“Mēs tiekam iznīcināti gaišā dienas laikā!” Vairāki fakti liek domāt, ka privāta kompānija ar mūsu valdības akceptu tirgo Latvijas vīzas 133
Vairāki cilvēki sociālajos medijos vērš uzmanību uz kādu satraucošu lietu – izskatās, ka ārvalstīs tiek pat reklamētas Latvijas vīzas, no tā labumu gūstot privātai kompānijai. Šis jautājums aktualizējies pēc tam, kad Independent.co.uk pētnieki atklājuši, ka Lielbritānijas Iekšlietu ministrija no vīzu ārpakalpojumiem nopelna miljonus nedēļā.
Lielbritānijas Iekšlietu ministrija kopš 2014. gada ik nedēļu gūst miljonu peļņu no vīzu pieteikumiem, pēc tam, kad vīzu apstrāde tika nodota ārpakalpojumu sniedzējam “VFS Global” (VFS), kura galvenā mītne atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos. To atklāj laikraksta “The Independent” un organizācijas “Finance Uncovered” kopīgā izmeklēšana.
Uzņēmums VFS, kas pieder holdingiem Džērsijā, Kaimanu salās un Luksemburgā, kopš līguma noslēgšanas ir saņēmis plašas apsūdzības par “rupju administratīvu nolaidību” un agresīvu papildu pakalpojumu pārdošanu, īpaši skarot sociāli neaizsargātus pieteikumu iesniedzējus.
Kopš līguma noslēgšanas Iekšlietu ministrija no cilvēkiem, kuri vēlas ieceļot, studēt, strādāt vai apvienoties ar ģimeni Lielbritānijā, ir ieguvusi 1,6 miljardus mārciņu. Tas ir deviņkāršs pieaugums, salīdzinot ar pieciem gadiem pirms ārpakalpojuma ieviešanas. Izmeklēšana atklāja, ka vidējā peļņa uz vienu vīzas pieteikumu pieaugusi no 28,73 mārciņām līdz 122,56 mārciņām.
VFS apstrādā vīzu pieteikumus no visām valstīm ārpus Eiropas un Āfrikas, tostarp darba, studiju, apmešanās un tūrisma vīzas. Lielākā daļa pieteikumu iesniedzēju nāk no zemāku ienākumu valstīm, apmēram ceturtā daļa – no Dienvidāzijas.
Ministrija apgalvo, ka tā negūst peļņu no vīzām, bet ieņēmumi tiek izmantoti visas imigrācijas sistēmas finansēšanai, tostarp imigrācijas aizturēšanas centriem, kuru uzturēšanai 2013.–2017. gadā iztērēti 523,5 miljoni mārciņu.
Leiboristu ēnu iekšlietu ministre Diāna Abota nosauca maksas apmērus par “šokējošiem”, uzsverot, ka valsts nedrīkst pelnīt uz cilvēku rēķina.
Bažas par Latviju
Tikmēr satraukušies ir arī notikumu vērotāji no Latvijas, kuri interneta publikācijās pamanījuši vairākas nianses, kas “nerunā” par labu mūsu valsts ārpolitikai.
Juris Vējš norāda: “Ārlietu ministrija un Baiba Braže Uzbekistānā un Kazahstānā reklamē Latvijas vīzas krievijas valodā. Dara visu, lai importētu vairāk hibrīdkara migrantu no krievijas sabiedrotajiem. Vienotība nu jau pavisam atklāti strādā pret Latvijas interesēm.”
Kāds piefiksējis, ka iepriekšminētajā rakstā atmaskotais uzņēmums tirgo arī vīzas uz Latviju: “Ir vēl “jautrāk”! Izrādās, ka Latvijas vīzu apstrāde ir atdota privātam kantorim “VFS Global”, kura galvenais akcionārs esot investīciju fonds “Blacstone” Inc. Un izrādās, ka tās kompānijas centrālie ofisi nemaz nav Eiropas Savienībā, bet gan Cīrihē un Dubaijā. Tas ir likumīgi???”
Trauksmi ceļ arī politoloģe Ilze Ostrovska, norādot: “Mēs tiekam iznīcināti gaišā dienas laikā, visu acu priekšā, un kretīni valsts pārvaldē neliekas ne zinis!”
Satraukusies ir arī Jolanta:
Arī komentētāji ir šokā. Daudzi savos ierakstos atzīmē Ārlietu ministriju, taču ministrija pagaidām nav plašāk publiski skaidrojusi, vai tiešām šāda situācija ir pieņemama un atbilstoša likumam.
Komentē Latvijas Ārlietu ministrija
Ar LA.LV sazinājās Ārlietu ministrijas pārstāvji, kuri norāda, ka informācija par kompānijas VF Worldwide Holdings Ltd. (VFS Global) pakalpojumiem vīzu izsniegšanā nav patiesa, jo ne Ārlietu ministrija, ne Latvijas vēstniecības negūst ienākumus no ārpakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem.
Turpinājumā plašāks ministrijas skaidrojums.
Vīzu kodekss un Imigrācijas likums paredz tiesības konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs izmantot ārpakalpojumu sniedzējus vīzu pieteikumu pieņemšanā, kā arī stingri regulē nosacījumus sadarbībai ar ārpakalpojuma sniedzējiem. Atbilstoši Vīzu kodeksam pakalpojuma maksa nedrīkst pārsniegt 45 eiro, un to sedz pakalpojuma saņēmējs.
Vīzu kodekss paredz, ka tiesības sniegt tehniska rakstura vīzu pakalpojumus ir tikai sertificētiem uzņēmumiem, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem par datu aizsardzību. Ar VFS Global sadarbojas 70 valstis visā pasaulē, tostarp 26 ES dalībvalstis, arī visas Baltijas valstis. Atbilstoši likumam Latvija uzņēmumu VFS izraudzījās publiskā konkursā. Kopumā VFS Global ir vairāk nekā 4000 biroju 165 valstīs.
Deleģējot tehniskās funkcijas ārpakalpojuma sniedzējam, diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības var apstrādāt lielāku skaitu vīzu pieteikumu, nepalielinot vēstniecību darbinieku skaitu, kas radītu nesamērīgi augstas izmaksas pret valsts nodevu ieņēmumiem. Tāpat tas ļauj vēstniecību darbiniekiem veltīt vairāk laika padziļinātai vīzu pieteikumu izvērtēšanai, dokumentu autentiskuma un ieceļošanas mērķu padziļinātai pārbaudei, lai novērstu nelegālās migrācijas un drošības riskus.
Ārpakalpojumu sniedzējs darbojas stingrā vēstniecību uzraudzībā un veic tikai tehniska rakstura uzdevumus, t.i., pieņem vīzu pieteikumu dokumentus un nogādā vēstniecībai, pēc lēmuma pieņemšanas vēstniecībā, nogādā pases atpakaļ personām. Pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs ne pieņemt, ne ietekmēt lēmumu pieņemšanu par vīzu izsniegšanu. Tam nav piekļuves informācijas sistēmām. Tāpat vēstniecību darbinieki regulāri veic ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti visi nosacījumi.
Vīzu kodekss nosaka, ka saziņa ar klientu ir jānodrošina valsts valodā vai klientam saprotamā valodā.
Runājot par informāciju krievu valodā atsevišķu Latvijas vēstniecību mājaslapās ārvalstīs, informējam, ka krievu valodu izmantojam, ja tai ir piešķirts valsts valodas vai oficiāls statuss, vai tā ir plaši izplatīta saziņas valoda vai svešvaloda.
Kazahstānā kazahu valoda ir valsts valoda, savukārt krievu valodai ir oficiālās valodas statuss. Tas sniedz iespēju nodrošināt konsulāro informāciju arī Kirgizstānas un Tadžikistānas iedzīvotājiem, kuri saņem konsulāros pakalpojumus Latvijas vēstniecībā Kazahstānā. Arī Lietuvas un Igaunijas vēstniecību Kazahstanā mājaslapās ir pieejama informācija krievu valodā.
Savukārt Uzbekistānā krievu valodu saziņā plaši izmanto gan oficiālās valsts iestādes, gan liela daļa iedzīvotāju, kā arī Tadžikistānas un Turkmenistānas iedzīvotāji, kuri saņem konsulāros pakalpojumus Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā.
