Mūsdienās būvētā Magelāna ekspedīcijas kuģa “Victoria” kopija.
Mūsdienās būvētā Magelāna ekspedīcijas kuģa “Victoria” kopija.
Foto: WIKIPEDIA

1522. gada 6. septembrī. Pirmo reizi apkārt zemeslodei 2

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Lasīt citas ziņas

Pirms 500 gadiem Sanlukāras ostā Spānijas dienvidos pēc trīs gadu ilga brauciena atgriezās jūrasbraucēja Fernāna jeb Fernando Magelāna (1480–1521) pasaules apceļošanas ekspedīcijas kuģis “Victoria” kapteiņa Huana Sebastjana Elkano vadībā – pirmais kuģis vēsturē, par kuru zināms, ka tas apbraucis zemeslodei, tādējādi apliecinot, ka Zeme ir apaļa.

1519. gada 20. septembrī Atlantijas okeānā no Sanlukāras bija devušies pieci kuģi ar 237 vīru apkalpi, taču atgriezās tikai viens ar 18 vīriem – pirmajiem pasaules apceļotājiem, starp kuriem gan nebija paša Magelāna, jo ekspedīcijas vadītājs krita iepriekšējā gadā sadursmē ar Filipīnu salu ļaudīm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiezīmē, ka mazais “Victoria” komandas locekļu skaits nenozīmē, ka pārējie visi gājuši bojā – 17 ekspedīcijas dalībnieki bija krituši portugāļu gūstā, bet 55 vīri ar kuģi “San Antonio” atgriezās atpakaļ jau agrāk, dezertējot no pārējiem vietā, ko mūsdienās pazīstam kā Magelāna jūrasšaurumu.

Brauciena mērķis bija sa­sniegt garšvielām bagātās Moluku salas nevis kā parasti, apbraucot Āfriku, bet no pretējās puses, apbraucot Ameriku. Magelānam tas arī izdevās, taču, tā kā viņš neatgriezās pats un ekspedīcija bija pakļauta dažādām intrigām un apmelojumiem, nekādus ģeogrāfijas jaunatklājēja laurus viņš sākumā neiemantoja. Drīzāk pretēji.

Uzskata, ka Magelāna vārda labo slavu atjaunoja un uzmanību viņa atklājumu svarīgumam pievērsa ekspedīcijas hronists, itālietis Antonio Pigafeta.

Pigafeta apceļoja Eiropu, izdalot savas ceļojuma dienasgrāmatas kopijas dažādu monarhu galmos, bet 1524. gadā nodrukāja tās Venēcijā, kur tās izpelnījās plašāku aprindu interesi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.