Pirms 150 gadiem, 1865. gada 2. oktobrī, stājās spēkā Krievijas impērijas varasiestāžu aizliegums latīņu burtu drukas darbiem mūsdienu Lietuvas un Latgales teritorijā, kas tolaik atradās Vitebskas guberņas sastāvā.

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Lasīt citas ziņas

Iemesls bija poļu sacelšanās un vēlme rusificēt reģionu, kurā valdīja spēcīga poļu katolicisma ietekme. Cara ierēdņi iznīcināja arī jau iepriekš iespiestās grāmatas. Latīņu drukas aizliegums ievērojami aizkavēja kultūras attīstību Latgalē. Latgalieši bija vēl grūtākā stāvoklī nekā lietuvieši, jo tie organizēja grāmatu drukāšanu Prūsijā un slepenu nogādi pāri robežām, kamēr latgaliešiem šādu iespēju bija maz. Tāpēc vērsās plašumā grāmatu pārrakstīšana ar roku. Drosmīga bija etnogrāfa Gustava Manteifeļa rīcība, sagatavojot un izdodot kalendāru “Infļantu zemes laika grõmota aba kalenders”. Tas iznāca līdz 1871. gadam un bija vienīgais regulārais izdevums latgaliešu rakstu valodā, ko iespieda aizlieguma laikā. Manteifelim par to bija jāmaksā sods. Aizliegumu atcēla tikai 1904. gadā.