“Ļoti maz kas no sākotnējās versijas palicis” – Ukraina un ASV izstrādājušas jaunu miera plānu 0
ASV un Ukraina izstrādājušas jaunu 19 punktu miera vienošanos, tomēr politiski jūtīgākos jautājumus atstājušas valstu prezidentu – Donalda Trampa un Volodimira Zelenska – lēmumam, pavēstīja Ukrainas ārlietu ministra pirmais vietnieks Sergejs Kislicka, par ko vēsta medijs “Financial times”.
Iepriekš Vašingtona bija mēģinājusi spiest Kijevu piekrist 28 punktu priekšlikumam, ko izstrādājuši ASV un Krievijas amatpersonas, un kas pārkāpa vairākas ilgstošas Ukrainas “sarkanās līnijas”.
Kislicka, kurš piedalījās sarunās Ženēvā kā Ukrainas delegācijas loceklis, “Financial Times” sacīja, ka tikšanās bija intensīva, bet produktīva un rezultējās rūpīgi pārskatītā dokumenta projektā, kas atstāja abas puses pozitīvā garastāvoklī.
Pēc stundām ilgām sarežģītām sarunām, kas gandrīz neizdevās sākumā, ASV un Ukrainas komandas vienojās par vairākiem jautājumiem, bet iekļāva iekavās vispretrunīgākos punktus – tostarp teritoriālos jautājumus un attiecības starp NATO, Krieviju un ASV – lai tos izšķirtu Tramps un Zelenskis.
Ukrainas pārstāvji norādīja, ka viņiem nav pilnvaru pieņemt lēmumus par teritoriju – īpaši atsavināt zemi, kā piedāvāja sākotnējais plāna projekts –, jo saskaņā ar valsts konstitūciju tas prasītu tautas nobalsošanu.
Jaunais projekts, pēc Kislicka teiktā, ļoti maz līdzinās iepriekš nopludinātajai miera priekšlikuma versijai, kas izraisīja sašutumu Kijevā. “Ļoti maz kas no sākotnējās versijas palicis,” viņš sacīja.
“Mēs izveidojām stabilu vienošanās pamatu un dažos jautājumos varam kompromitēt. Pārējo nāksies risināt vadības līmenī,” teica Kislicka.
Katras puses tagad aizvedīs jaunākos darba projektus atpakaļ uz Vašingtonu un Kijevu, lai informētu prezidentus. Paredzams, ka Trampa administrācija pēc tam pievērsīsies Maskavai, lai mēģinātu virzīt sarunas.
Projekta kopijas, kas tika nodotas ASV un Ukrainas delegāciju vadītājiem, bija vienīgās, kas atstāja telpu. Kislicka sacīja, ka visas pārējās kopijas tika paņemtas atpakaļ pēc tikšanās beigām.
Sarunu detaļas
Sarunas Ukrainas pusē vadīja Zelenska spēcīgais galvenais biroja vadītājs Andrijs Jermaks un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, savukārt Kislicka un vairāki militārie un izlūkdienestu darbinieki spēlēja atbalsta lomu.
ASV delegācijā bija valsts sekretārs Marks Rubio, armijas sekretārs Dens Driskols, Trampa īpašais sūtnis Krievijas jautājumos Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners, kura klātbūtne sākumā pārsteidza Ukrainas amatpersonas.
Kislicka sacīja, ka amerikāņi bija uzmanīgi, vēlējās dzirdēt ukraiņu viedokli un bija atvērti priekšlikumiem. “Gandrīz visu, ko mēs piedāvājām, ņēma vērā,” viņš teica.
Lai gan sarunas noslēdzās pozitīvā noskaņojumā, tās gandrīz neizdevās sākt, atklāja Kislicka, aprakstot Ženēvā svētdienas rīta noskaņojumu kā “ļoti saspringtu”.
Amerikāņi bija ieradušies neapmierināti par mediju noplūdēm pirms tikšanās un par publisko diskusiju ap pirmo plāna projektu.
“Pirmās stundas bija pilnīgi…,” viņš apstājās uz dažām sekundēm, “karājas uz matu galiņa.”
Jermaka un ASV delegācijas sarunas ilga gandrīz divas stundas, līdz noskaņojums nomierinājās un sarunas varēja turpināties. “Beigu beigās mēs varējām doties uz ASV misiju un sākt reālas sarunas,” sacīja Kislicka.
Garā rīta sesija ar amerikāņiem ļāva ukraiņiem izteikt savas bažas un pieprasījumus, kam sekoja īsa pauze un detalizēts miera plāna punktu pārskats.
Kislicka teica, ka ASV puse bija gatava atsaukt priekšlikumu par Ukrainas armijas ierobežošanu līdz 600 000 cilvēkiem. ASV sarunvedēji rūpīgi klausījās ukraiņu argumentus un piekrita tos ņemt vērā.
“Viņi piekrita, ka ukraiņu armijas skaits nopludinātajā versijā – kas to arī būtu sagatavojis – vairs nav apspriešanā,” viņš sacīja. “Militārie jautājumi turpināsies.”
Oriģinālajā projektā piedāvātā vispārēja kara noziegumu amnestija tika pārstrādāta tā, lai tiktu ņemti vērā tie, kas cieta karā.
Vēlāk dienas laikā notika atsevišķa sesija ar Eiropas sabiedrotajiem, tostarp pārstāvjiem no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un ES institūcijām. Pirms ASV sarunām Ukraina rīkoja privātas diskusijas ar Eiropas nacionālās drošības padomniekiem, lai koordinētu pozīcijas un noteiktu kopīgās prioritātes, teica Kislicka.
Viņš vairākkārt slavēja ASV komandas konstruktīvo iesaisti, īpaši izceļot Rubio, Driskolu un Kušneru. Nebija nevienas reizes, kad viņi teiktu: “Mēs to neapspriedīsim.” Mēs rūpīgi izskatījām visus punktus.”
Ir notikušas diskusijas par iespēju, ka Tramps uzņems Zelenski Vašingtonā, lai nostiprinātu vienošanos. Tomēr daži Ukrainas prezidenta lokā iesaka viņam palikt Kijevā, lai neriskētu ar vēl vienu konfliktu ar Trampu, kas varētu izjaukt nedēļas nogalē gūto progresu.
Vēl nav skaidrs, vai Tramps vēlēsies, lai Zelenskis apstiprina dokumentu ar parakstu. ASV prezidents sacīja, ka viņa Ukrainas kolēģim jāatbalsta projekta plāns līdz Pateicības dienai ceturtdien.
Vašingtonai tagad jāizlemj, kā un kad prezentēt miera vienošanos Krievijai. Kremlis pirmdien paziņoja, ka vēl nav redzējis vai saņēmis informāciju par ASV-Ukrainas projektu.
“Krievijai jāparāda, vai viņi patiesi interesējas par mieru vai atradīs tūkstoš iemeslu, lai neiesaistītos,” sacīja Kislicka. Ukraina savukārt ir izrādījusi gatavību turpināt darbu pie taisnīga kara izbeigšanas un ceļot jebkur, lai turpinātu procesu.
Viņš arī uzsvēra Ženēvas sanāksmes plašāku nozīmi. “Galvenais sasniegums Ženēvā ir tas, ka mums izdevās saglabāt darbspējīgu partnerību un dialogu ar amerikāņiem,” sacīja viņš.
“Neskatoties uz mediju ažiotāžu un sociālo tīklu traci, abas puses parādīja, ka partnerība ir stipra un spēj izstrādāt dzīvotspējīgu dokumentu līderiem.”
Tomēr Kislicka palika piesardzīgs. “Mēs nesēdējām “Netflix” galvenajā birojā, rakstot scenārijus, kas tiks nominēti Oskaram,” viņš sacīja. “Mums nevajadzētu vadīties pēc sajūsmas vai ažiotāžas, bet pēc atbildības un jautājumu sarežģītības.”
