Pirms 130 gadiem, 1883. gada 25. februārī, Majoros būvuzņēmēja ģimenē dzimis grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis (1883 – 1942), kura darbība jo spilgti iezīmējās starpkaru Latvijā.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kurus visbiežāk ieskauj kupls bērnu pulciņš 10

Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 15

Ko Ķīna dara ar zinātnieku, kurš patvaļīgi pasaulei atklāja Covid-19 izplatību? 60

Lasīt citas ziņas

Sākotnēji puisis mācīts par mūrniekmeistaru, taču glezniecības un mākslas studijas ņēma virsroku. Tiesa, arī mūrnieka amatu jaunais mākslinieks nepiemirsa – studējot Parīzē, tas palīdzēja piepelnīties. Pirmā pasaules kara periodā Cīrulis zīmēja metus I Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogam un latviešu strēlnieku krūšu nozīmei, vēlāk ir pirmās Latvijas pastmarkas un valsts karoga standarta autors. Mākslinieks izstrādāja madarošanu – paņēmienu, ka, lietojot veidņus, iespiest uz linu audumiem krāsainus zīmējumus. Uzskatāms Cīruļa devums 20. – 30. gados ir Valsts prezidenta rezidences iekštelpu iekārtojums, pēc viņa metiem gatavotās mēbeles un griestu gleznojumi, kā arī 1939. gadā kaltie Rīgas pils vārti.