Skolā – ar uzņēmējdarbību. Ģedertu Odiņu pieminot 0
Nelielā Martas iela Rīgā glabā ievērojamu pagātni. Te uzstādītas piemiņas plāksnes tās kādreizējiem iedzīvotājiem – komponistam Jānim Ivanovam, kordiriģentam Teodoram Reiteram, medicīnas profesoram Ilmāram Lazovskim, dzejniekam Andrejam Eglītim un muzejniekam Jānim Grestem. 2016. gada 29. septembra pēcpusdienā Martas ielā 5 tika atklāta sestā piemiņas plāksne – pedagogam un izglītības organizatoram Ģedertam Odiņam (1877 – 1937), kura veikuma nozīme neatkarīgās Latvijas izglītības sistēmas izveidē ir nepārvērtējama.
Izglītojies Pēterburgas Skolotāju institūtā un Pēterburgas komerczinību institūtā, Ģederts Odiņš ir viens no pirmajiem, kas Latvijā iedibina izglītības virzienu, ko šodien dēvē par uzņēmējdarbību. Viņa nodibinātās Latvijas skolotāju sabiedrības tirdzniecības skola Martas ielā 5 ievērojama arī tādēļ, ka šeit pirmoreiz Latvijas pedagoģiskajā praksē skolēni gatavoja dažādus uzskates līdzekļus citām skolām.
Vēl viens aizsākums ir Nikolaja II Tirdzniecības skola Pēterburgā, kurā iedibinās kabinetu sistēma apmācībā. Skolas lepnums – tirgzinību mācību kabinets. Pārliecinājies praksē par šāda skolas iekārtojuma efektivitāti, Ģederts Odiņš atgriežas neatkarīgajā Latvijā, kur nodibina Jelgavas 2. vidusskolu – te vairs nav klašu telpu, bet tikai mācību kabineti. Paralēli Ģederta Odiņa vadībā 1925. – 1930. gadā Jelgavā strādā Valsts Centrālais pedagoģiskais institūts. Tie ir būtiski aizsākumi jaunajā valstī. Tādēļ 1926. gada 16. novembrī Ģederts Odiņš kļūst par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku. Tas ir pirmais apbalvoto saraksts, kurā atrodam Vilhelmu Purvīti, Aspaziju, Annu Brigaderi, Vili Plūdoni, Apsīšu Jēkabu, Jāzepu Vītolu un citus kultūras darbiniekus. Ir arī Ģederta Odiņa ilggadīgie kolēģi Krišs Melnalksnis, Fricis Dravnieks, Pēteris Kūla un Jānis Greste.
Šodien Ģederta Odiņa aizsākumi izglītības apguvē liekas pašsaprotami. Taču jebkuram procesam ir savs atskaites punkts, savs aizsācējs, kuru nedrīkst nozaudēt vēsturiskajā atmiņā. Atklātā piemiņas plāksne, ko sadarbībā ar Rīgas domi sarūpējusi XXI gadsimta Skolu muzeju biedrība, ir liecinājums veikumam, ko spilgti raksturojis Jānis Greste: Odiņš dabūja gatavu to, kas citiem bija neiespējams. Ģederta Odiņa pedagoģiskā un kultūrvēsturiskā mantojuma apguve jāturpina!
