1208. gada 27. septembrī. Spēlēšana Beverīnā 0
Pirms 810 gadiem ap šo laiku, kā vēsta Livonijas Indriķa hronika, atriebjoties par Otepes pils izpostīšanu, igauņi aplenca letu Tālavas valdnieka Tālibalža (Tālivalža) pili Beverīnu. Saskaņā ar hroniku uzbrukuma atvairīšanai liela nozīme bijusi tālaviešu dziedāšanai un spēlēšanai.
Tie ir notikumi, kas romantiski apdziedāti Jāzepa Vītola “Beverīnas dziedonī” (1876).
Savukārt hronikā par tiem teikts: “Arī viņu priesteris, daudz nedomādams par igauņu uzbrukumiem, uzkāpa uz pils aizsargsienas un, kamēr citi cīnījās, skandināja, lūgdams Dievu, mūzikas instrumentu. Bet barbari, dzirdēdami meldiju un spalgo instrumenta skaņu, rimās, jo savā zemē tādu nebija dzirdējuši, un, pārtraukuši cīņu, vaicāja, kāds iemesls tik lielai līksmei. Leti atbildēja, viņi priecājoties un slavējot Dievu par to, ka nule saņēmuši kristību, redzot, kā Dievs viņus aizstāv. Tad igauņi ierosināja apspriesties par miera atjaunošanu.”
Jāatzīmē, ka leti un Tālibalds tobrīd bija nesen kristīti vācu krustnešu sabiedrotie. Pētnieki vēl mūsdienās debatē, kur atradusies Beverīna un kāds instruments reiz spēlēts uz tās vaļņiem.
Ir versijas par bazūni vai kristiešu priestera lietotām mazām pārnēsājamām ērģelītēm. Jebkurā gadījumā nez vai tās bija kokles, jo tām līdzīgus instrumentus igauņi pazina un to spēlēšana nevarēja pārsteigt.
