Vidējā bruto darba alga trešajā ceturksnī pieaug par 7,4% 0
Šogad trešajā ceturksnī Latvijā mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 775 eiro, kas ir par 7,4% jeb 53 eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, un par 1,7% jeb 12 eiro vairāk nekā ceturksni iepriekš, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Tostarp privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,5% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,6%. 2014. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā privātajā sektorā bija 753 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 819 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,8% – no 715 līdz 763 eiro.
Savukārt vidēji Latvijā algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada trešo ceturksni nemainījās, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.
2014.gada trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa Latvijā bija 566 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,7%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no šā gada 1. janvāra.
Savukārt reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,8%, šogad trešajā ceturksnī bija 7,8%.
Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, vidējā bruto darba samaksa visstraujāk augusi profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā -par 10,9%, būvniecībā – par 10,7%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību jomā – par 10,6%, nekustamo īpašumu sektorā – par 10,4%, kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 10%.
Gada laikā profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, kā arī būvniecībā un nekustamo īpašumu sektorā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību sektorā fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits, atzīmēja statistikas pārvaldē.
Joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas darbību sektorā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikā un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums ir izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu jomā, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas jomā, kā arī tirdzniecībā.
