LBAS: Ja darba devēji turpinās “torpedēt kompromisus”, sekos atbildes gājiens 0
Ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu, vēsta 360TV Ziņas.
Gadījumā, ja darba devēji turpināšot "torpedēt kompromisus" Darba likuma grozījumos, arī arodbiedrības varētu piedāvāt vēl priekšlikumus savu biedru interešu vārdā. LBAS ieskatā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) patlaban ir gatava piedāvāt savu, darba devēju, nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās.
LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. Piemēram, arodbiedrības "Enerģija" priekšsēdētāja Lilita Vagele pauda, ka enerģētikas nozarē virsstundu apmaksas samazinājums sevišķi ietekmētu darbinieku intereses, jo liels apjoms darba virsstundu šajā nozarē tiek aizvadīts, novēršot bojājumus.
Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" priekšsēdētāja Inga Vējiņa norādīja, ka transporta un loģistikas nozarē darbinieki jau tā ir spiesti pelnīt naudu ar virsstundu darbu. Šoferu trūkuma dēļ šobrīd tiek atcelti reisi darbinieku trūkuma dēļ, tā ka virsstundu samaksas apmēra samazinājums vēl vairāk veicinātu šo problēmu, jo transporta pārvadātāji jau šobrīd "ir uz bankrota robežas". "Šoferi virsstundas par 50% apmaksu nestrādās," uzsvēra Vējiņa.
Lai gan diskusijā par Darba likuma 110.pantu, kas paredz arodbiedrības biedra aizstāvību uzteikuma gadījumā, tiekot deklarēts, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai šī tiesība pastāv, tiek pazaudēts fakts, ka Lietuva un Igaunija jau sen atteikusies no šīs tiesības. Abas valstis ir ieviesušas efektīvas trīspusējās (tiesnesis, darba devējs, arodbiedrības pārstāvji) darba strīdu komisijas, skaidro LBAS.
Šādas komisijas ir izveidotas zem valstu darba inspekcijām un palīdz ātrā veidā izskatīt darba strīdus, tostarp strīdus saistībā ar netaisnīgu atlaišanu. Komisijas ir alternatīva Darba likuma 110.pantam, kas nodrošina darbinieku aizstāvību strīdu risināšanā.
LBAS savulaik rosināja šādu komisiju izveidi, taču valdība to neatbalstīja, tāpēc 110.pants šobrīd esot drošības garants arodbiedrības biedru aizstāvībai. LBAS pārstāvji arī vērtē, ka izmaksu samazināšana par virsstundu darbu, kā arī iespējamās izmaiņas koplīgumu regulējumā bez rūpīgas analīzes un sociālā dialoga negarantē Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas pieaugumu. LBAS pauž, ka virsstundu piemaksu apmērs atrauti pats par sevi neveido darbaspēka izmaksas.
LBAS skaidro, ka darba devēju piesauktais konkurētspējas jautājums ir saistīts ne tikai ar samaksas apmēru, bet arī ar produktivitāti, investīciju vidi un kvalificēta darbaspēka pieejamību. Pie summētā darba laika ir pieļaujams noteikt garāku pārskata periodu, kas nozīmē, ka darba stundas pārskata periodā izlīdzinās un, iespējams, ka virsstundas nemaz neveidojas.
Arodbiedrību pārstāvji arī atzīst, ka tie darba devēji, kuri godprātīgi uzskaita virsstundu darbu un apmaksā to, samazinās savus izdevumus, ja samazinās piemaksu apmēru Darba likumā, bet darbinieki būšot vienīgie cietēji. Turklāt tie darba devēji, kuri nemaksā arī tagad, nemaksās arī tad, kad piemaksu samazinās uz 50% apmēru, jo tas "vienkārši ir jautājums par kultūru, attieksmi un tiesisko nihilismu kopumā".
VIDEO:
