Latvijā
Politika

Sistēma pret sistēmu: cīņas stājā, pilnā augumā. Saruna ar Juri Jurašu 16


Juris Jurašs
Juris Jurašs
Foto – Timurs Subhankulovs

Pirmo reizi politiķa statusā “Latvijas Avīzei” interviju sniedz Juris Jurašs. Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs 16 gadus cīnījies ar korupciju, bet tagad pievienojies Jāņa Bordāna vadītajai Jauno konservatīvo partijai un grasās startēt Rīgas domes vēlēšanās. Ar Jurašu sarunājās Māris Antonevičs un Egils Līcītis.

 

Juraša kungs, jūs varam pieteikt kā bijušo KNAB darbinieku?

J. Jurašs: – Tiku atlaists fiktīvas reorganizācijas rezultātā, un to neveica, lai stiprinātu KNAB darbu. Tieši aktīvākie, pieredzējušākie darbinieki, kas gribēja maksimāli efektivizēt biroja darbību, iestājās pret nejēdzībām no vadības puses, kuras KNAB degradēja sabiedrības acīs, zaudēja amatus un darbu. Pret valstī uzblīdušo koruptīvo sistēmu sekmīgi var cīnīties, ja darbojas otra pretkorupcijas sistēma, nevis atsevišķi entuziasti uz “vientuļas salas” ar niecīgu spēku. Pilnā mērā varu teikt, ka šobrīd redzu vien dažu cilvēku vēlmi cīnīties ar kukuļņemšanu – tā nav pat visa KNAB vēlme, nemaz nerunājot par valsts pārvaldē un politikā pastāvošo gribu.

 

Tātad pārceļaties uz politiku ar motivāciju uzturēt cīņu ar korupciju. Savulaik Iekšlietu ministrijā strādāja augsta ranga vadītājs, par kuru teica – viņam ir “melnā mapīte”! Ministri mainījās, kolēģi citās ministrijās vietās ilgi neturējās, bet šis vīrs sēdēja krēslā kā sēdējis. Kāpēc kustināt, jo – kad cilvēku aiztiek, viņš var sākt šķirstīt mapīti. Jums, ilgi strādājot KNAB, noteikti uzkrāta ievērojama informācijas bagāža, politiskā laukā būsiet ļoti bīstams pretinieks!

Nenoliedzami, ka Streļčenoka vadītais KNAB centās atbrīvoties no tiem, no kuriem koruptīvā sistēma visvairāk baidījās. Prettiesiskie elementi vēlas pašsaglabāties, jūtot apdraudējumu, izslēgt no spēles tos, kas pretdarbojas. Mani un kolēģus izlika aiz iestādes durvīm, sodīja par to labo, kas izdarīts. Man jau “uzkārts” kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu. Tas ir absurds, jo es informēju sabiedrību par kukuļa piedāvājumu man, lai pārkvalificētu apsūdzības pantu Magoņa lietā. Izriet, ka Latvijā valsts noslēpums ir tas, ka mums pastāv korupcija. Es uzstāju, lai par notikušo uzsāk izmeklēšanu, bet, cik zinu, tas nav darīts. Tā vietā esmu pats saņēmis pretī no sistēmas, pret kuru vērsos. Tas ir birojā palikušajiem par mācību – kurš uzdrošināsies nostāties sistēmai ceļā, tam ādu pār kārti! Nevaru izslēgt, ka sistēmai pakļautie birojā vai prokuratūrā mēģinās rosināt jaunas lietas, lai apturētu, nobremzētu manu dalību politikā. Tā ir šībrīža tiesiskā vide. Skarbi raksturojot, ne īpaši atšķirīga no Krievijā pieņemtās, kurā pastāvīgi izrēķinās ar tiem, kuri karojuši ar korumpantiem. Manas sajūtas ir, ka kopē to, kas notiek tur.

 

Kādā stadijā ir lieta par jums piedāvāto miljona kukuli? Izbeigta?

Kad biju sniedzis paziņojumu par kukuļa piedāvāšanas faktu, nekavējoties vajadzēja sākt kriminālprocesu. Tas nenotika. Jautājums – kāpēc? Kāpēc par korupcijas apkarošanu atbildīgā iestāde neuzsāka izmeklēšanu?

 

Varbūt vajadzēja paņemt kukuli un tad ar lietiskajiem pierādījumiem vainīgos noķertu pie rokas!

Bet nevaru veikt izmeklēšanu pats par sevis sniegtajām ziņām! Mans pienākums bija paziņot priekšniekam. Pirms Streļčenoka bija divas reizes, kad man deva kukuli. Es signalizēju, un reakcija bija adekvāta. Iestāde tūliņ veica izmeklēšanas darbības, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus. Rezultātā vaininiekus sauca pie atbildības, notiesāja. Tagadējā situācija liek domāt, ka neko neizmeklē tāpēc, lai pasargātu personas, kuras ir varbūtēji iesaistītas kriminālā nodarījumā. Un tās ir ietekmīgas figūras.

 

Kā kukuļus piedāvā? Mēs nezinām, kā tas notiek!

Nav tā, ka cauru diennakti esi gatavs un apbruņots ar audio, video, lai pieķertu kukuļdevēju. Vulgarizējot – kad viņš uz ielas pienāktu klāt. Bet piedāvājumi ir dažādi. Zinot mani, izvēlēti smalki, pārdomāti mājieni. Ar atkāpšanās ceļiem. Iesaistot cilvēkus, kuri, viņuprāt, justos droši, ka negatīvu seku nebūs. It kā viņi man pazīstami, it kā ietekmīgi, sabiedrībai, politiskai videi zināmi. Un rezultāts ir ačgārns. Pret viņiem izmeklēšanu nevērš, kamēr man – kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu. Nav šaubu, procesu izbeigs. Pat neskatoties uz to, ka Kalnmeiers, prokuratūra izdara zināmu spiedienu uz Drošības policiju, kas lietu izmeklē. Ģenerālprokuratūra taču ierosinājusi, un tad nevar un īsti negrib ātri atkāpties.

 

Varu iepriecināt, ka slēdzieni par gaidāmo nemierīgo dzīvi jums pareizi. Novērotāji zina teikt, ka līdzekļi nomelnošanas kampaņai pret Jurašu jau iebudžetēti korupto aprindu izdevumos.

Ar to rēķinos, esmu gatavs. KNAB strādājot, nācies saskarties, un pieļauju, ka otra cilvēka Latvijā nav, kuru pārbaudījuši kā mani. Ierosinājām procesu pret Vaškeviču. Visi izmeklēšanā iesaistītie darbinieki saņēma arī paši dāvanā kriminālprocesu. To izbeidza, bet ierosināja auditus pret Vaškeviča lietas izmeklētājiem. Kaut tas nav normāli, tā ir ikdiena. Noziedzīgā sistēma nesmādēs līdzekļus, lai noņemtu no trases jebkuru, kurš uzdrošinājies pacelt roku, lai sistēmu grautu. Atliek piedurties lielākam vīram, un pretī dabūsi informatīvo karu. Viņi apdrošinās pat tad, ja mīna sprāgusi blakus, jo jūt reālu apdraudējumu un tad jāizslēdz visi riska avoti. Jutu Strīķi četrreiz mēģinājuši atlaist no darba. Gribu atgādināt, ka man piešķīra visaugstākās pakāpes pielaidi darbam ar valsts noslēpumiem. Lai to atļautu, veic skrupulozu, vispusīgu pārbaudi, pārliecinoties par personas godaprātu. Līdz ar to man nav nekā tāda, par ko pēkšņi satraukties un ko slēpt.

 

Kāpēc pievienojaties Bordāna partijai, kurai pagaidām nav plaša vēlētāju atbalsta? Nosaucāt viņu par godavīru. Vai jāsecina, ka vadošās partijas nav godīgas un jums būtu neērti kopā ar bijušajiem “klientiem”?

Neredzēju iespēju pievienoties nevienam politiskajam spēkam, kas ilgāku periodu darbojas pie varas Rīgas domē vai parlamentā. Šīs partijas sevi lielā mērā degradējušas. Nevienai nav prioritāte tiesiskās vides sakārtošana…

 

…kā agrāk bija “Jaunajā laikā”.

Tagad pat vārdos to nav gatavi atbalstīt! Neesam dzirdējuši vēlēšanos veltīt enerģiju, spēkus, lai sistemātiski apkarotu kukuļošanu. Ar tieslietu ministru Bordānu savulaik man bija iespēja strādāt un pārliecināties, ka viņam šī vēlme ir. Tāpēc izvēle bija viena – par Jauno konservatīvo partiju. Tā ir strauji augoša partija. Esmu pārliecināts, ka iesaistīsies godīgi, strādātgriboši cilvēki.

 

Sāksim alfabēta kārtībā – Juta Strīķe, Šikore, Draveniece, Kurpniece.

Labprāt viņas redzētu komandā.

 

Kā tika novērtēta jūsu iestāšanās Bordāna partijā no cīņubiedru puses?

Mani interesē kolēģu viedoklis, pārmiju domas ar daudziem. Esmu gandarīts, ka manu lēmumu atbalstīja.

 

Vai pats esat nacionālkonservatīvu vērtību aizstāvis?

Jaunās konservatīvās partijas vērtības ir taisnīgums, godīgums, ģimenes vērtības, mūsu nacionāla valsts, tauta. Es to atbalstu.

 

Ģimenes vērtības mūsdienās ir visādas.

Grūti jums nepiekrist. Bet man svarīgas pamatlietas. Es vēl liktu klāt personiskās atbildības nozīmi katrā amatvietā. Bez tās nav iedomājams būvēt stipru un tiesisku valsti.

 

Vai būsiet 1. numurs domes vēlēšanu listē?

Mani nav tā uzrunājuši, par to vēl nav lemts. Nestājos partijā, pēc numura tīkojot. Man ir skaidrs uzdevums, iekļūstot domē, – iztīrīt to no korupcijas. Bet partija kopumā – negrib bez cīņas atdot Ušakovam Rīgu. Citi labējie, man liekas, izturas kā nolemti palikt mūžīgā opozīcijā, turklāt viens otrs zaļais vēl koķetē ar “Saskaņu”.

 

No teiktā izriet, ka pat “Vienotība” nolaidusi agrāk nesto pretkorupcijas karogu. Jūsu pretinieki bieži pārmetuši, ka KNAB izpildījis “Vienotības” politiskos pasūtījumus. Citus aiztika, viņus ne.

Tas ir “bleķis”, ka birojā kāds pildījis partijas pasūtījumu.

 

Jūs Zaķi neaiztikāt, saudzējāt.

Pag, tā ir Ieņēmumu dienesta lieta! Vismaz par korupcijas apkarošanas bloka darbiniekiem teikšu viennozīmīgi – vienalga, vai būtu zaļš, sarkans, oranžs vai lillā, ja politiķa rīcībā saskatītu izmeklējamu likumpārkāpumu, tas tiktu pētīts neatkarīgi no partijas piederības. Runām par atbalstu kādai partijai kājas aug no tā, ka sākotnēji “Jaunais laiks” patiešām balstīja biroju un cīņu ar korupciju. No politiķiem tas bijis vienīgais reālais, atklātais atbalsts, lai KNAB stiprinātu. Pārējie, kas to nevēlējās, uzkurināja retoriku, ka “kantoris darbojas viņu interesēs”. Tad jāatgādina fakts, cik lielu sabiedrības uzticību savulaik KNAB nopelnīja. Pirms Vilnīša un Streļčenoka vadības birojs uzticības reitingā bija otrais aiz baznīcas! Šobrīd uzticība ir zemāka par zemu. Cilvēkiem bija simpātiska aizsāktā cīņa pret koruptīvo sistēmu, kas tagad sagrauta un KNAB tēls – iznīcināts.

 

Kāpēc, jūsuprāt, “Vienotība” atsala cīnīties pret naudas varu politikā?

Man liekas, tāpēc ka nespēja turēties pretī sistēmai, kas kultivēja vidi, kura nebūt nav tiesiska.

 

Iesūca sistēma nabadziņus. Vai var sarindot, ka “Vienotība” tomēr mazāki blēži, citi lielāki?

Tādu topu neveidošu. Esam aizturējuši arī “Vienotības” biedrus. Bet situācija tiešām nožēlojama, ja neviens nav gatavs pacelt pretkorupcijas karogu no dubļiem, kaut cik mainīt esošo stāvokli. Tad nav jēgas darīt pārējo – rak­stīt ekonomiskās programmas, kalt attīstības plānus. Piekritīsiet, ka esam tur, kur esam, ne jau tāpēc, ka mums slikti sarakstītas programmas? Runa ir, vai korumpētā vidē iespējams pieņemt valstiski svarīgus lēmumus.

 

Jūs darīsiet, lai to mainītu?

JKP ir ar lielām ambīcijām, ko var īstenot, ja cilvēki notic un pievienojas, uzdrošinoties iziet no komforta zonas. Ļoti ērti sēdēt virtuvē, sunīt 
notiekošo, kritizēt netīro politiku. Bet vajag iet, atšķaidīt netīro vidi ar ko gaišāku! Ar cilvēkiem, kuriem ir cita dzīves uztvere, principi un attieksme pret pērkamību politikā.

 

Esat teicis, ka Rīgas dome ir lielākais korupcijas perēklis. Kur spilgtākie apliecinājumi?

Korupcija ir slēptākais, grūtāk pierādāmais noziegums. Kad kādu aplaupa, cietušais liecina. Kukuļa došanā – ņemšanā puses cieš klusu kā kaps, lai nekas no malas to neuzzina. Par to informēts pieredzējis izmeklētājs var nojaust, saprast no kādām likumsakarībām, bet ir nepieciešama pierādījumu bāze, lai prokurors celtu apsūdzību, tiesnesis notiesātu. Daudzkārt vainīgie “nesēž” nevis īpašu nopelnu dēļ, bet tāpēc, ka KNAB vai citiem izmeklētājiem nav izdevies aizdomas pierādīt. Dažos gadījumos – vienkārši pietrūcis veiksmes. Ko redzam Rīgas domē, ir aisberga virs­ūdens daļa ar aizturētiem, notiesātiem ierēdņiem. Lielāka ir neredzamā, zemūdens daļa, par kuru ir maz pierādījumu, nav notiesājošu spriedumu. Otra lieta, ka KNAB valstī dzimis kā negribēts bērns. Lielākoties radīts ārējā spiediena dēļ. Tā pret KNAB izturējušies – kā pret negribēto bērnu. Alkoholiķi neizārstēs no plītēšanas, ja viņš to nevēlas. Vai izskaužama korupcija Rīgas pašvaldībā, ja tā to nevēlas? Pat neidentificē to kā problēmu, neatzīst un neko nedara lietas labā! Mana praktiskā pieredze liecina – visu darbam nepieciešamo no domes esam izkarojuši ar grūtībām. Izskatās, ka viņi gribētu prostitūciju apkarot ar paša bordeļa spēkiem. Tik inficētu sistēmu nav iespējams labot. Tā jānomaina ar jaunu. Bet Rīgā tiek uzturēts Ušakova “labākā mēra” reitings visiem līdzekļiem. Nu, tā ir apgriezto spoguļu valstība! Cik nesaimnieciski veikts kaut vai Barona ielas remonts!

 

No malas minēts, kas ir cēlonis konfliktam starp Streļčenoku un Strīķes atbalstītājiem. Vai no sava redzesleņķa izskaidrosiet, kur tam saknes? Vai priekšnieks tiešām bija apsēsts tips vai tīšām izraudzīts nosist biroja prestižu? KNAB cilvēki gadiem pazina Jaroslavu atšķirībā no sabiedrības masām.

No konkursantiem Streļčenoks bija vismazāk piemērotais KNAB priekšnieka amatam un bez personālvadības pieredzes. Likās, bija kolēģis kā kolēģis. Nevarēja iedomāties, ka taisni viņš būs tas, kas cilvēku iestādei doto uzticības kredītu nolaidīs līdz kliņķim. Skaidrs viens – KNAB direktors nedarbojās ne biroja, ne sabiedrības interesēs. Vai uzkrita zvaigžņu slimība, pēkšņi kāpjot karjerā, vai rīkojās pēc dotām instrukcijām – nemāku teikt. Loskutovs atzinās, ka, saņemot amatu, vajadzējis braukt uz Puzes mežiem, tikties ar patiesajiem valsts dzīves noteicējiem. Par Streļčenoku nevaru apgalvot citu, ka viņš reāli lējis ūdeni uz koruptīvās sistēmas dzirnām, vājinājis biroju, mēģinājis atbrīvoties no zinošiem profesionāļiem, un viņa laikā sasniegtais rezultāts ir ļoti skumīgs. Kolēģi, kas turpina strādāt, saka – viss novests līdz anarhijai, kāda KNAB vēsturē nekad nav piedzīvota. Daļa sēž uz čemodāniem. Gaidīja konkursa rezultātus – kas nāks Streļčenoka vietā. Cerēja labāko, nesagaidīja neko.

 

Padotie neesot bijuši disciplinēti, neklausījuši priekšniekam.

Apgalvojumi jāpamato, bet ir amatpersonu kategorija, kas slimo ar verbālo caureju un nekad neatbild par pateikto. Streļčenoks, pamatojot vēršanos pret darbiniekiem, pārmeta disciplīnas trūkumu, politisko angažētību, bet derētu arī fakti. Kam vēl, ja ne priekšniekam, ir visi instrumenti. Lai rastu ieganstus atbrīvošanai no darba, viņš bija gatavs rosināt lietas uz velna paraušanu, bet viss beidzās ne ar ko.

 

Kā raugāties no profesionālā viedokļa – kā atjaunot KNAB? Reorganizēt, kaut kam pievienot? Ja valstī nav politiskās gribas apkarot korupciju, kā tādos apstākļos uzlabot biroja darbu?

Politiska griba tiešām ir atslēgas lieta, un nevis lozungs. Tie, kas lemj, kam būt priekšniekam, kā uzlabot antikorupcijas cīņu, ir tie, kam šī griba ir vai nav.

 

Komisijā, kur izrauga KNAB direktoru, sēž amatpersonas – ģenerālprokurors, SAB, Drošības policijas vadītāji.

Pateikt, ko par to saka daži partiju politiķi? Vienalga, ko izlemj komisija, balsosim mēs.

Un balsosim par to, kurš mums derēs. Nav pamata uzskatīt, ka lielā mērā uz korupciju balstītā sistēma izvēlēsies KNAB direktoru, no kura pašiem jābaidās, jādomā, kā ātrāk atbrīvot no amata. Manuprāt, pārmaiņas iespējamas tikai pēc parlamenta vēlēšanām, kad pie varas nokļūs politiskais spēks, kuru tagad arī es pārstāvu, un ar tik lielu ietekmi, lai lemtu par tiesiskuma atjaunošanu. Līdz tam viss būs cirks. No savas puses ne tikai Rīgas domē, bet arī valsts mērogā gribu ieviest caurspīdīgumu, atklātību lēmumu pieņemšanā un amatvīru izvirzīšanā. Ar kādiem apsvērumiem vadītāju atlases kārtībā visu noslepeno sabiedrības acīm? Pat Ukrainā tiecas ieviest progresīvo – personālatlase vadošos posteņos notiek tiešsaistē, pieejama jebkuram interesentam. Mums jāzīlē, kāpēc komisija noraidīja visus 10 konkursam pieteikušos kandidātus. Jau pirmajā kārtā! Man ir saprotams, kuri baidās, ka “noplūdīs informācija”. Tie pa kluso grib iebīdīt savējos, lai mediji un sabiedrība viņus “nenorok” ātrāk, pirms lēmuma pieņemšanas. Man šķiet, ka politiķiem tīkamais kandidāts jau atrasts, tikai jānoformē nolikums, lai “īstais” kvalificētos. Ja kādam liekas, ka VID, citu iestāžu vadībā vispirms skatās kandidāta profesionālās prasmes, tad es atklāšu, ka pirmā un galvena mēraukla ir attiecīgā cilvēka lojalitāte vienam vai otram politiskajam spēkam.

 

Tā jābūt!

Tā ir, bet tā tam nav jābūt.

 

Bet jums pašam dzīvesbiedre strādā nepareizā vietā – Rīgas brīvostā!

Pagaidām strādā. Pēc visiem maniem izteikumiem daudz kas var mainīties.

 

Lai gan – būs vēlēšanas, nokļūsiet ostas valdē…

Ideāli, Līcīša kungs, ka prognozējat JKP uzvaru! Strādājot birojā, esmu vadījies pēc visiem kritērijiem, kādi amatpersonai jāievēro attiecībā uz interešu konfliktiem.

 

Agrāk maskotie cilvēki bieži parādījās TV ekrānā, tagad retāk. Cilvēkiem grūti vērtēt, kāda atdeve bijusi KNAB, vai sasniegumi pieauguši vai kritušies un cik valstij izmaksājuši pretkorupcijas pasākumi. Vai profesionāļiem nav jāuzņemas daļa vainas, ka korupcijas apkarošana nav tik augstā līmenī un ka nepietiek ar aizbildinājumu – politiķiem nav gribas cīnīties?

Vienmēr var vēlēties labāk. Iekļausim likumpārkāpumus vienā – ēnu ekonomikas grozā. Kur ir galvenā problēma apkarošanā? Sabiedrībā! Esmu ticies ar kolēģiem, tajā skaitā Igaunijā. Kāda tur cilvēku attieksme pret nodokļu nemaksāšanu, kukulīša iedošanu? Pazīstu ietekmīgu, bagātu vīru – kā viņš brauc ar auto Igaunijā un kā Latvijas teritorijā? Igaunijā ar 90 km atļauto ātrumu, ticis pār Latvijas robežu – gāž ar 170 km. Igauņi ir neiecietīgi pret šādiem likumpārkāpumiem, kurpretī Latvijā esam daudz tolerantāki. Tiesiskie nihilisti. Ja sabiedrība akceptē kukuļošanu, izvairīšanos no nodokļiem, grūti iedomāties, ka visefektīvāk uzstādītās tiesībsargājošās ie­stādes spēs izskaust nevēlamās parādības. Kam vēl jānotiek Rīgas domē, lai vēlētājs beidzot piekristu – jā, tāda pārvaldība ir nenormāla? Pērn KNAB vien rosināja kādus trīs kriminālprocesus, un birojs jau ne tikai pa domi strādā. KNAB apkarošanas kapacitāte ir mazāka nekā jaunveidotajam IeM iekšējās drošības dienestam, kur uzrauga tikai resora amatpersonas. KNAB jauda ir totāli nepietiekama! Lielās kukuļošanas lietās iesaista trīs četrus cilvēkus. Manā nodaļā ar operatīvo darbu nodarbojās padsmit darbinieki. Papildus viņiem jāskata iesniegumi, mazāk svarīgās lietas – tas mazina jaudu un pretkorupcijas cīņā sviežamo resursu. Kā jau teicu, ar vislabākajiem profesionāļiem nekas daudz neuzlabosies, ja sistēma pilnā augumā, sabiedrības iedvesmota, ar politisko atbalstu nenostāsies aci pret aci ar otru – organizēto noziedzīgo sistēmu. Vēl jāizskauž nesodāmības sajūta. Nesen Rīgas apgabaltiesas tiesnese Bērziņa tika aizturēta par kukuļa pieņemšanu. Tiesā vienojās, vismaz kādu soda naudu samaksāja – un viss! Amatpersonas atturētos iepīties nodarījumā, ja aizdomātos, ka pastāv soda neizbēgamība.

 

Man jāaizstāv sabiedrība, jo pirmais, ko mūsu lasītāji pieprasa, – godīgus politiķus Saeimā! Nezinu, kā Ušakova auditorijā, bet, liekas, ka reitingi grūst arī tamdēļ, ka partijām maz daļas gar godīgumu, morāli.

Kopš dažas dienas esmu politikā, uz savas ādas izbaudu, ko tas nozīmē. Apšaudi, nomelnošanu, un pamatīga presēšana vēl priekšā. Viena lieta aiziet uz partiju. Mēģināt lauzt, mainīt dziļi iesakņotās negācijas politikā. Kas to darījuši, visi saskārušies ar pastāvošās sistēmas pretestību, nevēlēšanos, ka esošo vidi kāds sašķeļ. Tādus reformistus izspiež. Bet kam pieder vara Latvijā? Desmit, piecpadsmit sponsoriem, kuri pārvalda valsti caur politiskām partijām, vai tautai? Satversmē rakstīts, ka tautai. Lūdzu, dārgie Latvijas iedzīvotāji, gādājiet savām rokām, ka Saeimā nokļūst godīgi politiķi. Kas var, nāciet paši, strādājiet partijā. Nu būs neērtības, būs. Es KNAB ierakumos diendienā esmu bijis 13 gadus. Kādreiz ienaidnieks šāva virsū no priekšas, bet beidzamajos gados īsti nevarēja zināt, vai iešaus krūtīs vai lodi dabūsi no aizmugures. Tomēr ir jālec ārā no iera­kumiem, jānotic, ka par spīti visam valstī iespējams ko mainīt.

 

Galerijas nosaukums
LA.lv