Pirms 90 gadiem, 1926. gada 29. janvārī, Latvijas Iekšlietu ministrija apstiprināja Sasmakas pilsētas domes lēmumu turpmāk pilsētu saukt par Valdemārpili, tā godinot ievērojamo jaunlatvieti Krišjāni Valdemāru, kurš šeit pavadīja bērnību un jaunības gadus no 1835. līdz 1845. gadam.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

Veselam

Tiem, kas vēlas dzīvot ilgāk: 5 vienkārši ikdienas ieradumi, kas palēnina novecošanos

Lasīt citas ziņas

Pieņem, ka tieši Sasmakā, vērodams vietējo ebreju tirgotāju rosīšanos, Valdemārs nācis pie atziņas par saimniecisko aktivitāšu lietderību un vēlāk mudināja latviešus ņemt piemēru no ebrejiem, kā tikt pie turības. Viena no leģendām vēsta, ka nosaukums “Sasmaka” cēlies no zemes īpašnieka barona Zasa vārda, pārveidota vācu valodu nezinošo vietējo ļaužu mēlē. Jaunā vārda piešķiršanas brīdī Valdemārpilī bija kādas 170 ēkas un nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotāju. Lēmumu izsludināja “Valdības Vēstnesī”, un tas stājās spēkā 1926. gada 3. februārī. Šķiet, pilsētnieki nosaukumu uzreiz nemaz tā nepieņēma, jo apritē parādījās teiciens “Sasmaka paliek Sasmaka”.