Pirms 90 gadiem, 1926. gada 29. janvārī, Latvijas Iekšlietu ministrija apstiprināja Sasmakas pilsētas domes lēmumu turpmāk pilsētu saukt par Valdemārpili, tā godinot ievērojamo jaunlatvieti Krišjāni Valdemāru, kurš šeit pavadīja bērnību un jaunības gadus no 1835. līdz 1845. gadam.

Lasītākie

Putins atkal maina pasaules kārtību: Krievija kļūst par pirmo valsti, kas oficiāli atzīst Taliban valdību

Kokteilis

“Zemi pārklās rūgta rasa…” Mākslīgā intelekta “Nostradama” pareģojumi tuvākajiem 50 gadiem uzdzen šermuļus

“Izmetu miskastē” – pircējs dalās ar nepatīkamu pieredzi, iepērkoties Āgenskalna tirgū 1

Lasīt citas ziņas

Pieņem, ka tieši Sasmakā, vērodams vietējo ebreju tirgotāju rosīšanos, Valdemārs nācis pie atziņas par saimniecisko aktivitāšu lietderību un vēlāk mudināja latviešus ņemt piemēru no ebrejiem, kā tikt pie turības. Viena no leģendām vēsta, ka nosaukums “Sasmaka” cēlies no zemes īpašnieka barona Zasa vārda, pārveidota vācu valodu nezinošo vietējo ļaužu mēlē. Jaunā vārda piešķiršanas brīdī Valdemārpilī bija kādas 170 ēkas un nedaudz vairāk kā 1000 iedzīvotāju. Lēmumu izsludināja “Valdības Vēstnesī”, un tas stājās spēkā 1926. gada 3. februārī. Šķiet, pilsētnieki nosaukumu uzreiz nemaz tā nepieņēma, jo apritē parādījās teiciens “Sasmaka paliek Sasmaka”.