Pirms 390 gadiem, 1625. gada 13. aprīlī, vācu ārsts, botāniķis un mākslas priekšmetu kolekcionārs Johans Fabers, kurš jau vairāk nekā divdesmit gadus dzīvoja Romā un strādāja Romas pāvesta dienestā Vatikānā, vēstulē kolēģim, dabaszinātniekam un Akvaspartas hercogam Federiko Čezi ieteica, ka jaunā zinātnieka Galileo Galileja izgudrotais aparāts būtu nosaucams par “mikroskopu”.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Vārdu darināja no sengrieķu valodas, apvienojot vārdus “mazs” un “redzēt”. Hercogam iepatikās Fabera priekšlikums. Galilejs darbojās Čezi izveidotajā Linčei akadēmijā Romā. Pats izgudrotājs 1609. gadā, konstruējot pirmo mikroskopu, bija nosaucis to par “očiolino”, tas ir, “mazo aci”. Fabers, gudrojot ko labāku, jauna nosaukuma darināšanā gāja to pašu ceļu, ko dažus gadus iepriekš bija ierādījis grieķu matemātiķis un arī Linčei akadēmijas loceklis Džovanni Demisiani. Demisiani 1611. gadā ieteica, ka Galileja radītais zvaigžņu lūkošanas tālskatis būtu jāsauc par tele­skopu – no sengrieķu vārdiem “tālu” un “redzēt”.