Muzikālā ziņā interpretu trijotnes – vijolnieces Kristīnes Balanas, čellistes Margaritas Balanas (attēlā) un vijolnieka Roberta Balanas – programma priecēja ar visiem svarīgākajiem aspektiem – repertuāra izvēli, solistu uzstāšanās kvalitāti, orķestra spēles līmeni un diriģenta personības klātbūtni.
Muzikālā ziņā interpretu trijotnes – vijolnieces Kristīnes Balanas, čellistes Margaritas Balanas (attēlā) un vijolnieka Roberta Balanas – programma priecēja ar visiem svarīgākajiem aspektiem – repertuāra izvēli, solistu uzstāšanās kvalitāti, orķestra spēles līmeni un diriģenta personības klātbūtni.
Publicitātes foto

Latviešu mūziķi Cēsīs un Bāzelē. Armands Znotiņš vērtē jaunākos nedēļas mūzikas notikumus 0

Armands Znotiņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Cēsu koncertzāle arī 2021. gadā turpinājusi rezidences mūziķu programmas – 2018. gadā šajā statusā bija vijolnieces Evas Binderes, čellistes Kristīnes Blaumanes un pianista Reiņa Zariņa izveidotais “Trio Palladio”, bet šogad par rezidences māksliniekiem atkal kļuvusi interpretu trijotne – vijolniece Kristīne Balanas, čelliste Margarita Balanas un vijolnieks Roberts Balanas.

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Lasīt citas ziņas

Savu pirmo šāgada koncertu Cēsīs abas māsas un brālis sniedza 6. februārī kopā ar Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Benu Palmeru, un arī šoreiz par tiešsaistes pasākumu jāsaka nebūt ne tik ironiskos vārdos, ka acīmredzot viens no pandēmijas laika ieguvumiem būs skaņas un video režisoru darba profesionalitātes pieaugums.

Turpretī tīri muzikālā ziņā programma priecēja ar visiem svarīgākajiem aspektiem – repertuāra izvēli, solistu uzstāšanās kvalitāti, orķestra spēles līmeni un diriģenta personības klātbūtni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šo koncertu klausīties bija vēl jo interesantāk tādēļ, ka uz Cēsu koncertzāles skatuves ar vienu vienīgu izņēmumu skanēja mūzika, kas parasti palikusi ārpus standartrepertuāra – Kristīne Balanas spēlēja Fēliksa Mendelszona agrā jaunībā radīto re minora vijoļkoncertu, Margarita Balanas – Georga Matiasa Monna čella koncertu sol minorā, visi trīs solisti bija piedalījušies Pablo de Sarasates opusa “Navarra” transkripcijas izveidē, bet no piemir­stām vēlīnā romantisma partitūrām nāca Hansa Rota simfonija stīgu orķestrim.

Protams, arī šādu repertuāru var uzlūkot skeptiski – tā, piemēram, Mendelszona darba vērtība nekādi nav salīdzināma ar kanonisko mi minora vijoļkoncertu, bet stīgu simfonijai gluži vienkārši pietrūkst fināla daļas –, taču ieguvumu bija nesalīdzināmi vairāk.

Viens no būtiskākajiem – interpretācijās pausto mūzikas lirisko tēlu piesātinājums, dziļums un valdzinājums, kas kontrastēja ar skaņdarbu malējās daļās dzirdamo dramatismu vai rotaļīgumu, līdz ar to atskaņojuma bagātīgais emociju spektrs parādīja, ka vijolniece un čelliste šīs partitūras izvēlējušās ne tikai virtuozitātes iespēju, bet arī māksliniecisko atklāsmju dēļ.

Tikpat lielā mērā saistīja arī interpretācijas kolorīts un spriegums Antonio Vivaldi cikla “L’estro armonico” 11. koncertā divām vijolēm, čellam un orķestrim – kā pierādījums tam, ka arī Vivaldi daiļradē ir Latvijā daudz nezināmu meistardarbu; tikpat lielā mērā uzrunāja “Sinfonietta Rīga” ansambļa un Bena Palmera iedzīvinātie Hansa Rota simfonijas gaišie un vitālie tēli, kuri, tāpat kā Georga Matiasa Monna opusa skaņuraksts, bija pretstatā komponistu īsajiem un traģiskajiem dzīvesstāstiem.

Koncerta sākums ietvēra vienu no Arvo Perta zināmākajiem skaņdarbiem – “Fratres”. Daudzos priekšnesumos nodeldēts opuss? Otršķirīgās interpretācijās varbūt, taču Roberta Balanas un viņa domubiedru uzstāšanās radīja pavisam citu iespaidu, solista virtuozitātes un emocionālās koncentrācijas apvienojumam kopā ar mērķtiecīgu orķestra un diriģenta redzējumu raisot sajūtu, ka šajā igauņu komponista darbā ir daudzas kompleksitātes, daudzi noslēpumi.

Koncerta beigās izskanēja Pablo de Sarasates līksmās krāsās gleznotā “Navarra”, un tas bija pienācīgs programmas noslēgums; pa vidu – vairākkārtēji apliecinājumi tam, ka “Sinfonietta Rīga” stīdzinieki līdz ar perkusionistu Ivo Krūskopu un klavesīnisti Gertrudu Jerjomenko ir pilnvērtīgi dalībnieki mūzikas rakstura, dramaturģiskās arhitektonikas un tembrālo vaibstu atklāsmē, un programmas gaita atstāja arī pārliecību par Bena Palmera profesionalitāti.

Tikmēr tiešsaistes koncerts no Bāzeles Sv. Mārtiņa baznīcas 7. februārī neklātienes publikai arī Latvijā atgādinājis par orķestri “Camerata Basilea” – to 2018. gadā kopā ar mūzikas menedžmenta speciālistēm Annu Martu Grantu un Lieni Porieti izveidoja diriģente Maija Gšvinda un čelliste Gunta Ābele.

Kamerorķestra koncertmeistare ir vijolniece Jana Ozoliņa, un tālāk jau seko stīdzinieku saraksts arī no citām pasaules valstīm, šajā koncertā klāt nākot vēl poļu trompetistam Lennardam Čakajam Artūra Onegera Otrās simfonijas finālā.

Programmā pārstāvēti Šveices komponistu darbi (arī Bohuslava Martinū pēdējā mītnes zeme bija tieši Šveice), līdz ar to pirmais jautājums – ko no šā repertuāra pazīst arī Latvijā? Jāteic, ka šeit pilnīgi sveši nav ne Martinū, ne Otmāra Šeka un Franka Martēna vārdi, taču visvairāk veicies Onegeram – spožu viņa Trešās simfonijas interpretāciju nesen sniedza diriģents Artūrs Rubiķis, turpretī Otrā simfonija dzirdēta Gunta Kuzmas lasījumā.

Runājot par 7. februārī iepazīto interpretāciju spoz­mi un piepildījumu, pirmām kārtām jāpiemin Guntas Ābeles veikums. No vienas puses, Otmāra Šeka post­romantiskā partitūra, kur jau no pirmās daļas pieteikuma apmēram skaidrs, kas sekos tālāk, palikusi tādu ģēniju kā Antonīna Dvoržāka, Jāņa Ivanova vai Jozefa Haidna radīto čella koncertu ēnā, taču, no otras puses, solistes spēles daudzveidīgās tembru dimensijas un izjūtu nianses lika sekot priekšnesumam ar neatslābstošu interesi.

Otrkārt, tik pārliecinošs lasījums nebūtu iespējams bez orķestra aktīvas iesaistes, bez diriģentes prasmīgi veidotas mākslinieciskās dramaturģijas, un programmas ritējums atklāja, ka Maijas Gšvindas un “Camerata Basilea” stīgu ansambļa sniegumam piemīt kontrastaini raksturi un sapratne par muzikālās domas kopainu ne tikai miniatūrās – Franka Martēna “Pavanā laika krāsā” un trijās Bohuslava Martinū “Ritmiskajās etīdēs”, bet arī abos lieldarbos.

SAISTĪTIE RAKSTI

Bez šaubām, par vērtīgāko partitūru šeit uzskatāma Artūra Onegera 1941. gadā komponētā Otrā simfonija, kas iepriekšminēto atskaņojuma kvalitāšu dēļ arī radīja gaidīto gandarījumu.

Īsumā tikai jāpiemin, ka šis opuss pieder it īpaši ar Šostakoviča daiļradi saistītajam simfonijas žanra vēstījumam, kas definēts vārdos “no traģēdijas uz triumfu”, un tādēļ arī Onegera Otrā simfonija šajā laikā ir īsti aktuāla. Gaidīšu Maijas Gšvindas, Guntas Ābeles un viņu līdzgaitnieku uzstāšanos Latvijā; gaidīšu turpmākās “Camerata Basilea” programmas kaut vai neklātienē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 75
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
Lasīt citas ziņas
Latvijā šobrīd otra zemākā minimālā alga Eiropā! Eglītis atklāj, par cik simtiem eiro tā šogad jāpalielina 1
Lukašenko sola aizstāvēt Krieviju uzbrukuma gadījumā; draud Baltijas valstīm
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus 10
Lasītājs: Saslimu ar kovidu, visas laboratorijas atteicās atbraukt uztaisīt testu, tagad sertifikāta man nav. Kurš atmaksās zaudējumus un uzņemsies atbildību? 35
Lukašenko sola aizstāvēt Krieviju uzbrukuma gadījumā; draud Baltijas valstīm
20:15
Visticamāk, ka tu šodien piedzīvosi visdažādākos iespaidus! Horoskopi 29.janvārim
19:34
“Paldies, par darbības imitāciju. Pēc sertifikāta beigām braukšu iepirkties uz Igauniju!” Soctīklotāji par valdības plāniem atcelt ierobežojumus 10
18:33
Īrijā vairs nav jādistancējas. Kā aizvadīta pirmā “brīvlaišanas” nedēļa?
“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem
Tagad gan braukt pa ceļu, gan lidot debesīs! Apstiprināts profesora izgudrojums, kas nākotnē mainīs pārvietošanos
Rinkēvičs: Grūti vērtēt vienošanos par pamieru starp Krieviju un Ukrainu, nezinot, kā to pildīs
Slimnīcas vadītājs: Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu 4
Tengizs Gogotišvili: Paldies Putinam, kurš licis Rietumiem aptvert draudu bīstamību un pirmo reizi 30 gados apsvērt militāru pretdarbību
“Šoferu dēlu” laiki atgriežas? Ministru birojos nonāk partijas biedri un citi pietuvinātie 75
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Mārupes novadā uz Ventspils šosejas automašīna sabraukusi cilvēku
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski pieaudzis par 3,4% 2
“Domāju, ka tas varētu palīdzēt.” Kariņš atbalstītu vicepremjera amata izveidi
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
“Epidēmijas apjoms patlaban ir milzīgs.” Dumpis par to, ka Covid-19 inficēto varētu būt trīs reizes vairāk, nekā rāda statistika 58
“Kontrabandas prece Latvijā nr. 1 – cigaretes.” Saruna ar VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu 15
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Cilvēks, kas nav vakcinējies, šī sertifikāta dēļ tik daudz nesocializējas, tāpēc pasargā sevi,” Dūrītis par “zaļā režīma” jēgu 88
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 253
Izslimojis, bet jāpotējas? Lai iegūtu sertifikātu, vajag laboratorijas testu. Taču uz to ilgi jāgaida 63
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
FOTO. “Izskatās kā iemīlējušies!”: princis Viljams un Keita Midltone atgriezušies no atvaļinājuma
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18