Latvijā

Premjers “kamikadze”. Saruna ar Ukrainas ministru prezidentu Arsēniju Jaceņuku 16


Arsēnijs Jaceņuks
Arsēnijs Jaceņuks
Foto – Dainis Bušmanis

“Mūsu armija aizstāv Eiropas Savienību, tostarp arī Latviju,” intervijā “LA” uzsver Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. No viņa teiktā izriet, ka Ukraina ne tikai vērtību ziņā, bet arī fiziski stumj ārā “krievu pasauli” – uz robežas ar Krieviju tiek īstenots modernizācijas projekts “Eiropas valnis”.

– Kad stājāties Ukrainas premjera amatā, jūs savu un ministru misiju raksturojāt: būt par “kamikadzēm”. Kā situācija ir mainījusies šajos gados?

– Kad pirms 20 mēnešiem devu zvērestu, es redzēju, ka mans uzdevums ir sakopt mūsu māju un ieviest tajā kārtību. Iepriekšējā vara Ukrainas valsts kasē bija atstājusi vien 10 000 eiro, valūtas rezerves bija pieci miljardi dolāru, pazemes gāzes krātuvēs mums bija deviņi miljoni kubikmetru gāzes, bija problēmas ar algu izmaksu, kā arī nefunkcionējošs valsts aparāts. Tajā laikā Krievija sāka nelikumīgo Krimas aneksiju, vēlāk sākās Krievijas spēku invāzija Luhanskas un Doņeckas apgabalā. Valdībai bija uzdevums īstenot ļoti skarbas un sāpīgas reformas, kas īstenībā bija jāveic jau pirms 20 gadiem. Šobrīd Ukrainas valsts kases kontos ir pieci miljardi dolāru, 13 miljardi dolāru valūtas rezervēs, kā arī pazemes krātuvēs atrodas 17 miljardi kubikmetru gāzes. Mēs īstenojām ļoti skarbu enerģijas reformu, tāpēc valdība nav populāra. Piemēram, rēķini par gāzi pieauguši par 500 procentiem. Mēs esam spējuši aizvadīt trīs vēlēšanas – parlamenta, prezidenta un nesen notikušās pašvaldību vēlēšanas. Tas viss bija kā neiespējamā misija, bet tagad tā ir kļuvusi par iespējamo. Tomēr pašlaik valdība vēl arvien ir “misijā”.

– Kāds ir jūsu skatījums uz pašreizējās Ukrainas armijas spējām?

– Pirms 20 mēnešiem mūsu rīcībā bija 5000 pilnībā kaujasspējīgu un kvalitātes ziņā spēcīgu karavīru. Tagad mēs no jauna esam radījuši armiju, kurā ir 250 000 karavīru, kā arī Ukrainas nacionālajā gvardē ir vēl 50 000 nacionālo gvardu. Nacionālajai drošībai un aizsardzībai mēs tērējam piecus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Mūsu armija ir vienīgā Eiropā, kas cīnās pret Krieviju, atturot to no tālākas agresijas Eiropā. Mūsu armija saņem ASV un Kanādas draugu palīdzību. Ukrainai ir pieejami pieci NATO trasta fondi, piemēram, lai uzlabotu militāro apgādi. Mūsu armija aizstāv Eiropas Savienību un tās valstis, tostarp arī Latviju. Atcerieties Budapeštu 1956. gadā un Prāgu 1968. gadā, kad iejaucās padomju armija. Tolaik padomju karavīri bāzējās vai ikvienā Austrum­eiropas valstī. Putins vēlas iekarot un augšāmcelt padomju impēriju. Ukrainas armija tikmēr sargā mieru un stabilitāti Eiropā.

– Bieži tiek izteikti pieņēmumi, ka Baltijas valstis var būt nākamās pēc Ukrainas. Šādus scenārijus izteica arī britu laikraksts “The Economist”.

– NATO ir veikusi pareizos soļus. Amerikāņi ne tikai uz Baltijas valstīm atsūtīja karavīrus, bet arī bruņutehniku, lai parādītu solidaritāti. Tas bija arī skaidrs signāls Krievijai, ka NATO pilnībā pildīs Ziemeļ­atlantijas līguma 5. panta prasības, ja būs tāda nepieciešamība.

– Kādas ir Krievijas atbalstītās agresijas cilvēciskās un materiālās sekas?

– Lielākie zaudējumi, ko nevar izmērīt naudā, ir mūsu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Ekonomiski mēs esam zaudējuši 20 procentus no savas valsts potenciāla, daļu no Luhanskas un Doņeckas apgabala. Cena ir pārāk augsta. Mēs esam veikuši zaudējumu aprēķinus un iesnieguši juridiskās prasības pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā un citās starptautiskajās tiesu instancēs. Mēs esam sākuši arī citas tiesiskās procedūras, piemēram, antiterorisma dimensijā. Mēs pieliksim visus juridiskos līdzekļus, lai Krievija stātos tiesas priekšā. Arī Ukrainas uzņēmumi un organizācijas iesniegušas dažādas prasības pret Krieviju.

– Vai jūs uzskatāt, ka Putins ir kara noziedznieks?

– Tas, ko Krievija veikusi Ukrainā, ir starptautisks noziegums. Krievija sagrāba neatkarīgas valsts zemi, nelikumīgi anektējot Krimu, iesūtīja savus spēkus un atbalstītājus Austrumu Ukrainā un sāka īstenu agresiju. Tie ir skaidri starptautisko likumu pārkāpumi. Jā, ir finansiālie zaudējumi, bet Krievijai par šīm darbībām ir jāatbild krimināltiesiskā ceļā.

– Cik reāli ir atgūt Krimu?

– Tas ir sarežģīts jautājums. Ticu, ka pienāks laiks, kad ar visiem politiskajiem un tiesiskajiem līdzekļiem mums izdosies atgūt Krimu.


– Jūs esat bijis Krimas autonomās republikas ekonomikas ministrs 2000. gadu sākumā. Kā jūs skatāties uz Krimu tolaik un ­tagad?

– Man joprojām Krimā ir ļoti daudz draugu. Tie, kas atbalstīja Krimas aneksiju, tagad saņem aukstu dušu. Pēc aneksijas iestājās pavisam cita pasaule, kurā cilvēkiem ir pilnīgi citas vērtības. Daudziem patika Ukrainā pieejamais brīvais un demokrātiskais dzīvesveids, bet tagad viņi sastopas ar citu režīmu, kas aktīvi izmanto specdienestus un speciālos aģentus, pamatbrīvības un tiesības netiek ievērotas. Krimas tatāru jautājumā mums ir Ukrainas valdības īpašais sūtnis un departaments valdības pārziņā. Viņš darbojas kā starpnieks Krimas tatāriem, kas tagad atrodas Ukrainā, un tiem, kuri palikuši Krimā.

– Kā jūs vērtējat tā saucamo Putina pārslēgšanos uz Sīrijas kampaņu?

– Putins izaicina visu brīvo pasauli. Viņš ir ļoti cinisks, bīstams un veic nehumānas darbības. Viņa mērķis ir atraut globālo spēlētāju uzmanību no Ukrainas un koncentrēt to uz Sīriju. Tas ir mēģinājums parādīt starptautiskajā arēnā, ka bez Krievijas nevar atrisināt sīriešu problēmas, turklāt viņš atbalsta Bašaru al Asadu. Putina kaujas operācijas Sīrijā rada lielas problēmas ES, jo tās ietekmē cilvēkus Sīrijā, kuri izvēlas doties bēgļu gaitās, un ES rodas papildu spriedze. Tas ir mēģinājums destabilizēt pasaules kārtību. ES un visai brīvajai pasaulei jābūt vienotai un ir jāstāv pretim šim izaicinājumam.

– Kā Ukraina ir iecerējusi sakārtot robežu ar Krieviju?

– Mēs jau īstenojam projektu “Eiropas valnis”. Iepriekš Ukrainas un Krievijas robeža nebija sakārtota – bija viegli to jebkurā vietā šķērsot nelegāli. Izņemot robežpārejas punktus, nebija izbūvētas inženiertehniskās būves. Esam jau izbūvējuši vairākus simtus kilometru, tas veikts tajos reģionos, kas atrodas Ukrainas valdības kontrolē. “Eiropas valnis” ir projekts, kura īstenošana mums prasīs četrus gadus. Tas nodrošinās mums iespēju kontrolēt robežu, novērst ieroču piegādes no Krievijas un teroristu iesūtīšanu, kā arī vērsties pret cilvēktirdzniecību. Kad no Luhanskas un Doņeckas apgabala būs atvilkti Krievijas spēki, mēs arī tajos nostiprināsim robežu.

– Krievijas medijos izskan pieņēmumi, ka jūs jaunībā esat karojis Čečenijas karā čečenu brīvības cīnītāju pusē. Kas jums sakāms par šiem pieņēmumiem?

– Kā lai to komentē… No vienas puses, šādi paziņojumi ir pilnībā idiotiski. No otras puses, varu paskaidrot šā mīta saknes. Krievijas varas iestādes savus pieņēmumus balsta uz liecībām, kas iegūtas, spīdzinot Ukrainas pilsoņus, un tie teikuši, ka Jaceņuks piedalījies Čečenijas karā. Liecības, kas iegūtas ar spīdzināšanu, nav juridiski saistošas. Tā ir daļa no Krievijas stratēģiskās komunikācijas, kas nodarbojas ar maldināšanu un meliem. Informācijas karu Krievija vērš ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret jūsu valsti.

– Nule notikušajās pašvaldību vēlēšanās Ukrainā dažās no lielākajām pilsētām pie varas nāca arī prokrievisko un prooligarhistisko partiju pārstāvji. Kā jūs rīkosieties šajā situācijā?

– Divās trešdaļās pašvaldību panākumus guva koalīcijas partijas. Sabiedrībā nav populāri mūsu ieviestie taupības pasākumi un komunālo pakalpojumu maksas pieaugums. Opozīcijas spēkiem ir būtiska pārstāvniecība, mēs to ņemam vērā. Tā strādā demokrātija.

LA.lv