Šie niecīgie ikdienas ieradumi maina dzīvi: zinātnieki atklāj laimes formulu 0
Bieži saka, ka laime slēpjas mazajās lietās – un tagad zinātnieki, šķiet, ir atraduši pierādījumus tam.
Tikai piecas minūtes dienā, veicot tā sauktās “mikroprieka darbības”, kas veicina pozitīvas emocijas, pietiek, lai mazinātu stresu, uzlabotu veselību un miega kvalitāti, atklājuši psihologi.
Tādi vienkārši darbi kā smieklu klausīšanās, zieda apbrīnošana pastaigā pa apkārtni vai laba darba izdarīšana draugam var izmērāmi uzlabot cilvēka emocionālo labsajūtu un attieksmi pret dzīvi, skaidro Dr. Elīsa Epela (Elissa Epel).
“Mūs patiesi pārsteidza tas, cik lielus uzlabojumus cilvēku emocionālajā labklājībā šie vienkāršie uzdevumi spēja radīt,” sacīja profesore Epela, stresa un novecošanās eksperte, kas vadīja pētījumu.
Viņas komanda Kalifornijas Universitātē Sanfrancisko izpētīja gandrīz 18 000 cilvēku, galvenokārt no ASV, Lielbritānijas un Kanādas, divu gadu garumā līdz 2024. gadam, piedaloties interneta projektā “Big Joy Project” (Lielā prieka projekts).
Tas bija pirmais pētījums, kurā tika analizēts, vai mazi, viegli izpildāmi darbi, kuri prasa pavisam maz laika, var radīt izmērāmus un ilgstošus efektus cilvēkiem. Dalībnieki tika aicināti veikt 5 līdz 10 minūšu ilgas prieku rosinošas darbības vienas nedēļas garumā.
Profesore Epela skaidroja, ka cilvēki, kuri piedalījās tikai vienu nedēļu, sasniedza līdzīgus rezultātus kā tie, kuri citkārt piedalījušies vairāku mēnešu ilgās, intensīvās programmās.
Pētījums aicināja dalībniekus septiņu dienu laikā veikt septiņas prieka darbības. Tās ietvēra, piemēram, svētku mirkļa dalīšanos ar citu cilvēku, laipna darba izdarīšanu kādam, pateicības saraksta sastādīšanu un aizraujoša dabas video skatīšanos.
Profesore sacīja, ka uzdevumi tika izvēlēti ar mērķi veicināt cerību, optimismu, brīnuma un apbrīnas sajūtas, kā arī prieku un rotaļīgumu. Katrs uzdevums aizņēma mazāk nekā 10 minūtes, ieskaitot īsu jautājumu aizpildīšanu pirms un pēc tam.
Dalībnieki tika aptaujāti par savu emocionālo un fizisko veselību projekta sākumā un beigās, sniedzot datus par emocionālo labklājību, pozitīvajām emocijām un tā saukto “laimes kontroli” (sajūtu par spēju ietekmēt savas emocijas), kā arī par stresu un miega kvalitāti.
Psihologi skaidroja, ka emocionālā labklājība ietver gan apmierinātību ar dzīvi, gan jēgas un mērķa sajūtu. “Laimes kontrole” nozīmē, cik lielā mērā cilvēks jūtas spējīgs ietekmēt savas emocijas.
Komanda novēroja uzlabojumus visās jomās, un labuma apmērs pieauga atkarībā no tā, cik pilnībā cilvēki iesaistījās programmā – tie, kas izpildīja visus septiņus uzdevumus, guva lielākus ieguvumus nekā tie, kas paveica tikai divus vai trīs.
Dalībnieki no etniskajām minoritātēm piedzīvoja vēl lielākus ieguvumus nekā baltādainie dalībnieki, bet jaunāki cilvēki ziņoja par lielākiem uzlabojumiem nekā vecāki.
Profesore Epela atzina, ka pagaidām vēl nav skaidrs, kāpēc šīs mikroprieka darbības spēj tik būtiski uzlabot garastāvokli. Viņa pieļauj, ka mazie darbi palīdz pārraut negatīvo domu ciklus – piemēram, pārlieku raizēšanos vai pašpārmetumus – un pārvirza domas pozitīvākā virzienā.
Lai gan nepieciešami papildu pētījumi, profesore uzsvēra, ka ir skaidrs – ikdienas prieka deva var būt ļoti noderīga šajos grūtajos laikos.
“Visa šī labklājības tēma nav greznība,” viņa sacīja. “Mēs bieži domājam, ka būsim laimīgi tikai tad, kad sasniegsim kādu mērķi vai paveiksim uzdevumu. Bet mēs vēlamies šo domāšanu apgriezt – mums ir vajadzīga prieka enerģija, lai tiktu cauri grūtajiem brīžiem. Šīs ir patiesi nepieciešamas prasmes.”
