1625. gada 13. aprīlī 0
Pirms 390 gadiem, 1625. gada 13. aprīlī, vācu ārsts, botāniķis un mākslas priekšmetu kolekcionārs Johans Fabers, kurš jau vairāk nekā divdesmit gadus dzīvoja Romā un strādāja Romas pāvesta dienestā Vatikānā, vēstulē kolēģim, dabaszinātniekam un Akvaspartas hercogam Federiko Čezi ieteica, ka jaunā zinātnieka Galileo Galileja izgudrotais aparāts būtu nosaucams par “mikroskopu”.
Vārdu darināja no sengrieķu valodas, apvienojot vārdus “mazs” un “redzēt”. Hercogam iepatikās Fabera priekšlikums. Galilejs darbojās Čezi izveidotajā Linčei akadēmijā Romā. Pats izgudrotājs 1609. gadā, konstruējot pirmo mikroskopu, bija nosaucis to par “očiolino”, tas ir, “mazo aci”. Fabers, gudrojot ko labāku, jauna nosaukuma darināšanā gāja to pašu ceļu, ko dažus gadus iepriekš bija ierādījis grieķu matemātiķis un arī Linčei akadēmijas loceklis Džovanni Demisiani. Demisiani 1611. gadā ieteica, ka Galileja radītais zvaigžņu lūkošanas tālskatis būtu jāsauc par teleskopu – no sengrieķu vārdiem “tālu” un “redzēt”.
