Ekonomika
Bizness

“Rail Baltica” apturēs ceļu būvi2

Foto no “Rail Baltica” trases vizualizācijas.

Celtniecības nozare ir vairāku izaicinājumu priekšā – kadru trūkums, finansējuma samazināšanās un “Rail Baltica” būve, liecina bankas “Citadele” organizētā diskusija.

No tā, kā nozare spēs šos izaicinājumus pārvarēt, atkarīgs, vai par celtniecību nākotnē runāsim kā par grimstošo “Titāniku” vai arī kā par no pelniem atdzim­stošo putnu Fēniksu.

Trūkst ilgtermiņa plānu

Vissatraucošākā situācija šobrīd ir ceļu būves nozarē, kurai jau šogad paredzēts finansējuma samazinājums par 100 milj. eiro. Ja nākamajos gados nenotikšot pozitīvas pārmaiņas, tad mazajiem ceļu būves uzņēmumiem gaidāms “Titānika” liktenis, jo tie izdzīvot nespēšot, uzsvēra A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Viņš kritizēja valsts nespēju plānot ilgtermiņā, kas galarezultātā sadārdzinot celtniecību Latvijā. Sarunā ar “LA” viņš uzsvēra, ka ilgtermiņa celtniecības plāni ļautu uzņēmumiem laikus plānot attīstību un modernizāciju, kas kopumā desmit gadu periodā ļautu ietaupīt celtniecībā pat līdz 500 miljoniem eiro desmit gados. Šobrīd šī nauda tiekot izšķiesta izmaksu sadārdzinājumā kārtējā celtniecības buma laikā.

Vairāki gadi bez ceļiem

Armands Sviķis
Foto: Evija Trifanova/LETA

Runājot par ceļu būvi, A. Sviķis stāsta, ka Latvijas ceļu būvei ir ierobežotu jaudu un finansējuma problēmas, kuras gaidāmais “Rail Baltica” projekts saasinās vēl vairāk. No vienas puses, ceļu būves nozares kapacitāte ir darbi apmēram 500 milj. eiro apmērā gadā. Ierobežoto jaudu risinājums nebūtu arī ārvalstu būvnieku piesaiste.

“Pēdējos divdesmit gados neviens ārvalstu būvnieks te nav redzēts, celtniecības nozare ir samērā lokāla – tā tas ir gan Latvijā, gan citās valstīs,” saka A. Sviķis.

Otra nozares problēma ir finansējums – ja tiek sākts “Rail Baltica” projekts, kura prognozētie darbu apjomi tiek minēti divu līdz četru miljardu eiro apmērā, tad viss Latvijas ceļu būves līdzfinansējuma budžets varētu tikt novirzīts šim projektam un ceļu būve Latvijā uz vairākiem gadiem var apstāties vispār.

“Rail Baltica” uzbūvēt nav nekādu problēmu, problēma ir valsts budžeta plānošanā. Būtu pareizi šobrīd autoceļu būvē ieguldīt vairāk naudas, zinot, ka būs gadi, kad šajā jomā nedarīs gandrīz neko. Tad varētu vairākus gadus būvēt “Rail Baltica” un autoceļus tikai uzturēt. Taču diemžēl tā nenotiek,” saka A. Sviķis.

“Notiek tieši pretējais – līdz ar ES fondu finansējuma izbeigšanos šogad būvniecības apmēri tuvākajos pāris gados samazināsies.”

Šodien labi, bet rīt?

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Saskaņā ar “Citadele Index” aptaujas datiem šā gada sākumā vislabākais noskaņojums Latvijā bija būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmējiem, kuru optimisms tuvojas augstākajam līmenim pēc krīzes.

Taču nozarē arvien vairāk ir jūtamas pārkaršanas pazīmes, jo izmaksas nozarē aug strauji un pieprasījuma dēļ būvniecības apmēri Latvijā ir lielāki, nekā var atļauties būvēt. Būvniecības atļaujas arī privātajā sektorā izsniedz arvien vairāk.

62% no būvuzņēmējiem uzskata, ka viņu uzņēmums gada laikā ir saskā­ries ar grūtībām nodrošināt darbaspēku, liecina aptauja. Būvnieki arī visbiežāk norāda, ka saskaras ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs. Taču tikmēr būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk pārliecināti, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē samazinās. Pēc bankas “Citadele” ekonomista Mārtiņa Āboliņa teiktā, būvniecība visā Baltijā patlaban atrodas ilgtermiņa vidējā līmenī, kas raksturo to, cik iespējams atļauties būvēt.

Ekonomists arī uzsvēra, ka būvniecība Latvijā ir ļoti svārstīga, daudz svārstīgāka nekā ekonomika kopumā. Lai to novērstu, Latvijai nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kā mazināt svārstības būvniecības nozarē un atkarību no ES finansējuma, uzskata diskusijas dalībnieki.

M. Āboliņš domā, ka Eiropas fondu apguves ciklā šobrīd esam sasnieguši maksimumu, kas turpināsies vēl divus gadus. Līdzekļi ceļu būvei šobrīd jau sāk samazināties, bet citās jomās vēl tikai ieplūst. Nav līdz galam skaidrs, kas notiks tālāk un kā situāciju ietekmēs breksits.

Pašreizējās indikācijas liecinot, ka nākamajā plānošanas periodā piešķirto fondu līdzekļu Latvijai būs apmēram tikpat, taču būtiski mainīsies prioritātes – daudz vairāk līdzekļu zinātnei un tādu projektu atbalsts, kas veicinātu izvirzīto klimata politikas mērķu sasniegšanu, savukārt infrastruktūrai un celtniecībai varētu būt jomas, kur finansējuma samazinājums ir vislielākais – pat 20–30% apmērā. Šīs aplēses gan neietverot “Rail Baltica” projektu.

Ja tas tiekot apstiprināts, tad varētu runāt pat par līdzekļu pieaugumu infrastruktūras un ceļu būves jomās, taču tikai uz šī projekta rēķina. Tas liecina par nepieciešamību pastiprināt ceļu būves finansējumu jau šobrīd, bet celtniecībai kopumā – trīs gadu perspektīvā. Tāpat esot redzama nepieciešamība paredzēt līdzekļus publiskās infrastruktūras uzturēšanai.

Jāplāno veiksmīgāk

Vienīgais valsts pārstāvis diskusijā – Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis – norādīja, ka viena no prioritātēm nozarē ir sekmēt svārstību samazināšanos, nodrošināt nelielu, bet pakāpenisku būvniecības apmēru pieaugumu.

Valantis uzsvēra, ka nozarē ir jāizmanto ES struktūrfondu finansējums, kura izlietojums ir veiksmīgi jāplāno, paredzot vienlīdz līdzsvarotu finansējuma izlietojumu pa gadiem. Uz jautājumu, vai EM ir konkrēts plāns, kā to nodrošināt, Valantis atbildēja noliedzoši, norādot, ka nav tāda viena pasākuma, taču EM strādā pie dažādiem risinājumiem.

Vienlaikus viņš atzina, ka būvniecībā būtiskas pārmaiņas ieviesīs digitalizācija, kas transformēs nozari tuvākajos 5–10 gados, tāpēc uzņēmējiem būs jādomā vairāk par produktivitāti. Tāpat jau laikus jādomā, ko darīt, ja nozarē iestāsies lejupslīde.

LA.lv