Latvijā
Sabiedrība

Tukumniekam Valdim Orlovam pieder lielākā sprēslīcu kolekcija pasaulē. Vai tu zini, kas tās tādas?2


Valdi Orlovu viņa skaistā tautastērpa dēļ mēdz dēvēt par Tukuma Lāčplēsi. Viņam pašam tas ļoti patīk.
Valdi Orlovu viņa skaistā tautastērpa dēļ mēdz dēvēt par Tukuma Lāčplēsi. Viņam pašam tas ļoti patīk.
Foto – Karīna Miezāja

Tukumniekam Valdim Orlovam (88) pieder lielākā sprēslīcu kolekcija pasaulē. Tādas ziņas savulaik atsūtījuši viņa palīgi – Ita un Visvaldis Ozoli no Kanādas, kā arī Lidija un Sergejs Beklešovi no Austrālijas.

“Piedzimu un uzaugu Latgalē, taču pēc kara tur īpaši nebija ko darīt. Lai mani nepaņemtu frontē, iestājos strādāt uz dzelzceļa Gulbenē. Biju tautas nama vadītājs Galgauskā, fizkultūras skolotājs Kocēnu skolā, mācīju rokdarbus Tukuma bērniem. Pusi mūža esmu nodzīvojis Tukumā. Sieva jau ilgu laiku aizsaulē, un esmu viens pats. Laimīgā kārtā vēl tieku galā ar sadzīvi. Veselība turas ap rajona vidējo līmeni – ir labākas un ir grūtākas dienas,” ar sevi iepazīstina V. Orlovs.

Možais un zinātkārais seniors savu laiku piepilda ne tikai ar kolekcionēšanu, viņš, piemēram, ir sacerējis dzejoļus un pat Līgo dziesmu vācu valodā. Kad no rīta viņš pavingrojis un pabrokastojis, dodas, kā pats saka, uz darbu bibliotēkā, kur lasa periodiku un grāmatas.

Izcila kolekcija

Ne visi mūsdienās vairs zina, ka sprēslīcas ir dekoratīvi lietišķi priekšmeti, kurus lieto vērpšanai, linu un vilnas pārstrādei. Agrāk Valda Orlova kolekcijā bijušas 700 sprēslīcas, bet nu, kad krājējs tās sācis atdāvināt citiem, palikušas apmēram 400.

Visas sprēslīcas kolekcionārs gatavojis pats pēc Latvijas muzeju fondos atrodamo materiālu kopijām, taču daļa ir viņa fantāzijas augļi. Tās darinātas arī pēc citu tautu paraugiem, kurus atsūtījusi I. Ozola.

“Man bija neliela koka istabiņa, kuru gribēju izdekorēt,” V. Orlovs stāsta par kolekcijas pirmsākumiem. “Biju pie paziņām, kur ieraudzīju pie sienas sprēslīcu. Lūdzu atļauju nozīmēt, jo gribēju arī sev tādu uztaisīt. Kad biju pagatavojis jau piecas sprēslīcas un kolekcionārus aicināja uz tikšanos televīzijā, pieteicos arī es. Uz raidījumu bija ieradies Brīvdabas muzeja fondu glabātājs Mārtiņš Kuplais, kurš mani mudināja noskaidrot sprēslīcu izcelsmi. Tad sāku braukāt pa Latvijas muzejiem, lai uzzinātu, no kurām mājām katra nākusi,” viņš atklāj.

Sprēslīcas pagatavošanai vajag tikai nazi, urbīti un mazu zāģīti. Tās var darināt no jebkura koka, taču labākās sanāk no lapu kokiem, kam smalkāka šķiedra. Vienīgi kļava, kas ir ļoti cieta, neesot šim nolūkam piemērota.

Daudzas no V. Orlova sprēslīcām tapušas kā veltījums, piemēram, Kārlim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, “Daugavas vanagiem”, Misiņa bibliotēkai.

Kolekcijā ir ne tikai visu Latvijas novadu, bet arī grieķu, somu, vācu, lietuviešu, igauņu, krievu, norvēģu, dāņu, angļu, amerikāņu, japāņu un citu tautu sprēslīcas. Dažas no tām atgādina naktslampiņas.

Dažādu Latvijas novadu sprēslīcas īpaši neatšķiras. Visvairāk uz tām attēlota Saules zīme, bet redzami arī citi etnogrāfiskie raksti. Kolekcijā īpaši izceļas kāda ar iestrādātu spogulīti, tās oriģināls nācis no Valmieras puses. Vienu sprēslīcu kolekcionārs izpušķojis un nodēvējis par karalieni, taču pats izcilākais viņa darinājums atrodoties Balvu muzejā.

Sprēslīcas izskats atkarīgs no gatavotāja talanta un no tā, cik laika bijis izgatavošanai. Ātri tapušu sprēslīcu mēdz dēvēt par ērkulīti, piemēram, ja saimniecei to vajadzējis steidzami, izmantots tikai nedaudz apstrādāts egles zariņš. Visskaistākie izstrādājumi darināti ziemas vakaros, kad vērpa un auda, vija virves un taisīja grābekļus vasarai.

Latvijas novados sprēslīcām ir apmēram 20 dažādi nosaukumi, piemēram, Lejaskurzemē sprēslīca dēvēta par ceri no vārda “cerēties”. Dāvinot sprēslīcu, jaunekļi savulaik bildinājuši iecerēto – ar domu, ka viņa pratīs vērpt un aust.

Krāšanas trakums

V. Orlova sprēslīcas pabijušas daudzās izstādēs visā Latvijā. Pašam vislabāk patikusi viena no tām, kas sarīkota Kocēnos. “Žēl, ka man neienāca prātā pieteikt Ginesa rekordu, taču es tāpat biju priecīgs,” joko kolekcionārs. Latvijas mērogā V. Orlova kolekcija ir novērtēta bez īpaša pieteikuma – 2001. gadā viņam piešķirta Lielā folkloras balva.

Pēdējā laikā kolekcija gan vairs netiek papildināta. “Neredzu jēgu, jo kur gan šitās pašas liks, kad manis vairs nebūs. Saules muzejā ir apskatāmas kādas simt. Vienu laiku tur atradās visas, taču, muzejam mainot telpas, vairs nebija tik daudz vietas,” stāsta kolekcionārs. Viņš ielicis avīzē sludinājumu, ka tie, kas pie viņa atnāks Muzeju naktī, dabūs sprēslīcu par velti. Ieradušies kādi 15 interesenti. Daudzas uzdāvinājis folkloras kopai “Pūrs” un atdod visiem, kas vēlas.

Seniors atzīst, ka kolekcionēšana ir gluži kā narkotiku lietošana. Viņam ir arī leļļu kolekcija. Pats sevi mierinājis, ka pīpējot iztērētu vairāk naudas nekā pērkot lellītes. Turklāt V. Orlova krājumos ir arī kaklasaites, dažādi zirgu atveidi un markas.

Lepnums par tautastērpu

Līgo svētkos V. Orlovs uzvelk paša darinātu seno latgaļu tautastērpu, kas tapis pēc seno Ģūģeru kapulaukā atrastiem fragmentiem. Arī tautiskos zābakus gatavojis pats.

Valdis lepojas ar savu latgalisko izcelsmi. “Vārdiem “Latvija” un “Latgale” ir viena sakne. Zemgaļi aizgāja pie lietuviešiem, kurši – pie prūšiem, līvi draudzējās ar igauņiem, bet latgaļi nosargāja Latviju no austrumnieku iebrukuma,” viņš lepni stāsta.

Orlova kungs bijis vairāku folkloras kopu dalībnieks, ar tām izbraukājis Eiropas valstis līdz pat Portugālei un piedalījies visos starptautiskajos festivālos “Baltica”, izņemot pēdējos divus. Etnogrāfiskajos ansambļos viņš bijis galvenokārt bungotājs, un bungas, kā arī citus instrumentus gatavojis pats, kā sacīts tautasdziesmā: “No celmiņa bungas taisu,/ No zariņa stabulītes.” Pirmās stabules tapušas jau bērnībā, septiņas vasaras ejot ganos, kur viņa labākie draugi bijuši sunītis, grāmata un nazītis. Vēlāk viņš mūzikas instrumentu gatavošanai izmantojis arī dzīvnieku stobrkaulus un citus izejmateriālus.

Seniors joprojām apmeklē Slampes folkloras kopas “Pūrs” mēģinājumus, lai gan gājienos gados krietni jaunākajiem dalībniekiem vairs netiekot līdzi.

LA.lv