1915. gada 12. martā 0
Pirms 100 gadiem, 1915. gada 12. martā, filologs un vēlākais diplomāts Oļģerts Grosvalds avīzē “Latvija” vērsa uzmanību uz kara dēļ piemirstu lietu – diskusiju par latviešu preses pāriešanu no vāciskajiem gotu burtiem uz latīņu alfabētu, “kāds pieņemts visā Vakareiropā, izņemot tikai Vāciju, kā arī pie leišiem un latgaliešiem”.
Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļā par to bija spriests vairākus gadus un izveidota arī latīņu alfabēta propagandas komisija. Dedzīgi reformas aizstāvji un latīņu burtu lietotāji bija valodnieki Jānis Endzelīns, Kārlis Mīlenbahs, tāpat dzejnieks Plūdons un izglītības jomas darbinieks Atis Ķeniņš. Grosvalds uzsvēra, ka gotu burti ir “mūsu tautiskai īpatnībai pretēji” un latīņu variants daudz labāk atbilstot “latviešu rakstu izdevumu estētiskajai gaumei”. Apstākļos, kad notika visa vāciskā izskaušana, pārejai uz latīņu alfabētu šķita īpaši labas izredzes, tomēr pilnībā no “vecās drukas” latviešu avīžnieki atteicās tikai 30. gadu vidū, kad to pieprasīja likums.
