikti pieaudzis digitālās kultūras patēriņš – īpaši mūzikas un kino, un arī Latvijas filmu laukā –, tomēr nav krasi mazinājusies Latvijas iedzīvotāju vēlme pašiem būt līdzdalīgiem kultūras norisēs.

Tādi ir galvenie secinājumi jaunākajā  “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā”, ko īstenojusi  Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” un SIA “SKDS”, veicot 1044 Latvijas iedzīvotāju, kā arī kultūras organizāciju (bibliotēku, arhīvu, teātru, muzeju, kultūras centru u. c.) un pasākumu rīkotāju kvantitatīvo aptauju un sešas intervijas ar Latvijas cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām.

CITI ŠOBRĪD LASA
Pētījuma autori uzsver – tā kā izmaiņu būtiskākais iemesls ir pandēmija, šos rādītājus nav iespējams analizēt salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo izmaiņas radītas ārēju iemeslu dēļ.

Patēriņa vide radikāli mainās

Lai gan kopumā 80% iedzīvotāju pēdējā gada laikā apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes, būtiski palielinājies to īpatsvars, kuri nav bijuši nevienā kultūras norisē (iepriekšējos gados tādu bija 5–8%, bet šogad 20%). Vēl viena raksturīga šā sarežģītā laika iezīme – kultūras patēriņš krities vairāk nekā līdzdalība, jo pēdējā gada laikā 8% iedzīvotāju (iepriekš 10%) bijuši iesaistīti amatiermākslā – korī, tautas deju kolektīvā, amatierteātrī –, 23% (iesaiste samazinājusies par 5%) piedalās dažādās citās kultūras aktivitātēs (fotografē, filmē, nodarbojas ar amatniecību vai rokdarbiem, glezno, spēlē mūzikas instrumentus) u. c.

Pandēmijas ierobežojumu dēļ tomēr izteikti kritusies aktivitāte visās kultūras norisēs, īpaši tajās, kas prasa klātienes apmeklējumu un dalību. Daudzus iepriekšējos gadus populārākā kultūras aktivitāte iedzīvotājiem bija došanās uz pagasta, pilsētas vai novada svētkiem, bet pērnvasar par tādu kļuva kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana (36%), taču arī tās popularitāte mazinājusies – 2019. gadā pilis, muižas, dārzus un parkus apmeklēja 58% respondentu.

Taču, kā norāda viena no pētījuma autorēm, LKA vadošā pētniece Dr.art. Baiba Tjarve, samazinājušās arī tādas kultūras aktivitātes, kurām nav tiešas saiknes ar Covid-19 – iedzīvotāji retāk lasījuši grāmatas un skatījušies kultūras pārraides televīzijā. Jāpiemin, ka iepriekšējais, 2018. gada, pētījums ļāva secināt, ka pēdējo desmit gadu laikā par 17% sarucis grāmatu lasītāju skaits.

Kā uzsvēra LKA prorektore Anda Laķe, svarīgi ir tas, kā formulēts jautājums, proti, šajā gadījumā, tāpat kā pirms desmit gadiem: vai pēdējā gada laikā esat pabeidzis lasīt grāmatu? Tātad netika jautāts par lasīšanu vispār.

“Visos gadījumos, kad redzam patēriņa samazināšanos, iemesls acīmredzot ir komplekss, bet tāds viens kopējais – ka mainās vide un veids, kā konkrētais saturs tiek patērēts – piemēram, ir palielinājies cilvēku skaits, kas lasījuši e-grāmatas, tāpat tas var būt ar televīzijas raidījumiem. Patēriņa vide radikāli mainās, pārvietojoties uz digitālo vidi, bet tas nenozīmē, ka konkrētais saturs mazāk interesē.”

Aktīvāki – jaunieši

Covid-19 ietekmē būtiski samazinājusies arī kultūras pasākumu apmeklēšanas mobilitāte, īpaši tas skar reģionālos kultūras infrastruktūras objektus. Piemēram, Dzintaru koncertzāli Jūrmalā 2018. gadā apmeklēja 22% Latvijas iedzīvotāju, bet 2020. gadā tikai 12%, Latgales vēstniecību “Gors” Rēzeknē – attiecīgi 13% un 7%. Būtiski samazinājies arī to īpatsvars, kuri uz pasākumiem devušies uz Rīgu (iepriekš 56%, 2020. gadā tikai 35%).

Jautājot iedzīvotājiem par aktivitātēm, ar ko viņi Covid-19 ietekmē nodarbojas mazāk, var secināt, ka visbūtiskāk ir samazinājusies dalība tieši kultūras pasākumos – 49% norāda, ka apmeklē tos retāk. Turklāt, kā uzsver B. Tjarve, zīmīgi, ka kultūras pieejamība un patēriņš īpaši samazinājies tiem, kam tas jau iepriekš bijis zems, toties aktīvāki bijuši jaunieši, no kuriem 92% piedalījušies vismaz vienā pasākumā/aktivitātē, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 600 eiro uz vienu ģimenes locekli), kā arī tie, kas apmeklē pasākumus kopā ar bērniem.

Mazāk pandēmijas laikā uz pasākumiem devušies seniori (tikai 36%), cittautieši (26%), iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (27%), kā arī Zemgalē un Latgalē dzīvojošie (attiecīgi 28% un 26%).

Kopumā šie dati liecina, ka Covid-19 laikā kultūras patēriņā aktīvie iedzīvotāji pēc iespējas centušies to saglabāt, bet tie, kas arī iepriekš bijuši mazāk aktīvi, to samazinājuši vēl vairāk vai pārtraukuši vispār.

Būtisks secinājums arī – ka jaunieši ir aktīvāki nekā pārējie iedzīvotāji kultūras patēriņā un arī personīgajā līdzdalībā – no visiem Latvijas iedzīvotājiem 8% piedalās amatiermākslā, bet jauniešu vidū tādu ir 11%. Novērojams arī, ka jaunieši aktīvāki ir tautas deju kolektīvos, bet mazāk aktīvi dalībā korī. Turklāt – gandrīz puse jauniešu ir gatavi maksāt par digitālo kultūras patēriņu.

Visbūtiskākais kritums toties novērojams ziedojumu jomā – 2018. gadā 25% Latvijas iedzīvotāju bija ziedojuši naudu labdarībai, bet 2020. gadā to darījuši tikai 12%.

Toties izteikti pieaudzis digitālais kultūras patēriņš un it sevišķi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē – 2018. gadā to bija darījuši tikai 16% iedzīvotāju, bet pēdējā gada laikā jau 48%.

Tāpat būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas internetā skatās vai klausās kultūras norišu translācijas, ārvalstu filmas tiešsaistē, klausās mūziku, lejupielādē ārvalstu vai Latvijas filmas.

Diezgan pesimistisku kultūras nozares nākotnes ainu gan iezīmē secinājums, ka Covid-19 ierobežojumu samazināšanai nebūtu lielas ietekmes uz kopējo kultūras patēriņu, jo tikai 26% iedzīvotāju norāda, ka tas pamudinātu viņus apmeklēt kultūras pasākumus. Tikmēr 40% apgalvo, ka uz to rosinātu tikai ierobežojumu pilnīga atcelšana.

Turklāt jau oktobrī, kad vēl nebija zināms par nākamajiem ierobežojumiem, tikai trešdaļa iedzīvotāju plānoja apmeklēt kultūras pasākumus tuvāko sešu mēnešu laikā. Pētījuma autori secina, ka arī tādēļ pandēmijas tiešā un netiešā ietekme kultūras patēriņā ir un būs ilgstoša.

SAISTĪTIE RAKSTI

Visgrūtāk aktivizējamās iedzīvotāju mērķgrupas varētu būt 45 līdz 64 un it īpaši 65 līdz 74 gadus vecie, cittautieši, tie, kuri dzīvo vieni, tie, kuriem nav bērnu, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, Zemgalē un Latgalē dzīvojošie, tie, kuri arī iepriekš bijuši mazāk aktīvi kultūras patēriņā.

Pēc atbildēm var spriest, ka arī kultūras institūciju pārstāvji 2021. gadu vērtē kā nozarei smagu laikposmu. Kopumā 64% organizāciju veikušas pārmaiņas darbā ar auditoriju pēdējā pusgada laikā – darbības stratēģijas, pasākumu formāta, biļešu cenu maiņu, 14% īstenojuši plašākas mārketinga aktivitātes, bet 13% aktivizējuši darbību sociālajos tīklos. Kopumā 76% novērtē, ka kopš Covid-19 sākuma to auditorija ir mainījusies, un absolūtais vairākums (89%) uzskata, ka tā ir samazinājusies.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Lasīt citas ziņas
“Sodot” NA par šantāžu, Kariņš pieprasa izvirzīt jaunu ekonomikas ministru
Kam pēc Golubevas demisijas tiks uzticēti iekšlietu ministra pienākumi?
Cik ilgi būs slēgta piekļūšana Uzvaras piemineklim?
Krievijas vēstniecībai nosūtīta nota par vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu
Kam pēc Golubevas demisijas tiks uzticēti iekšlietu ministra pienākumi?
16:45
“Sodot” NA par šantāžu, Kariņš pieprasa izvirzīt jaunu ekonomikas ministru
16:32
Krievijas vēstniecībai nosūtīta nota par vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu
16:16
“Jau gadu desmitus gaidu, kad materializēsies tā nevienam neredzamā “politiskā atbildība””. Soctīklotāji par Golubevas demisiju
EK Latvijai šogad prognozē straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs
Iekšlietu ministre Marija Golubeva nolēmusi demisionēt
“Skolotāji vēl nav gatavi mācīt latviski,” atklāj ģimnāzijas direktors
Naktī valsts centrālajos un austrumu rajonos nedaudz līs
Politologs: Golubeva racionālu apsvērumu dēļ izvēlējās nebūt par cēloni krīzei valdībā
Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
Vai Latvijā ir pamats uztraukties par etniskajiem grautiņiem?
“Esmu viens no vislielākajiem dundukiem.” Sabiedrībā populāri cilvēki atklāj, kā tikuši apkrāpti internetā
Pēdējo nedēļu laikā vairāki Latvijas mediji piedzīvojuši Krievijas kiberuzbrukumus
No kā būs atkarīgas Uzvaras pieminekļa demontāžas izmaksas?
Kviešu cenai rekordaugsts līmenis
Cik šķeldas katlu mājas ir uzceltas un cik plāno uzcelt Rīgā?
Lielie zaudējumi pie Bilohorivkas Krievijā rada katastrofas apjausmu, vēsta laikraksts
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
risināt miega traucējumus? Atbild psihiatrs Elmārs Tērauds
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam